Es biju lieciniece tam, kā Faluņgun praktizētājas cieta no ļaundarībām sieviešu cietumā Vuhaņas pilsētā, Hubejas provincē

Es biju parasta ieslodzītā Vuhaņas pilsētas sieviešu cietumā. 2003. gada beigās vēl viena Faluņgun praktizētāja vārdā Suņ Sjudzjiņas kundze tika ievesta cietuma kamerā, kurā es tiku turēta. Vuhaņas pilsētas sieviešu cietumā tiek izmantotas daudzas spīdzināšanas metodes. Ieslodzītās nekad netiek cienītas, apsargi izturas pret ieslodzītajām patiešām laipni tikai tad, ja ieslodzītās ir bagātas vai ietekmīgas personas. Viņi ir patiešām cietsirdīgi pret Faluņgun praktizētājām. Viņi cenšas piespiest viņas atteikties no viņu ticības, liek viņām skatīties neslavu ceļošus videoierakstus un piespiež viņus strādāt smagu darbu dienu un nakti. Ja viņas nesadarbojas, viņas tiek piekārtas pie metāla durvīm.

Apsargi deva rīkojumu divām vai trijām ieslodzītajām novērot Suņ kundzi 24 stundas diennaktī. Ja viņas redzēja, ka viņa izpilda vingrojumus, vai deklamē Faluņgun mācību, viņas uzreiz ziņoja par to apsargiem, un viņa tika uzreiz sodīta. Apsargi deva atļauju citām ieslodzītajām sist un lamāt viņu jebkurā laikā. Saskaņā ar cietuma noteikumiem ieslodzītajām nav ļauts pielietot vardarbību vienai pret otru. Ja kādas to darīja, viņām būtu jāraksta ziņojumi par savu kļūdu nožēlošanu. Viņu personīgajos novērtējumos tiktu samazinātas atzīmes, vai arī viņas tiktu ieslodzītas mazā kamerā. Taču ieslodzītajām tika atļauts sist Faluņgun praktizētājas. Ja kāda cita ieslodzīta mēģināja to apturēt, apsargi viņai piedraudēja. Viņai varēja samazināt atzīmes, vai pagarināt ieslodzījuma termiņu.

To ieslodzīto vidū, kuras novēroja Suņ Sjucjiņas kundzi, bija trīs ieslodzītās, kuras bija īpaši ļaunas. Viņu vārdi ir Džao Beņju, Van Laņjiņa un Džan Juliaņa. Es saukšu viņas par Van, Džao un Džan.

Pārrunu laikā Suņ kundze nevēlējās lasīt materiālu, kas mēģina pārliecināt praktizētājus nodot Faluņgun. Van un Džan trīs stundas kamerā viņu lamāja un sita. Dažas ieslodzītās nekavējoties ziņoja par to apsargiem, taču cietuma instruktore Džan Vaņsja un mazās nodaļas priekšnieks Dzjan Jins viņas par to kritizēja.

Nākošajā dienā citā mazā kamerā Džao smagi piekāva Suņ kundzi. Es redzēju, ka pēc tam viņai bija grūti paiet. Ejot viņa vilka vienu no savām kājām, un viņai uz sejas un lūpām bija asinis. Kad ieslodzītās Li Dzjidži un Gao Judži un praktizētāja Lu Lisjaņa uzrakstīja apsargiem vēstuli, ziņojot par šo incidentu, apsargi izjautāja trīs ieslodzītās, kas tika apsūdzētas par pāridarīšanu Suņ kundzei. Džao sacīja, ka pāridarīšana nekad nav notikusi. Van un Džan arī apgalvoja, ka nav darījušas viņai pāri. Dzjan Jins paziņoja, ka viņš veiks izmeklēšanu, taču patiesais iemesls bija to slēpt un aizsargāt vainīgos.

Džao bija ļoti lepna par sevi un izrādījās manā priekšā, sakot: „Apsargi to atļāva, un neviens neredzēja to notiekam, tad, protams, man nav tas jāatzīst.” Instruktore Džan Veņsja sacīja, ka tas viss notika tāpēc, ka Suņ kundze neatteicās no savas ticības, tādēļ viņa ir to pelnījusi! Kas attiecas uz divām labsirdīgajām ieslodzītajām, kas ziņoja par incidentu, Džan Veņsja iemeta viņām ar ūdens krūzi un paziņoja, ka viņa samazinās viņām vērtējuma atzīmes. Es Džao vaicāju: „Vai Suņ kundze cīnījās pretī?” Viņa sacīja: „Es nekad neesmu redzējusi tik muļķīgu cilvēku. Viņa nelamājās un necīnījās pretī, kad es viņu situ.”

Pēc laika es tiku pārvesta uz citu kameru. Vuhaņas sieviešu cietumā es kopā satiku desmit Faluņgun praktizētājas. Viņas ir patiešām nevainīgi cilvēki. Viņas tika šādi ieslodzītas, bet mēs esam noziedznieces, kuras pastrādājušas noziegumus. Cietumā tikai Faluņgun praktizētājas nerunāja sliktus vārdus un nekad nelamājās uz cilvēkiem. Viņas pat sacīja, lai mēs darām labus darbus, un viņas bija patiešām labas pret mums. Kad mums nebija ikdienišķo vajadzību preču un apģērba, viņas deva mums savējās. Viņas ir patiešām labākie cilvēki pasaulē.