Senās Ķīnas stāsti: Ņuiva – cilvēku radītāja

Ņuiva, kas radīja cilvēkus (ilustrācija SM Jans, The Epoch Times)

Vislabāk zināmā senās Ķīnas leģenda ir par dievieti Ņuivu, kura radīja cilvēkus. Senie mīti vēstī, ka visi ķīnieši ir viņas pēcteči.

Pirmās cilvēku figūras Ņuiva radīja no māla, tās bija līdzīgas lellēm, bez dzīvības, domāšanas un kustības. Ņuiva nebija apmierināta ar savu darbu, tāpēc iedvesa māla figūrām dzīvību, dodot tām dvēseli. Tās tūdaļ pārvērtās par dzīviem cilvēkiem.

Taču šiem cilvēkiem pietrūka gudrības un tie nemācēja pielāgoties ārējām izmaiņām. Viņi nespēja valdīt emocijas un nesaprata, kā tikt galā ar pārmaiņām apkārtējā vidē.

Viņi nespēja loģiski un sakārtoti domāt, un parasti ļoti ātri gāja bojā. Kad daļa šo cilvēku nomira, Ņuivai nācās radīt viņu vietā citus cilvēkus. Tas bija apnicīgs un nemitīgs darbs.

Ņuiva deva šīm cilvēciskajām būtnēm zināmu gudrību un radīja viņiem mūzikas instrumentus. Ar mūziku, dziesmu un deju cilvēki attīstījās. Dziedot un dejojot viņi varēja izteikt savas jūtas. Kopš tā laika viņi ieguva kultūru, kas sakārtoja un bagātināja viņu dzīvi.

Ņuiva ieviesa laulības, lai vīrieši un sievietes dzīvotu kopā un radītu nākamās paaudzes. Tādējādi cilvēki vairs neizmira.

Pakāpeniski cilvēki iemācījās disciplinēt sevi un zināja, kā rīkoties, kad apkārtējā vidē notika pēkšņas izmaiņas. Laika gaitā pamazām izveidojās cilvēces vēsture, kultūra un citi aspekti, viņu vienkāršā dzīve tika piepildīta un attīstījās par bagātu kultūru un civilizāciju.