Ķīniešu idioma: no rīta trīs, bet vakarā četri 朝三暮四

Pavasaru un Rudeņu periodā (770. – 476. g.p.m.ē.) Sunu valstī dzīvoja kāds sirmgalvis. Viņš ļoti mīlēja pērtiķus un daudzus turēja savā mājā. Viņš prata sazināties ar pērtiķiem, un tie arī viņu saprata.

Ilustrācija: Mei Sju, Epoch Times

Sirmgalvis katram pērtiķim deva astoņus kastaņus dienā, četrus no rīta un četrus – vakarā.

Taču pērtiķi ēda tik daudz, ka drīz vien pat viņa ģimenei sāka pietrūkt pārtikas. Tāpēc sirmgalvis bija spiests samazināt pārtikas devu saviem pērtiķiem.

Viņš nolēma dot katram pērtiķim pa septiņiem kastaņiem dienā.

Vecais vīrs sasauca pērtiķus kopā un teica: „Šobrīd mums ir maz pārtikas. No šīs dienas es gribu dot katram no jums pa četriem kastaņiem no rīta un trim kastaņiem – vakarā. Es ceru, ka tā jums būs labi.”

To dzirdot, pērtiķi ļoti satraucās. Viens no vecākajiem pērtiķiem teica: „Kā tas nākas, ka vakarā mēs saņemsim tikai trīs kastaņus? Nē, mēs neesam ar mieru!”

Arī pārējie pērtiķi sadusmojās par to, ka vakarā viņiem dos tikai trīs kastaņus četru vietā.

Tad vecais vīrs teica: „Labi, tad katrs no jums saņems trīs kastaņus no rīta, un četrus – vakarā.”

Dzirdot, ka vakarā viņi kā parasti dabūs četrus kastaņus, pērtiķi palika apmierināti ar tādu piedāvājumu un piekrītoši māja ar galvām.

Šis stāsts tika pierakstīts Karojošo valstu perioda (475. – 221. g.p.m.ē.) rakstu krājuma „Džuandzi” („Zhuangzi”) ¹ nodaļā „Par lietu vienādību”. Sākotnēji šīs idiomas nozīme bija „aptīt citus ap pirkstu”. Vēlāk to sāka izmantot, lai apzīmētu kādu, kurš bieži maina savus lēmumus vai izrāda bezatbildību.

Mūsdienās tā tiek izmantota, runājot par cilvēkiem, kuri nepārtraukti maina savas domas un uz kuriem nevar paļauties.

Piezīme:

1. „Džuandzi” (Zhuāngzǐ, 莊子) ir daoistu galvenais pamatteksts, kuru sarakstījis meistars Džuan, un kurā ietverti stāsti un anekdotes, kas atspoguļo patiesa daoista bezrūpīgo raksturu. Daudzi šajā krājumā iekļautie teksti ir humora pilni, un tajos izsmieta necienīga uzvedība.