Represiju atmaskošana, Degpunktā

Nāves gadījumi | Spīdzināšanas metodes | 25. aprīlis | 20. jūlijs | Pašsadedzināšanās | Bērni | Ofiss 610 | ĶKP noziegumi

  • Personas, kas atbildīgas par vajāšanu Henaņas provincē

    Kopš 2005. gada Henaņas provinces Sjiančenas Valsts Drošības biroja aģenti bieži novēroja un traucēja Dafa praktizētājus viņu mājās. Ma Dzefens izspieda naudu un vērtīgus priekšmetus no praktizētājiem un viņu ģimenes locekļiem par summu no 500 līdz 2000 juaņām. Viņš pieprasīja no praktizētāju ģimenēm arī papildus galvojuma maksu 3000 juaņu apmērā. Niu Haņcjins sacīja Dafa praktizētāju ģimenēm, ka, ja viņi nedos kukuļus un necienās viņu ar pusdienām, tad savus tuviniekus viņiem neredzēt.
  • Sešdesmit gadus vecas praktizētājas mājās izdarīta kratīšana, viņa pati nosūtīta uz piespiedu darba nometni

    Pēc tam, kad 1999. gadā 62 gadus vecā Van Veņšu kundze devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, viņu apcietināja, uzlika naudas sodu, sita un rupji lamāja. Viņai lika pārnēsāt ķieģeļus un darīt citus smagus darbus, un mēģināja ar varu piespiest viņu atteikties no Faluņgun. 2000. gada 11. decembrī vairāki policisti ielauzās Van kundzes mājās un arestēja viņu. Viņu atkārtoti šaustīja pa seju ar ādas siksnu. Kamēr Van kundze atradās ieslodzījumā, policisti vairāk nekā četras reizes veica kratīšanu viņas mājās un piesavinājās čekus 4500 juaņu vērtībā un 500 juaņas skaidrā naudā.
  • Faluņ Dafa praktizētājs Van Sjaoluņs pazudis bez vēsts, viņa sieva arestēta brīdi, kad lūdza atbrīvot savu vīru

    Faluņ Dafa praktizētājs Van Sjaoluņa kungs ir no Hebei provinces Sjun apgabala. Viņš tika ieslodzīts Gaobeidiaņas Aizturēšanas centrā, kur atradās vienu mēnesi. 2006. gada 7. jūlija rītā Gaobeidiaņas Valsts drošības dienasta darbinieks Džao Dzjuņs viņu no turienes aizveda. 2006. gada 6. jūlijā Van Sjaoluņa dzīvesbiedre Guo Dunhua ieradās aizturēšanas centrā un lūdza atbrīvot viņas vīru. Tā vietā viņa tika arestēta.
  • Divi praktizētāji no Hebei un Heilundzjanas provinces gājuši bojā vajāšanu rezultātā

    Faluņ Dafa praktizētāja Luo Hunjaņas kundze, 56 gadus veca, agrāk strādāja Harbinas Katlu rūpnīcā Heilundzjanas provincē. Viņa sāka praktizēt Faluņgun 1999. gada maija beigās, un 2001. gada novembrī devās uz Pekinu apelēt. Viņa uz diviem gadiem tika nosūtīta uz Vaņdzja darba nometni. Tādēļ, ka Luo kundze neatteicās no savas ticības, viņai nācās izciest dažādus nežēlīgas spīdzināšanas veidus, tādus kā „lielā piekāršana”, sitienus ar elektrošoka stekiem, ieslodzīšanu mazā kamerā, u.c. Šīs mocības nodarīja lielu ļaunumu viņas garīgajai un fiziskajai veselībai. Pēc Luo kundzes atbrīvošanas viņu nepārtraukti terorizēja un draudēja vietējā „Ofisa 610” aģenti. Viņai neļāva praktizēt, un viņa dzīvoja pastāvīgās bailēs. 2006. gada 14. vai 15. augustā savās mājās viņa nomira.
  • Vajāšana, ko es piedzīvoju Janai piespiedu darbu nometnē

