Ķīniešu idioma: aizvest kādu uz brīnišķām vietām 引人入勝

Austrumu Dzjiņu dinastijas (317. – 420. g.) beigu periodā valsts lietas risināja galvenokārt einuhi, jo imperators Lins gandrīz visu laiku pavadīja dzīrojot un izkaitējoties ar konkubīnēm.

Arī daudzi augsti ierēdņi baudīja greznu dzīvi un rausa bagātības, nevis domāja par valsts lietām.

Šajos tumšajos un nemierīgajos laikos, neredzot nākotni un domājot, ka var tikt nogalināti jebkurā brīdī, jaunie intelektuāļi jutās visai pesimistiski. Daudzi apdāvināti jaunieši nodevās dzeršanai. Viens no tādiem bija arī Van Čeņs.

Ķīniešu idioma 引人入勝 (yǐn rén rù shèng) parasti tiek izmantota, lai aprakstītu kaut ko brīnišķīgu, apburošu un pievilcīgu. Ilustrācija; Flora Čun, Epoch Times

Pateicoties saviem talantiem, Van Čeņs jau 20 gadu vecumā bija kļuvis slavens. Viņa tēvocis Faņ Nins, kurš bija konfūcisma zinātājs un nodarbojās ar Austrumu Dzjiņu dinastijas ekonomikas jautājumiem, slavēja Van par to, ka viņš bija pašpārliecināts un daudzsološs jauneklis.

Valdības amatpersonu izlaidīgais dzīvesveids lika Van Čeņam rūgti vilties, un tāpēc viņš nejuta vajadzību kaut ko darīt. Van Čeņs nodevās alkoholam un vienmēr bija piedzēries.

Guo Čendzji (apmēram 403. g.) savā īso stāstu krājumā „Guo Dzji” rakstīja, ka alkohols spēja aizvest Van Čeņu uz brīnišķām vietām un ļāva viņam justies lieliski.

Izteiciens „aizvest kādu uz brīnišķām vietām” tika izmantots grāmatā „Stāsti par pasauli jaunā izklāstā” (世說新語) un ir atrodams nodaļā „Patvaļība un iecietība”.

No šī stāsta un izteiciena arī radās idioma 引人入勝 (yǐn rén rù shèng). Burtiskā šīs idiomas nozīme ir „aizvest kādu uz brīnišķām vietām”, kā arī „aizraut un apburt”.

Mūsdienās šī idioma parasti tiek izmantota, lai aprakstītu kaut ko skaistu, fascinējošu un aizraujošu, piemēram, stāstu, romānu, uzvedumu, filmu, mūziku u.c.

Piezīme:

Krājumu „Stāsti par pasauli jaunā izklāstā” (New Account of the Tales of the World) Dienvidu un Ziemeļu dinastiju laikā (420. – 589.g.) sastādīja Liu Jicjins (403.-444.g.). Tajā iekļautas 1130 vēsturiskas anekdotes un esejas par rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, kuri dzīvoja no 2. līdz 4. gs.