Stāsts par Sokrātu un baumām

Ja kādreiz jūs dzirdēsiet vai būsiet gatavs izplatīt baumas, atcerieties šo stāstu.

Senajā Grieķij (469. -399. g.p.m.ē.) dzīvoja Sokrāts, kurš bija pazīstams kā gudrs vīrs.

Kādu dienu dižais filozofs satika paziņu, kurš pieskrēja pie viņa un aizrautīgi teica: „Sokrāt, vai jūs zināt, ko es nupat dzirdēju par vienu no jūsu skolniekiem?”

„Vienu mirklīti,” Sokrāts atbildēja. „ Pirms jūs man to stāstāt, es vēlētos veikt nelielu pārbaudi un uzdot jums trīs jautājumus.”

„Trīs?”

„Pareizi,” turpināja Sokrāts, „ pirms runāt ar mani par manu skolnieku, pagaidiet un apdomājiet, ko grasāties teikt.”

„Pirmais jautājums – vai tā ir patiesība. Vai jūs esat pilnīgi pārliecināts par to, ka tas ko grasāties man teikt, ir patiesība?”

„Neesmu vis, es tikko par to uzzināju.”

„Labi,” teica Sokrāts. „Tātad jūs patiešām nezināt, vai tā ir patiesība.”

„Bet tagad otrais jautājums, tas attiecas uz tikumību. Vai tas, ko jūs grasāties teikt par manu skolnieku, ir kaut kas labs?”

„Nē, gluži pretēji.”

„Tātad,” teica Sokrāts, „jūs vēlaties pateikt par viņu kaut ko sliktu, pat nebūdams pārliecināts, ka tā ir patiesība?”

Vīrs nedaudz samulsis paraustīja plecus.

Sokrāts turpināja: „Ja jūs vēl joprojām vēlaties turpināt, tad ir palicis trešais jautājums par lietderību. Vai tas ko jūs vēlaties pastāstīt par manu skolnieku, man kaut kā noderēs?”

„Nē, nepavisam.”

„Tātad,” secināja Sokrāts, „ ja tas, ko jūs vēlaties man pastāstīt, nav patiess, nav labs, un nav pat noderīgs, kādēļ gan vispār man to stāstīt?”

Cilvēks sajuta kaunu.

Šis piemērs parāda, kāpēc Sokrāts bija dižens filozofs un kāpēc tika turēts augstā godā.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2011/9/12/128057p.html