Nekad nepadoties: pilnveidošanās pieredze, strādājot plašsaziņas līdzekļu projektā

Sveicināti, godājamo Skolotāj!
Sveicināti, draugi praktizētāji!

Katru reizi, tuvojoties Eiropas Fa konferencei, mani lūdza uzrakstīt savu pilnveidošanās pieredzi, taču es vienmēr atteicos to darīt, jo daudzās lietās es ne visai labi pilnveidojos, un tāpēc man nebija ar ko dalīties. 2012. gadā Eiropas Fa pieredzes apmaiņas konference notiek Beļģijā. Es sapratu, ka, lai cik daudz aspektu savā pilnveidošanās procesā man nepieciešams uzlabot, man tomēr ir jādomā par savu pilnveidošanās procesu, kas turpinās jau vairāk nekā desmit gadus. Šodien es dalos ar jums savā pilnveidošanās pieredzē, kuru esmu guvusi, strādājot plašsaziņas līdzekļu projektos pēdējo desmit gadu laikā. Mana pieredze sastāv no 3 daļām.

1. Organizēt plašsaziņas līdzekļu projekta komandu no nulles

Tas bija apmēram tajā laikā, kad FGM TV grupa bija tikko kā izveidota. Toreiz Beļģijā darījumu lietās ieradās praktizētājs no Vašingtonas. Viņš dalījās domās un pieredzē par darbu FGM televīzijas projektā un izteica cerību, ka mēs varētu nodrošināt noteikta veida programmas patiesības skaidrošanai.

Man bija ļoti sliktas prasmes darbā ar elektroniskām ierīcēm. Es pratu izmantot tikai e-pastu un pārlūkot Minhuei interneta mājas lapu, nemaz nerunājot par to, kā uzņemt filmas un veidot televīzijas programmas. Bet es domāju, ka televīzijas projekta veidošana ir nepieciešama Likuma izlabošanai, un pat ja neprotu strādāt ar tehnoloģijām, es varētu piedāvāt savu palīdzību kur citur. Vēlāk es apspriedu to ar rietumu praktizētājiem, un mēs nolēmām strādāt kopā. Tas bija laiks, kad ĶKP vajāšanas pret Faluņgun bija ļoti nežēlīgas, un lielākā daļa sabiedrības Beļģijā nezināja patiesību. Pilsētas mērs mums piedāvāja vietu pretī rātsnama ieejai, lai mēs tur izstādītu foto izstādi „Ceļojums Faluņ Dafa pasaulē”. Mēs ierakstījām daļu no Hongfa pasākumiem un izveidojām savu pirmo filmu „Faluņ Dafa Beļģijā”.

Drīz pēc tam tika izveidota NTD TV. Pēc Fa konferences Vašingtonā vietējais praktizētājs uzaicināja mani uz NTD TV tikšanos, kur es dzirdēju, kā pāris praktizētāji no Honkongas runā par plašsaziņas līdzekļu izveidošanu no nulles. Viņi pat nezināja, kā intervijas laikā pareizi uzdot jautājumus. Redzot, cik viņi ir nepieredzējuši, es jutos nedaudz drošāka. Lai arī es nebiju literāte, informatīvā biļetena uzrakstīšana man problēmas nesagādāja.

Atgriežoties no Vašingtonas, es ar praktizētāju palīdzību nopirku video kameru raidījumu uzņemšanai televīzijā. Toreiz es vēl strādāju ar rietumu praktizētājiem. Tā kā mums nebija pieredzes, tad 1 minūti garas filmas veidošana mums aizņēma vairākas dienas. Pēc kāda laika, uztraucoties par savām valodas un tehniskajām prasmēm, es pārrunāju to ar dažiem praktizētājiem un aicināju viņus pievienoties projektam. Gadu vēlāk pievienojās vēl divi praktizētāji, un mēs jau spējām izveidot ziņu izlaidumu dažu stundu laikā.

