Mācīties Likumu un sekmīgi izturēt pārbaudījumus

Es praktizēju Faluņ Dafa kopš 1997. gada. Šo 15 gadu laikā esmu pieredzējusi ļoti daudz. Vissvarīgākais, ko esmu sapratusi, ir tas, ka es nespētu nokļūt tik tālu savā pilnveidošanās ceļā bez Skolotāja palīdzības un bez manas ticības Skolotājam un Dafa.

Ticēt Skolotājam un ticēt Fa

Pirms diviem gadiem es atbraucu uz Eiropu, bet nezināju kā pilnveidoties šajā jaunajā vidē. Valoda un apkārtne bija man pilnīgi svešas, tāpat arī pilnveidošanās un patiesības skaidrošanas ceļi bija atšķirīgi. Sākumā es nespēju iejusties šajā vidē, it kā es būtu nonākusi pilnīgi citā pasaulē.

Bet adaptācijas laiks bija īss, un mēnesi pēc manas ierašanās sākās 2010.gada Shen Yun koncerta veicināšana. Es piedalījos šī koncerta veicināšanā nākamos 5 mēnešus. Šajā jaunajā vidē vislielākā problēma izrādījās mans slinkums. Es nevarēju pietiekami mācīties Likumu, izpildīt vingrojumus un raidīt Taisnās domas. Kad ļoti centos, izmantojot cilvēciskās metodes, es jutu, ka Shen Yun veicināšanas pēdējā posmā kļuva grūtāk. Pēc projekta mēs abi ar vīru pārcietām nepieredzēti skarbus pārbaudījumus, kas izpaudās mūsu fiziskajos ķermeņos.

Mēs jutām, ka mūsu ķermeņi bija savienoti ar kādu cauruli, caur kuru mūsu ķermeņos nepārtraukti ieplūda pretīgi elementi. Rezultātā mans ķermenis kļuva ārkārtīgi jutīgs un milzīga spiediena dēļ man bija auksti, es jutos nomākta un satraukta. Mana seja izskatījās tumša. Turklāt man bija jārūpējas par savu vīru, kurš cieta vēl smagāk un nevarēja piecelties no gultas. Viņš ir vienīgais bērns saviem vecākiem, kuri nav praktizētāji. Ja viņš nevarētu izturēt šo pārbaudījumu ar savu Taisno domu palīdzību, man būtu grūti to paskaidrot viņa vecākiem, un tam būtu negatīva ietekme uz Dafa. Man bija jāturpina normāla ikdienas dzīve – jāmācās valoda, jānokārto eksāmens un jāveic visi mājsaimniecības darbi, turklāt es skumu pēc meitas, kura joprojām atradās Ķīnā. Tas bija tieši tā, kā Skolotāja dzejolī „Gribas rūdīšana”: „Milzīgas nepatikšanas nolīst, lai visi redzētu: Vai spēj to izturēt?” (neoficiāls tulkojums). Tajā laikā es jutos kā kanoe laiva, dreifējot naktī niknā vētrā, kuru vētra var iznīcināt jebkurā brīdī. Tomēr šajā grūtajā laikā es arvien spēju domāt par mūsu Skolotāju.

Es sāku vairāk mācīties Likumu, izpildīt vingrojumus un meklēt sevī. Es atklāju sevī daudzas pieķeršanās, tādas kā pieķeršanos komfortam, izrādīšanos, pašapmierinātību un seksuālo iekāri. Tomēr situācija joprojām nemainījās. Es katru dienu 4-5 stundas raidīju Taisnās domas un jutu, ka mans enerģētiskais lauks kļuva tīrs. Bet netīrie elementi drīz atgriezās. Lai gan mans vīrs un es sākām noliegt vajāšanu un centāmies atrast labestīgu atrisinājumu ar šīm būtnēm citās dimensijās, nekas daudz neuzlabojās. Tādēļ es jutos apjukusi un sāku šaubīties, vai mans iedzimtais pamats bija labs, vai es atbildu prasībām, lai būtu praktizētāja, vai vecie spēki mani iznīcinās, un tā tālāk. Mūs abus pārņēma izmisums par to, ka esam ārpus pilnveidošanās, kamēr mūsu ķermeņi joprojām cieta. Mūsu prāti bija nomākti un tika izliets daudz asaru. Mēs gandrīz zaudējām ticību sev. Mēs sākām mācīties Likumu katru dienu.

