Hubei provincē Faņdzjatai cietumā ieslodzīto Faluņgun praktizētāju ēdienam pievieno nezināmus preparātus

Pēc tam, kad biju aizturēts Hubei provinces Mačen Sabiedriskās drošības nodaļā un pilsētas ieslodzījuma centrā kopumā 11 mēnešus, Mačen pilsētas tiesa nelikumīgi piesprieda man brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un 2008. gada 4. februārī mani pārveda uz Faņdzjatai cietumu Šajan pilsētā. Sākumā cietuma uzraugi centās man „skalot smadzenes”, bet tas neiedarbojās. Sākot ar ieslodzījuma ceturto mēnesi, es nejauši atklāju, ka uzraugi slepus pievieno manam ēdienam nezināmus preparātus.

2008. gada 9. oktobrī aptuveni 2:30 no rīta es pamodos, jo kāds vēra vaļā kameras durvis. Kad es atvēru acis, es ieraudzīju, ka uzraugs Sjao Tiaņbo kaut ko čukst kriminālieslodzītajam Ma Dzjuņam, kurš bija norīkots uzraudzīt mani. Pēc dažām minūtēm Ma Dzjuņs manā ūdens pudelē iebēra nezināmu pulveri. Plaukts, uz kura stāvēja visas pudeles un krūzes, atradās tieši man virs galvas, blakus divstāvu gultai pie durvīm. Ma Dzjuņs domāja, ka esmu aizmidzis un nezināja, ka es visu redzēju. Redzētais mani satrieca, un atskatoties pagātnē, es sāku saprast, kāpēc daudziem ieslodzītajiem praktizētājiem radās smagas veselības problēmas. Dažus no tiem turēja vieninieku kamerā, bet citus vai nu atbrīvoja veselības stāvokļa dēļ, vai ievietoja slimnīcā.

Pēc dažām dienām Ma Dzjuņs atkal izdarīja to pašu. Viņš ieradās pēc 2:00 naktī, nolika manu ūdens pudeli uz grīdas un iebēra tajā pulveri.

Trešo reizi es pamanīju, ka Ma Dzjuņs dara to pašu 2009. gada 1. janvārī. Viņš paņēma manu marinēto dārzeņu burku un pēc īsa brīža nolika to vietā. Nākamajā dienā es pamanīju, ka dārzeņi ir mainījuši krāsu. Kamēr neviens neredzēja, es noņēmu augšējo kārtu. Maltītes laikā es izlikos, ka ēdu dārzeņus kā parasti un dzirdēju, kā Ma Dzjuņs pie sevis saka: „Viņš ilgi neizturēs.” Bija skaidrs, ka preparāts, ko viņš iebēra manā burkā, bija ārkārtīgi indīgs. Runāja, ka šajā cietumā pēkšņi nomiris ne viens vien cilvēks.

Ķīniešu Jaunā gada laikā es pārģērbos citās drēbēs un drīzumā man sāka reibt galva. Kad es paostīju drēbes, es sajutu pretīgu smaku, kas izraisīja nelabumu. Es uzreiz novilku tās nost un drīz pēc tam atguvos.

Vēlāk mūsu kamerā ievietoja 65 gadus vecu praktizētāju Sjun Šaosju kungu no Hubei provinces Dzaojan apgabala. Aizturēšanas centrā viņš tika nežēlīgi spīdzināts, tādēļ viņam radās problēmas ar redzi un dzirdi. Reiz naktī es ieraudzīju, kā Džan Sjiņluns ieber Sjun Šaosju kunga krūzē nedaudz pulvera. Nākamajā rītā es par to pastāstīju Sjunam, brīdinot viņu nedzert savu ūdeni. Pēc brokastīm atnāca Džan Sjiņluns un jautāja Sjunam, vai viņš ir dzēris savu ūdeni, uz ko viņš atbildēja, ka nav dzēris. Dažas dienas vēlāk, noziedznieks Dzjiņ Šuansjiņs paņēma Šan kunga mērci, kaut ko tajā iemaisīja, un atdeva to ieslodzītajam Šan Džendzjuņam, kuram bija jāuzrauga Sjun Šaosju kungs, kurš šo maisījumu pievienoja Sjun kunga mērces trauciņa saturam. Pēc tam viņi izgāja no kameras.

Nākamajā rītā pēc brokastīm, es it kā nejauši paspēru Sjun kunga mērces trauciņu zem gultas. Noziedznieki, kas mūs novēroja to pamanīja un mani pārcēla uz citu kameru. Dažus mēnešus vēlāk es uzzināju, ka Sjun kungs ticis nogādāts slimnīcā.

Jaunajā kamerā uzraugi un noziedznieki turpināja censties mani indēt visos iespējamos veidos. Viņi apsmidzināja ar nezināmām vielām visu, ar ko es biju saskarē, ieskaitot apģērbu, apavus, gultas veļu, dvieļus, ūdens pudeli un traukus.