Es atceros to reizi, kad mēs pirmo reizi izveidojām vairākas jaunāko ziņu programmas ES samitam, kad praktizētāji no dažādām valstīm strādāja kopā 3 dienas un 2 naktis. Mūsu ziņu programmas tika labi uzņemtas, gan uzņemšanas, interviju un rediģēšanas ziņā. Tagad par to ir viegli runāt, bet toreiz, kad pirmo reizi turēju rokās kameru, iespējams, mana austrumnieciskā izskata dēļ, vai tādēļ, ka biju sieviete starp vadošajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, man visu laiku trīcēja kājas, tomēr mana apziņa bija ļoti mierīga. Dafa apveltīja mani ar gudrību un drosmi. Lai gan es vēl joprojām nervozēju par to, ka atrodos kopā ar vadošajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, mana kautrība pazuda, kad es centos koncentrēties uz jaunumiem un cilvēkiem, kurus filmēju. Es atklāju, ka pēc daudzām intervijām ar vadošām amatpersonām un vairākām reportāžām mana apziņa kļuva skaidrāka un mierīgāka.

2. Skaidri izprast mūsu misiju, lai glābtu dzīvās būtnes

Par cik mēs bieži piedalījāmies lielās ziņu reportāžās, dažu plašsaziņas līdzekļu pārstāvji pakāpeniski sāka mūs pazīt. Pirms diviem gadiem es sapratu atbildību un misiju, kas man ir jāuzņemas.

Notika ES un Ķīnas samits, un kā parasti, žurnālisti no „The Epoch Times” un NTDTV devās turp, lai veidotu ziņojumus. Taču mūs apturēja drošības pārbaudes kontrolpunktā, kur vairāki ķīnieši, turot rokās papīra lapas (iespējams, sarakstus ar vārdiem), satraukti runāja ar drošības dienesta darbiniekiem. Mēs atkārtoti jautājām drošības dienesta darbiniekiem, kāpēc mūs apturēja un neļāva ieiet, un viņi vienkārši teica, lai mēs gaidām. Tad mēs aizgājām un devāmies uz vietu, kur notika Faluņgun praktizētāju miermīlīga protesta akcija un ceļā satikām AP un Roiters reportierus. Mēs viņiem izstāstījām, kas ar mums noticis, un viņi nespēja noticēt, ka tas var notikt šajā rietumu valstī. Viņi piedāvāja mums iet kopā uz samitu un gribēja redzēt, kā tas var notikt.

Mēs kopā ar AP un Roiters reportieriem apstājāmies pie drošības pārbaudes un gaidījām, kad viņu priekšnieks paskaidros iemeslus, kuru dēļ mēs netiekam ielaisti. Kamēr mēs gaidījām, es pēkšņi atcerējos to, ko Skolotājs ir teicis „Likuma lekcijā „The Epoch Times” tikšanās laikā”: „Dafa skolnieki visā pasaulē kopā aptver visu zemi, un katrs ir atbildīgs par konkrētu sfēru. Viss, ar ko jūs sastopaties un ko satiekat, ir faktors jūsu izplatījuma robežās. Ja tavas Taisnās domas ir pietiekamas, tu savā izplatījumā vari kļūt augsts un milzīgs un apspiest jebkuru tur pastāvošo slikto lietu. Ja katrs Dafa skolnieks spēs to panākt, visa pasaule mainīsies, jo katrs no jums ir uzņēmies atbildību par lielu sfēru šajā pasaulē un pārstāv noteiktu dzīvo būtņu daļu.” (neoficiāls tulkojums)

Agrāk es ne visai labi sapratu ko nozīmē „uzņemties atbildību”. Bet šoreiz man radās jauna izpratne. Šī lielā sfēra pasaulē un šis dzīvo būtņu segments ir tas, kas mums ir jāglābj. Man nebija nemazāko baiļu, un mēs ar Taisnām domām mierīgi gaidījām. Pēc kāda laika mums ļāva ienākt, taču preses konference, kurai bija jānotiek pēc samita, tika atcelta. Neiedomājami bija tas, ka šī gada preses konference tika atcelta jau pirms sanāksmes. Novērtējot abus notikumus, mēs varam spriest, cik ļoti ļaunums baidās no patiesības. Mūsu klātbūtne un tas, ko mēs darām, skaidrojot patiesību, biedē ļaunumu. Veidosim mūsu plašsaziņas līdzekļu projektus pēc iespējas labākus, lai izpildītu mūsu misiju. Jo šis dzīvo būtņu segments gaida, kad mēs viņiem pastāstīsim patiesību, gaida, kad mēs viņus glābsim.

