Suņdzi un viņa grāmata „Kara māksla”

Suņdzi, kas pazīstams arī kā Suņdzu, bija augsta ranga karavadonis un kara stratēģis senajā Ķīnā. Viņu godā kā visu laiku dižāko kara stratēģijas skolotāju.

Suņdzi un viņa grāmata „Kara māksla” (SM Jan/ Epoch Times)

Suņdzi īstais vārds ir Suņs Vu. Viņš piedzima 535. g.p.m.ē. vēlīnajā Pavasaru un rudeņu periodā dižciltīgā ģimenē Cji karalistē. Pēc tam, kad Cji karalistē uzliesmoja kari, viņš aizbēga uz Vu karalisti, kur dzīvoja noslēgtībā un nodevās kara mākslas studijām. „Kara māksla” ir vērtīgs ķīniešu militārais traktāts, kuru Suņdzi uzrakstīja Vu karalistes valdniekam.

Kādu dienu karalis izsauca Suņdzi un teica: „Jūs uzrakstījāt trīspadsmit nodaļas par kara mākslu, un teorija katrā no tām, šķiet, ir gandrīz ideāla. Tomēr, tā ir tikai teorija, un neviens nezina, vai tā var tikt pielietota praksē.”

Suņdzi karalim atbildēja: „Vai jūs varat nodot manā rīcībā cilvēkus un ļaut man parādīt savas teorijas darbībā? Tad jūs varēsiet saprast manu kara mākslu.”. Karalis nekavējoties sapulcināja 180 kalpones no savas pils. Suņdzi sadalīja tās divās vienībās un iecēla divas valdnieka mīļākās konkubīnes katru par savas vienības komandieri.

Sākumā sievietes to neņēma nopietni un neizpildīja Suņdzi komandas. Lai arī kā viņš centās tās apmācīt, komandas abas vienības izpildīja haotiski.

Suņdzi atkal un atkal lūdza kalpones neuzskatīt mācības par joku, un brīdināja tās, ka viņas nedrīkst kļūdīties, citādi tiks sodītas pēc armijas likumiem. Tomēr sievietes tikai smējās un nepievērsa teiktajam uzmanību.

Tad Suņdzi dusmīgi paskatījās uz „komandieriem” un teica: „Jūs, komandieri, nepildījāt savus pienākumus, tāpēc jūs ir jāsoda”. Pēc tam abām konkubīnēm saskaņā ar armijas likumu tika izpildīts nāves sods.

Divu mīļāko konkubīņu zaudējums satrauca valdnieku, un tas nolēma pārtraukt apmācību. Suņdzi bija ļoti vīlies un teica karalim: „Jūs varat cīnīties tikai vārdos, un nemaz nedomājat sagatavot armiju.”

Karalis saprata, ka Suņdzi patiešām izcili pārzina kara mākslu, tāpēc iecēla to par armijas virspavēlnieku. Suņdzi iekaroja Rietumu Ču karalisti un Ķīnas ziemeļu vidienes zemes.

Suņdzi kļuva slavens ne tikai ar saviem varoņdarbiem karā, bet arī ar kara mākslas teorijas radīšanu, un īpaši kā traktāta „Kara māksla” autors. Šajā darbā ir tikai 13 nodaļas un 5000 vārdu, kas pilnībā atspoguļo viņa uzskatus par karu.

„Kara mākslā” ietvertas gandrīz visas militārās teorijas, tādas kā stratēģija, psiholoģija, meteoroloģija, topogrāfija u. c. Turklāt tajā iekļautas arī politikas, ekonomikas, vēstures, filozofijas, dabaszinību un literatūras zinātnes. Tādēļ pēc tās publicēšanas Ķīnas politiķi, stratēģi, filozofi un rakstnieki šo grāmatu vērtē ļoti augsti. Turklāt, šī teorija izplatījās visā pasaulē. Vēl Tanu dinastijas laikā to sāka studēt Japānā.

Mūsdienās „Kara mākslas” teorijas un idejas bieži tiek izmantotas, pieņemot lēmumus modernajā uzņēmējdarbībā un sociālajā vadībā.

Atbilstoši „Kara mākslas” teorijai, bruņoto spēku augstākais sasniegums ir „uzvarēt citas armijas bez cīņas” – tas nozīmē, ka uzvaru var gūt, nezaudējot nevienu kareivi.

Suņdzi bija idejas par „piesardzību karā” piekritējs. Pirmkārt viņš norādīja: „Karš ir nozīmīgs nacionāls notikums, un tas nopietni ietekmē ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī visas nācijas izdzīvošanu. Tāpēc mums ir jābūt piesardzīgiem un jāapsver jautājums par to, vai ir nepieciešams sākt karu ar citām tautām.” Viņš arī brīdināja valdniekus un ģenerāļus, neuzsākt karu vienkārši dusmu dēļ. Viņš uzskatīja, ka pirms uzsākt karu, cilvēkiem ir divreiz jāpārdomā un šis lēmums ir jāpieņem, pamatojoties uz savas tautas interesēm.

Valda uzskats, ka „Kara māksla” ir grāmatu, kas māca uzvarēt kaujā. Tomēr grāmata māca arī izprast militāro spēku pielietošanas mērķi, lai pasargātu cilvēkus no ciešanām, satricinājumiem un ļautu tiem dzīvot mierā. Turklāt tie, kuri atbalsta karu, izprotot „Kara mākslas” teorijas, var saprast arī dzīves patieso jēgu un beigu beigās nolikt ieročus.

Vēstures gaitā, studējot šo grāmatu, daudzi cilvēki saprata, kā paaugstinot tikumību uzlabot savu dzīvi. Tāpat gan karaļi, gan galminieki ir mācījušies pārvaldīt valsti tikumīgi. Mūsdienās līderi dažādās jomās izmanto „Kara mākslu” par ceļvedi stratēģijas un vadības jautājumos.