Mūsu Skolotājs, mācot Likumu 2003. gada Laternu festivāla laikā ASV rietumu Fa konferencē, mums teica: „Es esmu Li Hundži skolnieks, es nepieņemu citus plānus un tos neatzīstu,” - tad viņi neuzdrošināsies neko darīt. Tādējādi viss var tikt atrisināts. Ja tu patiešām tā spēj rīkoties ne tikai vārdos, bet apstiprināt to ar savu rīcību, tad Skolotājs noteikti par tevi parūpēsies.” (neoficiāls tulkojums)

No mana vīra reakcijas es varu teikt, ka visas tās negatīvās domas bija veco ļauno spēku uzspiestas, kas postoši ietekmēja praktizētāja ticību un bija vissmagāko ciešanu izpausme. Virspusējā līmenī viņu ideja bija likt viņam zaudēt ticību sev, bet patiesībā viņi gribēja, lai viņš zaudētu ticību Skolotājam un Fa. Mums ir jālikvidē šāda veida ideja, kas varētu mūs iznīcināt. Skolotājs, skaidrojot Likumu 2003.gada Laternu festivāla laikā ASV rietumu Fa konferencē saka: „… pastāv tikai izvēle! Šis ir Visuma augstāko līmeņu princips: tu uzskati, ka kāds ir pietiekami labs, tādēļ tu viņu izvēlies – tāds ir šis princips.” (neoficiāls tulkojums)

No tā es sapratu, ka Skolotājs mūs, Dafa skolniekus, ir izvēlējies ļoti sen atpakaļ, lai mēs sekotu Skolotājam un palīdzētu Skolotāja Likuma Izlabošanā un dzīvo būtņu glābšanā. Sen atpakaļ mēs esam izdarījuši savu izvēli, bet kāpēc radās šāds milzīgs pārbaudījums? Grāmatā „Džuaņ Faluņ” mūsu Skolotājs saka: „Kādā brīdī tev var rasties šaubas par to, kas ir patiess un kas ir nepatiess, tev var rasties šaubas par to, vai Gun patiešām pastāv, vai tu spēj pilnveidoties, vai tu patiešām spēj sasniegt apskaidrību, vai Budas pastāv, vai tie ir īsti ... Nākotnē tev tiks radītas ilūzijas, kad tev šķitīs, ka tās lietas neeksistē un tās nav īstas. Tas būs tādēļ, lai redzētu, vai tu spēj palikt nelokāms. Ja tu teiksi, ka vēlies būt nelokāms, tad ar šādu sirdi tu tajā brīdī patiešām spēsi tāds būt un tu, gluži dabiski, spēsi rīkoties pareizi, jo tavs Sjiņsin būs paaugstinājies.” (neoficiāls tulkojums)

Es ļoti centos noliegt un atbrīvoties no šīm negatīvajām domām, kuras bija mēģinājušas mani iznīcināt, un tajā pašā laikā apņēmīgi turpināju raidīt Taisnās domas. Gandrīz vienlaicīgi es nolēmu glābt dzīvās būtnes, zvanot cilvēkiem uz Ķīnu. Kad tādā grūtā situācijā es stingri noliedzu traucējumus un nolēmu glābt dzīvās būtnes, Skolotājs man sniedza milzīgu iedrošinājumu. Negaidīti es ieraudzīju Skolotāja tēlu, žēlsirdīgi man smaidot. Sākumā es biju satriekta un nespēju noticēt savām acīm. Šī pārbaudījuma laikā es domāju, ka nebiju pietiekami laba skolniece un gandrīz kritu izmisumā, tādēļ neuzdrīkstējos skatīties uz Skolotāju. Paldies, Skolotāj, tagad es saprotu. Lai kāda būtu situācija, es noteikti labi veikšu trīs lietas. Es jūtu patiesu pateicību Skolotājam par viņa labestīgajām rūpēm par saviem skolniekiem!