    2001. gada augustā mani arestēja par vajāšanu atmaskojošu skrejlapu izplatīšanu, un tas izvērtās par četrus gadus ilgu ieslodzījumu Guidžou pilsētas Janai piespiedu darbu nometnē. Sākumā es, ģērbta cietuma uniformā, strādāju vairāk nekā divpadsmit stundas dienā. 2005. gadā mani pārcēla uz 8. nodaļu. Katram praktizētājam šeit bija pielikti divi ieslodzītie, kuriem bija uzdots viņus cieši novērot. Trīs cilvēku grupa dzīvoja atsevišķā telpā ar cieši noslēgtiem logiem. Praktizētājus uzraudzīja visu diennakti. Mums nebija atļauts iziet no telpas pat ēdienreizēs.
  • Čuncji pilsētas pamatskolas skolotāja Van Šibi kundze mirst pēc darba nometnē pārciestajām piecus gadus ilgajām represijām

    2000. gada 17. augustā 54 gadus vecā Van Šibi kundze tika arestēta, kad viņa izplatīja vajāšanu atmaskojošas skrejlapas Čuncji pilsētā. Vēlāk viņai piesprieda piecus gadus piespiedu darbos un ieslodzīja Junčuaņas Sieviešu cietuma darba nometnē. Tur viņa tika spīdzināta un vajāta. Vēlāk Van kundzei parādījās smagas slimības simptomi. 2005. gada 19. janvārī Van kundzi nosacīti atbrīvoja, lai viņa varētu saņemt ārstēšanu. Kad Van kundze bija atgriezusies mājās, viņu pastāvīgi terorizēja policijas darbinieki. Milzīgā psiholoģiskā un fiziskā spiediena dēļ 2006. gada martā Van kundze mira.
  • Vajāšana, ko es piedzīvoju cietumā

    Es esmu Faluņ Dafa praktizētājs no Fušuņas pilsētas Ķīnā. 1999. gada jūlijā visi laikraksti uzsāka apmelojumu kampaņu pret Faluņ Dafa un Skolotāju Li (Skolotājs Li Hundži, Faluņ Dafa dibinātājs). Oktobrī, kad es devos uz Pekinu, lai apelētu Faluņ Dafa aizstāvībai, mani arestēja un nosūtīja uz Dašagou Ieslodzījuma centru Cjinjuaņā. Vakarā uzraugs lika diviem ieslodzītajiem aptīt strāvas ģeneratora vadu man ap plaukstu locītavām un tad ieslēdza aparātu, un sāka mani spīdzināt ar augstsprieguma strāvu.
  • Ķīnas komunistiskā partija ir lielākais noziedzīgais grupējums Ķīnā

    2005. gada 1. decembrī interneta mājas lapa Clearwisdom.net ziņoja, ka kāds policists Hebei provincē, atrodoties dežūrā, izvarojis divas sievietes Faluņgun praktizētājas. Daudzi cilvēki ir satriekti un dusmīgi, turklāt viņi vēlas uzzināt, kādēļ ĶKP tiesībsargājošo iestāžu darbinieki uzdrīkstas tik atklāti un rupji izdarīt šādus noziegumus.
  • Aculiecinieku atmiņas par 25. aprīļa miermīlīgo apelāciju

    1999. gada 25. aprīlī Pekinā notika miermīlīga apelācija, kurā piedalījās aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju. Visa pasākuma laikā tika ievērota vislabākā kārtība, neviens neradīja skaļu troksni, neturēja rokās plakātus un neizkliedza lozungus. Pēc tam, kad premjers bija ticies ar dažiem praktizētāju pārstāvjiem, un viņi bija panākuši vienošanos, Faluņgun praktizētāji mierīgi atstāja Pekinu. Vēlāk Dzjans Dzemiņs izmantoja šo notikumu kā attaisnojumu, lai uzsāktu un tālāk izvērstu nežēlīgu vajāšanu pret Faluņgun, kas ilgst jau vairāk nekā četrus gadus.
  • Patiesība par „pašsadedzināšanos” Tieņaņmeņ laukumā