3. Vienmēr atcerieties: sekot mūsu Skolotājam, lai atgrieztos

Pirms diviem gadiem „Epoch Times” direktors katram iknedēļas laikrakstam nosūtīja vēstuli ar „Epoch Times” ģenerāldirektora aicinājumu ik mēnesi pārdot 100 tūkstošus eksemplāru. Tad es sapratu, ka mēs nevaram publicēt tikai informatīvos Epoch Times ziņojumus, kā mēs to darījām. Mums ir jāizdod Epoch Times pienācīgā veidā. Ņemot vērā manu toreizējo darbu, es domāju, ka to iespējams izdarīt, lai gan nebiju Epoch Times grupas sastāvā. Tajā laikā vietējam „The Epoch Times” nebija vadītāja.

Reiz es lasīju Skolotāja teikto „Likuma lekcijā „The Epoch Times” tikšanās laikā”: „Patiesībā es par to domāju jau kopš tās dienas, kad jūs sākāt darīt šīs lietas. Ja jūs tiešām spēsiet to panākt, es būšu ļoti priecīgs. Man neuztrauc tas, ka Dafa skolnieki sāks pelnīt daudz naudas. Es būšu laimīgs, ja jūsu bizness attīstīsies, un jūsu labklājība uzlabosies. Mani uztrauc tikai tas, vai jūs spēsiet to sasniegt. Ja katram no jums būtu lieli finanšu līdzekļi, vai tad jums nebūtu vairāk iespēju, lai veiktu lietas, kuras Dafa skolnieki dara, lai apstiprinātu Likumu? Vai tas nebūtu lieliski?” (neoficiāls tulkojums)

Kā Dafa skolniecei, man jācenšas darīt to, kas patiktu Skolotājam. Ņemot vērā to, ka es darbojos biznesā, un tas ir bijis veiksmīgs kopš sāku ar to nodarboties, es domāju, ka ja mums būs pietiekami daudz cilvēku, tad mēs varēsim izdot vietējo „The Epoch Times” versiju. Varbūt tam ir pienācis īstais laiks. Drīzumā es piedalījos „The Epoch Times” direktoru globālajā sanāksmē Sanfrancisko, un tūlīt pēc atgriešanās es tiku iecelta par vietējā „The Epoch Times” vadītāju.

Tad es sāku organizēt mūsu vietējo komandu. Tajā brīdī visi komandas locekļi bija pārliecības pilni un ļoti vēlējās īstenot šo projektu. Mēs pat teicām, ja mums veiksies, tad gada beigās dosimies atvaļinājumā uz Havaju salām. Tomēr drīz viens komandas loceklis tika pakļauts slimību izraisošās karmas ietekmei, un tad sākās darbs pie Shen Yun veicināšanas, tāpēc es nolēmu pārtraukt darbu, kas saistīts ar laikraksta pārdošanu. Visi grupas dalībnieki pirmām kārtām strādāja, lai veicinātu Shen Yun norisi.

Sešus mēnešus vēlāk pārdošanas rādītāji bija nožēlojami, un komandas morālais gars bija izsīcis. Saskaroties ar šo situāciju, manī bija daudz cilvēcisku domu, un es nespēju saprast, kāpēc mēs nevarējām panākt to, ko bijām solījuši. Es biju nomākta. Drīz manā personīgajā biznesā sāka trūkt darbinieku un man bija jābūt tur, tāpēc es nevarēju pietiekami daudz laika veltīt vietējam „The Epoch Times”. Tādēļ es vienmēr tiku vainota, par mani sūdzējās, un visa komanda vienkārši nestrādāja. Es arvien vairāk un vairāk raizējos.

Reiz viens no praktizētājiem atsūtīja man saiti uz filmu „Nekad nepadoties”. Filmas sākumā bija dažas rindiņas: Panākumu nav cilvēkam, kuram nav mērķa, sapņu, pārliecības, atbilstošas sagatavotības, un viņš nezina, cik liels var būt viņa potenciāls.