Uzcītīgi pilnveidoties zvanīšanas procesa laikā, lai glābtu cilvēkus

Kad es nolēmu skaidrot patiesību, zvanot pa telefonu ķīniešiem, Skolotājs nekavējoties noorganizēja, lai mani draugi praktizētāji iedotu man to cilvēku telefona numurus, kuriem iepriekš tika skaidrota patiesība pa telefonu. Es zvanīju uz šiem numuriem dažus mēnešus, pēc tam praktizētāji iepazīstināja mani ar RTC telefona platformu. Kopš tā laika es uzcītīgi pilnveidojos, lai glābtu cilvēkus.

Tā kā es patiešām gribēju glābt cilvēkus, es pārvarēju pieķeršanos būt nervozai, būt kautrīgai un baidīties kļūdīties, strādājot RTC platformā, tajā pašā laikā es likvidēju milzīgus traucējumus, kas kaitēja manam ķermenim citās dimensijās. Es strādāju šajā platformā katru dienu. Kad mans pilnveidošanās stāvoklis nebija labs, es vienkārši klausījos citu praktizētāju telefona sarunās un drīz, pateicoties viņu Taisnām domām, paņēmu telefona klausuli un pārvarēju šķērsli. Kad zvanīšana man padevās ar grūtībām, tas nozīmēja, ka man bija jāpaaugstina savs līmenis.

Zvanot uz Ķīnu, es vienmēr jutu, ka man nav pietiekami daudz enerģijas, un es vēlējos mācīties Likumu. Kad lasīju Likumu, es jutu, ka Skolotājs visu laiku deva man enerģiju un atklāja man Fa principus. Vēlāk tiem, kas strādāja RTC platformā, ieviesa kopīgo Fa mācīšanos. Lai labi skaidrotu cilvēkiem patiesību, es katru dienu turpināju uzcītīgi lasīt trīs lekcijas no„ Džuaņ Faluņ” un vēl stundu lasīju Skolotāja kanonus. Kad nepildīju vingrojumus, radās traucējumi. Tādēļ katru rītu cēlos agri, lai izpildītu visus piecus vingrojumus. Ziemas agrajos rītos bija auksti, tādēļ sākumā gandrīz katru reizi izpildīju vingrojumus tikai līdz pusei un tad atgriezos gultā. Vēlāk viens draugs praktizētājs sāka izpildīt vingrojumus kopā ar mani, atskaņojot vingrojumu mūziku caur internetu. Tādā veidā es varēju izpildīt visus piecus vingrojumus vienā reizē. Taisno domu raidīšana man kļuva vēl svarīgāka. Katrs telefona zvans ir jāveic, pilnībā koncentrējoties, sūtot Taisnās domas tieši konkrētajam cilvēkam. Kad es mācījos Likumu labi, cilvēks, kuram es zvanīju, uzvedās tā, it kā es viņu kontrolētu. Skolotāja enerģija caur mani tika nodota cilvēkam, un ar katru telefona zvanu es spēju palīdzēt cilvēkam veiksmīgi izstāties no ĶKP.