    Tad kāds ir patiesais stāsts? Līdz ar vairāku neatkarīgu izmeklēšanu parādīšanos, mēs redzam, ka Tieņaņmeņ pašsadedzināšanās ir vienkārši inscenējums, ko veikusi Ķīnas valdība, lai nomelnotu Faluņgun.Pamatīgāk pavērojot video ierakstu (kas ņemts no Ķīnas televīzijas uzfilmētā materiāla), kurā tiek apgalvots, ka Faluņgun praktizētāji izdarījuši pašsadedzināšanos, skaidri atklājas meli un šo smieklīgo apgalvojumu neiespējamība. Tas arī parāda, cik ekstremāli pasākumi veikti, lai safabricētu šo ļauno propagandu.
  • Kādēļ bijušais Ķīnas prezidents Dzjan Dzjemiņs izveidoja „Ofisu 610”

    Saskaroties ar plaši izplatītajām aizdomām ārzemēs, Dzjans neuzdrīkstas uzaicināt Faluņgun pārstāvjus vai citas trešās puses pilnvarotās personas, lai izmeklētu šos gadījumus. Tā vietā viņš izdarīja visu, kas bija viņa spēkos, lai nobloķētu ziņas par šīm aizdomām. Turklāt, ikviens pasākums vai jebkurš cilvēks, kas izplata patiesību par Faluņgun, nekavējoties tiks atzīts par vainīgu un viņam tiks izteikts spriedums saskaņā ar Dzjana rīkojumiem.
  • 25. aprīļa miermīlīgās apelācijas un cilvēku masveida izstāšanās no ĶKP vēsturiskā nozīme

    1999. gada 25. aprīlī, pamatojoties uz Ķīnas konstitūcijas dotajām tiesībām, aptuveni 10 000 Faluņgun praktizētāju sapulcējās pie apelāciju biroja, kas atrodas netālu no Džunnaņhai valdības ēku nožogotās teritorijas, lai miermīlīgi apelētu, pieprasot valdības ierēdņus atbrīvot Faluņ Dafa praktizētājus, kas tika arestēti Tieņdzjiņas pilsētā, un nodrošināt neapdraudētu pilnveidošanās vidi un likumīgas tiesības publicēt Faluņ Dafa grāmatas. Premjers Džu Žundzji un citas augsta ranga amatpersonas satikās ar praktizētāju pārstāvjiem, kamēr praktizētāji, kas stāvēja uz ietves, saglabāja vislabāko kārtību. Praktizētāji devās prom no notikuma vietas 11.30 pēcpusdienā, kad viņu prasības tika uzklausītas, atstājot aiz sevis tīru ietvi.
  • “Vispasaules organizācijas pret Faluņgun vērsto vajāšanu izmeklēšanai” (WOIPFG) paziņojums presei par „pašsadedzināšanos” Tieņaņmeņ laukumā

    Kopš WOIPFG izveidošanas, no vairākiem avotiem saņemti ziņojumi par pašsadedzināšanās incidentu. Saskaņā ar drošiem informācijas avotiem no Ķīnas valdības iekšienes un Valsts Drošības biroja, „pašsadedzināšanās” tika inscenēta, lai nepatiesi apsūdzētu Faluņgun. Incidents notika 18 mēnešus pēc tam, kad Dzjans uzsāka vajāšanas pret Faluņgun, kurās tiek tērēts liels daudzums valsts resursu. Tajā laikā Dzjans bija izolēts, un partijas iekšējās aprindās viņš tika arvien vairāk kritizēts. Dzjans bija galvenais, kurš guva labumu no incidenta.
  • Desmit gadus veca meitene pēc viņas mātes vardarbīgas nāves izmisumā mēģina izdarīt pašnāvību

    Li Cjincjinai ir 13 gadi, viņa mācās Dzjandzjiņas pilsētas Hepinas vidusskolā. Cjincjina kļuva par bāreni, kad viņai bija tikai deviņi gadi. Viņas tēvs saslima un nomira 2000. gadā, viņas māte gāja bojā vajāšanu rezultātā 2001. gadā, jo viņa praktizēja Faluņgun. Tā kā Dzjana kliķe ļauni apmeloja Faluņgun, bērni, kas ir Cjincjinas tuvumā, nespēlējas ar viņu. Viņa vairs nevarēja izturēt šādu cietsirdību un iedzēra vairākas unces šķidruma, domādama, kas tas ir pesticīds. Pārējie arī domāja, ka viņa iedzērusi pesticīdu, bet neviens neuzdrīkstējās mēģināt viņu glābt. Par laimi, izrādījās, ka šī viela nebija pesticīds, un viņa palika dzīva.