Mans tēvs atteicās no alkoholā nogremdētas draudzības

Mans tēvs ir cienījams, uzticams, patiess un godīgs cilvēks. Viņš bieži veic namdara darbus kaimiņu ciemata ļaudīm. Daudzi pret viņu izturas draudzīgi, jo viņam piemīt augstas morālās īpašības.

Vīrs, vārdā Vans, bija labs mana tēva draugs. Reiz Vans uzaicināja tēvu pie sevis uz mājām un cienāja viņu ar labu vīnu un ēdienu. Viņi apsēdās uz gultas, kura pildīja dīvāna funkciju, un uzsāka draudzīgu sarunu. Iedzerot mans tēvs pamanīja pavecu vīru, kurš izskatījās pēc kalpa, viņš pienesa tēju, vīnu un gatavoja ēdienu. Tēvs jautāja Vanam: „Kas ir šis vecais vīrs?” Vans atbildēja: „Tas ir mans tēvs.” Tēvs pielēca kājās no gultas, pat neuzvelkot apavus, un vērsās pie vecā vīra: „Vectēv, lūdzu, sēdieties uz gultas.” Viņš pieturēja viņu un palīdzēja tam apsēsties. Tad viņš ielēja viņam vīna glāzi un teica: „Vectēv, lūdzu, piedodiet man, ka biju nepieklājīgs.”

Tēvs pagriezās pret Vanu un teica: „Es vairs neesmu tavs draugs. Tu necieni vecākus cilvēkus.” Viņš paņēma savus instrumentus un izgāja ārā. Vans centās kaut ko teikt, taču tēvs jau bija aizgājis.

Kaut arī mans tēvs ir beidzis tikai sākumskolu, viņš vienmēr ir ļoti cienījis Debesis, vecākus cilvēkus un savus skolotājus. To viņš iemācījās, apgūstot senās tradīcijas, un nekad nemainīja savus uzskatus.

Taču mūsdienu Ķīnā viss ir pavisam citādi. Tradicionālie morāles principi ir gandrīz pilnībā izzuduši.


Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200802/5605.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.