Cilvēku glābšanas pa telefonu procesa laikā es pārvarēju savu bezcerīgo slinkumu un kļuvu par patiesi uzcītīgu praktizētāju. Ļaunie elementi, kuri mēģināja mani iznīcināt, arī bija pazuduši. Kad es pacēlu telefona klausuli, lai glābtu cilvēkus, es jutu, ka daru pareizās lietas un biju apmierināta. Kad es neskaidroju ķīniešiem patiesību pa telefonu, jo biju aizņemta ar citām lietām, drīz vien sāku just slinkumu. Kad atkal sāku zvanīt, cilvēks vai nu atteicās izstāties no ĶKP, vai teica man nepatīkamus vārdus. Dažreiz es pat neuzdrošinājos paņemt telefona klausuli. 2005.gada Fa lekcijā Sanfrancisko Skolotājs mums teica: „Es saku: nepietiek, ja tu tikai lasi Grāmatu, jo Dafa skolniekam ir labi jāveic trīs lietas. Tu esi darījis tikai vienu no tām, tādēļ nejūti nekādu paaugstināšanos. Ja tu darīsi visas trīs lietas un veiksi tās ļoti labi, tu jutīsi, ka paaugstinies; tas pilnībā atšķiras no iepriekšējā, personīgās pilnveidošanās un Likuma mācīšanās perioda. Tā tas darbojas.” (neoficiāls tulkojums) Patiesībā tas, ka es labi neveicu visas šīs trīs lietas, bija iemesls, kāpēc iepriekš nevarēju uzcītīgi pilnveidoties. Es vai nu nevarēju saprast principus, kad lasīju Grāmatu, vai arī nelasīju Grāmatu un nepildīju vingrojumus, kad biju aizņemta. Šāda rīcība neder, lai paaugstinātos pilnveidošanā.

Es patiešām jutu, ka viss nāca no Fa un daudz dziļāk spēju izprast Skolotāja teikto: „Pilnveidošanās ir atkarīga no jums, Gun ir atkarīgs no Meistara.” (neofociāls tulkojums) Paldies, Skolotāj, par to, ka tiku pieņemta RTC platformā, kas mani iedrošināja uzcītīgi pilnveidoties, glābjot dzīvās būtnes.

Vairāk mācīties Fa un sekmīgi izturēt pārbaudījumus

Dažreiz mēs ar vienu praktizētāju kļuvām ne tik draudzīgas viena pret otru un starp mums radās neliels saspīlējums. Vecie ļaunie spēki to izmantoja, lai radītu turpmākus traucējumus. Šī pārbaudījuma laikā man šķita, ka katrs praktizētājas izteiktais vārds bija vērsts uz mani, un vienīgais, ko es spēju redzēt, bija viņas kļūdas un viņas dažādās pieķeršanās. Tad šī situācija attīstījās līdz tādai pakāpei, ka redzot viņu internetā, es vienkārši centos ar viņu nerunāt. „Ja tas tevi neizprovocē, tad tas neskaitās, tas nedarbojas,” (no “Džuaņ Faluņ”, neoficiāls tulkojums).

Pēc vairāk kā desmit gadu pilnveidošanās es apzinājos, ka man ir jāmeklē sevī un jāpilnveido pašai sevi, nevis jāizvairās no viņas. Es sāku vairāk mācīties Likumu un raidīju Taisnās domas, lai attīrītu tos sliktos elementus, kuri bija starp mums. Vēlāk es atklāju, ka tās, ko es uzskatīju par viņas problēmām, patiesībā bija manas problēmas. Atrodot savas pieķeršanās, es ļoti centos tās iznīcināt, bet vēl joprojām domāju par viņas kļūdām.

Kādu dienu Skolotājs pēkšņi lika man saprast, ka viņas pieķeršanās nebija viņas, bet gan iepriekš iegūtie priekšstati, kurus arī viņa pati nebija atpazinusi. Šīs pieķeršanās radīja nepatikšanas un satraukumu arī viņai, no kurām viņa arī cieta. Es nolēmu, ka man ir jāsaskata viņā labais; viņai nebija trūkumu, jo šie trūkumi nebija viņas. Kad manas domas mainījās, es jutos ļoti labi. Kad citi cilvēki man par viņu sūdzējās, es neiesaistījos. Tā vietā es viņu patiesi aizstāvēju. Kopš tā laika es kļuvu daudz uzmanīgāka savā attieksmē pret citiem praktizētājiem, centos sevī atklāt negatīvās domas par citiem praktizētājiem un tās iznīcināt līdz brīdim, kad jutīšu, ka visi praktizētāji būs laipni un cienījami. Ja es nevaru to sasniegt, tad tā ir mana kļūda. Viņi ir Skolotāja skolnieki, vistuvākie cilvēki pasaulē.