Tas attiecās arī uz mani. Es sāku raudāt un noskatījos filmu ar pietūkušām acīm. Šis vārds „nezina” ekrānā bija tik liels, un vārdi „cik liels var būt viņa potenciāls” bija tik mazi. Tajā brīdī es pēkšņi sapratu, ka biju cilvēcisko domu ietekmē, es aizmirsu, ka esmu Dafa skolniece, kuru Dafa ir apveltījis ar spējām. Ja mēs izmantojam cilvēka domāšanu, izpildot projektus, Dafa neatklās mums savu spēku un neļaus mums ieraudzīt mūsu patieso potenciālu.

Es sapulcināju visus vietējā „ The Epoch Times” darbiniekus un no visas sirds dalījos savās domās un nākotnes plānos. Kopējiem spēkiem, pēc vairāk nekā mēneša, mēs parakstījām daudzus līgumus. Tas bija vairāk nekā pietiekami, lai segtu visas ar drukāšanu saistītās izmaksas par gadu. Pieauga arī mūsu tirāža.

Gadu nostrādājusi par vietējā „The Epoch Times” direktori, es atklāju, ka nepilna laika darbs ir pārāk ierobežojošs, kas neļauj pietiekoši daudz mācīties Likumu un izpildīt vingrinājumus. Bija svarīgi, lai mums būtu vairāk darbinieku, kas strādātu pilnu darba dienu. Mums bija divi praktizētāji, kas strādāja pilnu darba dienu un uzcītīgi mācījās Likumu. Viņi kopā strādā un vienmēr uzmundrina viens otru. Es uzskatu, ka viņi noteikti spēs iet savu ceļu, palīdzot Skolotājam Likuma izlabošanā.

2012. gada Ņujorkas un Vašingtonas konferenču laikā es apmeklēju „The Epoch Times” sanāksmes un redzēju lielas pārmaiņas Ziemeļamerikas „The Epoch Times”. Turpretī mēs Beļģijā bijām tālu atpalikuši. Mums traucēja daudzas lietas, kuras agrāk nebija pietiekami labi izdarītas, bet pilnveidošanās ir tik nopietna lieta. Cilvēciskās pieķeršanās, no kurām mēs nevēlamies atbrīvoties, nepārprotami traucēs darīt to, kas mums ir jādara labi; ietekmēs dzīvo būtņu glābšanu. Tāpēc es beidzu sūdzēties un vainot citus. Es sāku izmantot katru minūti, lai mācītos un mācītos. Katru dienu pa ceļam uz biroju, es braucu garām ES galvenajai mītnei un ceļa malā redzēju augstas ēkas un daudzus gājējus. Es domāju: tā ir mana – Dafa skolnieces atbildība, un es darīšu visu, kas manos spēkos, un kopā ar komandas biedriem mēs atradīsim savu ceļu. Tagad ir jau 2012. gada beigas, mums ir vēl daži darbinieki, kuri strādā pilnu darba laiku. Mūsu mērķis ir sekmīgi publicēt vietējā „The Epoch Times” laikraksta versiju ķīniešu valodā, vienlaikus attīstot arī versijas citās valodās. Es ticu, lai cik arī būtu grūts uzdevums, mēs jau vairāk nekā desmit gadus ejam Likuma izlabošanas ceļu. Šajā noslēdzošajā brīdī, ja mēs būsim neatlaidīgi tajā, kas mums jādara, ar Taisnām domām sekosim mūsu Skolotājam, tad mūsu ceļš kļūs arvien plašāks un plašāks.

Noslēgumā es gribētu citēt Skolotāja vārdus no „Likuma mācīšanas 20. gadadienā”:
„Padomājiet, ja tā ir tik liela lieta, tad kādi sagatavošanās darbi bija nepieciešami, skatoties no vēsturiskā viedokļa. Patiesībā viss bija ieplānots līdz pēdējai detaļai. Pat tādā mērā, kā katrs praktizētājs ies savu ceļu; ar kādām situācijām saskarsies; kā katrs virzīsies uz priekšu vai atkāpsies; kā tiks atrisināta situācija, kad parādīsies stāvoklis, kādam nevajadzētu būt. Lai kā tur arī nebūtu, katrai dzīvai būtnei jāpieņem pašai savs lēmums: vai tu vēlies pilnveidoties, vai vēlies kaut ko, gribi darīt kaut ko, vai ne - to visu cilvēks izlemj pats... ” (neoficiāls tulkojums)

Lūdzu, nekautrējieties norādīt uz visiem trūkumiem

Paldies, Skolotāj! Paldies visiem!