Kad es aiznesu savu sabojāto gultas veļu un drēbes uz uzraugu biroju, Sjao Tiaņbo izlikās, ka pievērš tam uzmanību: „Labi, sakiet, kas noticis.” Vienīgais, kas pēc mana apmeklējuma mainījās bija tas, ka viņi sāka izmantot preparātus ar vāju smaržu un pastiprināja savus centienus. Viņi izsmidzināja ķimikālijas uz manām tikko izmazgātajām drēbēm, kamēr tās žāvējās. Šajā laikā man bija jādzer ūdens no krāna tualetē. Uzzinājuši manu noslēpumu, uzraugi nosūtīja kādu kriminālieslodzīto izsmidzināt preparātu uz krāna tualetē. Par laimi, es to sajutu un uzreiz aizgāju prom. Dzjiņ Šuansjiņs ieraudzīja, ka es nedzēru no šī krāna un kļuva ļoti neapmierināts.

Savulaik gandrīz visi kriminālieslodzītie ir pievienojuši ieslodzīto praktizētāju ēdienam nezināmus preparātus. Viens no galvenajiem vainīgajiem ir Ma Dzjuņs. Viņš ir izraisījis vairāku praktizētāju nāvi un to, ka daži no tiem ir kļuvuši par invalīdiem. Uzraugi atalgoja viņu, samazinot viņa ieslodzījuma termiņu par vairāk nekā pieciem gadiem.

Neredzot pie manis nekādus rezultātus, viņi atsāka savus mēģinājumus. Uzraugs Dzu Dzjaņ izsauca kriminālieslodzīto Džeņ Sjuhui, lai izplānotu jaunu veidu, kā man piekļūt. Kādu nakti Džeņ pabāza roku man zem segas un mēģināja uzbērt preparātu man tieši virsū. Es pamodos un iekliedzos, lai viņu apturētu.
Ziemā tika pielietotas vēl vairākas viltības. Uzraugi izsmidzināja nezināmas vielas pa visu divstāvu gultu, kaut gan es gulēju apakšējā daļā. Es bieži devos gulēt, ģērbies vairākās drēbju kārtās un ar mitru dvieli aizsegtu muti. Dažreiz es biju spiests turēt savu segu kartona kastē, lai mazinātu preparātu ietekmi. Tomēr, ilgstošā medikamentu izsmidzināšana darīja savu un atstāja ietekmi uz manu veselību. Kādu nakti es zaudēju samaņu un nespēju pakustēties. Divu gadu laikā es pastāvīgi tiku pakļauts toksisku preparātu iedarbībai. Tādēļ man radās daudzas problēmas ar veselību, tai skaitā ar nierēm, muguru, sirdi, acīm, barības vadu, kājām, dzimumorgāniem un anālo atveri. Bija laiks, kad es katru nakti atklepoju kaut ko putām līdzīgu.

Pret praktizētājiem tika pielietotas divu veidu vielas. Pirmais bija ķīmisks preparāts, kas izraisa akūtu vai hronisku slimību. Tas tika izmantots dažādos veidos: pulvera, šķidruma, želejas, injekciju un sīku daļiņu veidā. Šie preparāti bojāja centrālo nervu sistēmu, šūnu funkciju, asinsriti un iekšējo orgānu darbību. Tie bieži izraisīja insultu, muskuļu atrofiju vai redzes zudumu. Daudzi praktizētāji sāka ciest no urīna nesaturēšanas un/vai aizcietējumiem.

Otra veida preparāts saturēja vīrusus. Pēc izsmidzināšanas uz lietām, ar kurām praktizētāji nāca saskarē, tie izraisīja cilvēkiem dažādus simptomus. Tas deva iespēju uzraugiem nosūtīt praktizētājus uz slimnīcu turpmākai vajāšanai.

Septiņi praktizētāji, ieskaitot Sjin Hui, Dzjan Džunjaņ un Liu Junčao nomira, saindējoties ar nezināmām vielām. Vu Minaņ, Luo Sjaņbo, Guo Čuņšen un Sje Fenji veselības stāvokļa dēļ atbrīvoja pirms termiņa. Li Dženveņ, Džou Cjin, Li Čanžun, Džu Guanva, Sjun Šaosju, Li Guohua un Huan Dahua nosūtīja uz slimnīcu. Ji Dzjaņdzjuņ izdarīja pašnāvību, pārgriežot sev vēnas. Pat ja viņš izdzīvotu, viņš tiktu nosūtīts uz psihiatrisko slimnīcu. Guo Čuņšen vēlāk kļuva psihiski slims.

Kāds uzraugs, kurš bija uzzinājis patiesību par Faluņgun, vēlāk atklāja, ka viņu uzdevums bija sagraut praktizētāju organismu un šie noziegumi turpinājās ilgus gadus.

Pirms manas atbrīvošanas no cietuma, es plānoju savākt dažus pierādījumus, bet, pirms manas pārvešanas uz „smadzeņu skalošanas” centru Vuhaņā, uzraugs Dzu Dzjaņs piespieda mani pārģērbties drēbēs, kuras viņš atnesa.

Atrodoties Hubei provinces ieslodzījuma centrā un Vuhaņas „smadzeņu skalošanas” centrā, es biju liecinieku tam, ka arī tur uzraugi praktizētājiem ēdienā bēra nezināmus preparātus.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2012/9/21/135520p.html