Skolotājs norādīja uz manu vislielāko nepilnību

Zvanot uz Ķīnu, es ļoti ātri paaugstinājos un mana veselība kļuva arvien labāka un labāka, lai gan pilnībā vēl nebiju atguvusies. Zvanot uz Ķīnu, es vienmēr jutos nogurusi un man bija auksti. Nesen es pēkšņi sajutu zobu sāpes un beigu beigās vienā no maniem zobiem tika atrasts slēpts caurums, kurš bija diezgan liels. Es biju satriekta! Kāda liela, slēpta nepilnība, kuru bija grūti atklāt.

Pēc nedēļas praktizētāja man piezvanīja, lai pēc Likuma mācīšanās dalītos savā pieredzē, jo viņa centās uzlabot savu raksturu. Ir viegli saskatīt kāda cita problēmu. Kad viņa man jautāja, kuras ir tās pieķeršanās, kas ir viņas problēmu pamatā, es atbildēju bez vilcināšanās: „Pašapliecināšanās, savtīgums un uztraukšanās tikai par sevi. ” Tiklīdz šie vārdi tika izteikti, es pēkšņi sapratu un biju satriekta par to, ka tā nebiju es, kas palīdz viņai uzlabot raksturu, tas bija Skolotājs, kurš viņu bija padarījis man par spoguli, lai es aizdomātos par sevi, jo es negribēju redzēt pati savas problēmas. Es vienmēr izrādījos - vai tā bija sevis apliecināšana? Kad strādāju RTC platformā, es biju diezgan savtīga, jo centos glābt vairāk dzīvo būtņu savai pasaulei, tādēļ biju ļoti koncentrējusies uz kvantitāti. Tajā brīdī man prātā parādījās attēls ar cirkuli. Šķita, ka tas man rāda, ka, lai cik daudz cilvēku es katru dienu izglābtu, izmantojot RTC platformu, tas bija tieši tāpat, kā šis cirkulis zīmētu apli - izejas punkts bija viens un tas pats - savtīgums. Un tikai tad, kad savtīgums tiktu likvidēts, es varētu iegremdēties bezgalīgajā Fa. Tādēļ man vienmēr bija ierobežojumi, strādājot RTC platformā.

Skolotājs savā Fa mācībā mums teica, ka vecais Visums bija radīts, balstoties uz savtīgumu, un jaunā Visuma princips būs nesavtība. Kā gan es varētu saplūst ar Dafa un ieiet jaunajā Visumā, neatbrīvojusies no savtīguma? Tad manā prātā parādījās koka attēls, parādot man, ka «savtīgums» bija koka saknes, bet slava, materiālās intereses un emocijas bija stumbrs un zari, kas izaug no šīs saknes. Tiklīdz savtīguma sakne tiktu izrauta, pārējās pieķeršanās vairs neeksistētu. Skolotāj, es sapratu, ka manas divus gadus ilgušās likstas radās no šī savtīguma! Kad es to sapratu, es sāku raudāt, skatoties uz Skolotāja attēlu. Es nespēju izteikt savu pateicību Skolotājam.

Skolotāj, man ir jāpilnveidojas daudz uzcītīgāk, lai glābtu vairāk cilvēku, lai izpildītu savu vēsturisko solījumu. Es tikai vēlos redzēt smaidu Skolotāja sejā.

Iepriekš teiktais ir mana pilnveidošanās pieredze kopš tā brīža, kad aizbraucu no Ķīnas. Lūdzu ar žēlsirdību mani izlabot, ja kaut kas ir nepareizi.