Zinātnieks no kontinentālās Ķīnas: Dievišķā māksla nepieder tikai vienai nācijai

Pēc trešās, ķīniešu Jaunajam gadam veltītās izrādes Toronto kāds jauns cilvēks ilgi uzkavējās koncertzāles hallē. Viņš domāja. Ma Kaiveņs studē mākslas vēsturi. Pirms dažiem mēnešiem viņš no Ķīnas ieradās Toronto. Runājot ar žurnālistiem, viņš sacīja, ka nekad dzīvē viņš vēl neesot redzējis tādu izrādi, viņam tā šķita vienkārši apbrīnojama. Viņš arī izteica viedokli, ka izrādē atspoguļotajai dziļajai kultūras un civilizācijas nozīmei jāpieder visai pasaulei, ne tikai vienai nācijai.

Izrāde demonstrē kultūras un civilizācijas dziļāko jēgu

„Es pavisam nesen ierados no Ķīnas un pirmo reizi noskatījos Dievišķās mākslas (Šeņ Juņ) kolektīva izrādi,” sacīja Ma. „Sākumā domāju, ka, nodzīvojot Ķīnā vairāk nekā divdesmit gadus, esmu redzējis daudzas tamlīdzīgas izrādes, tādēļ es nepievērsu uzmanību, kad draugs ieteica man aiziet uz koncertu. Tagad, noskatījies izrādi, es sapratu. Izrāde pilnīgi mainīja manus uzskatus, tā mani satrieca. Ķīnā es nekad neko tamlīdzīgu nebiju redzējis. Tā ir labākā izrāde, kuru esmu redzējis savā dzīvē, gan no kultūras, gan no mākslas viedokļa.”

Ma kungs turpināja: „Izrāde demonstrē un slavina mūsu tradicionālo kultūru. Redzot tik daudzus rietumniekus, kuri kopā ar ķīniešiem bauda tik augsta līmeņa, ar tik dziļu jēgu piepildītu izrādi, es kā ķīnietis patiešām izjutu lepnumu.

Šodien ķīniešu kultūra ir līdzīga modernās masu kultūras atsevišķu daļu mistrojumam. Ķīnas valdība nerūpējas par mūsu senču diženajām tradīcijām, kuras viņi mums ir atstājuši. Kas vēl ļaunāk - valdība ar nodomu iznīcina tradīcijas un rada haosu kultūras aprindās. Tradicionālās kultūras būtība ir zaudēta. Jūs neieraudzīsiet ķīniešu kultūras burvību izrādēs uz lielās skatuves, kuras rāda televīzija ķīniešu Jaunā gada priekšvakarā.

Domāju, ka vislielākos panākumus guvusi tā izrādes daļa, kurā atainota senās un diženās
Ķīnas civilizācijas dziļākā būtība. Dažādi priekšstati par civilizāciju atspoguļo dažādus līmeņus. Šī ir visaugstākā līmeņa izrāde. Esmu pārsteigts, ka ārzemēs dzīvojošie ķīnieši spēj tik labi izpildīt „Peldošo piedurkņu” deju."

Runājot par izrādē atainotajiem mītiem un leģendām, tādām kā „Debesu valdnieki nolaižas pasaulē”, Ma sacīja: „Runa nav par to, vai tas ir, vai nav „pieņemami” cilvēkiem, tā ir īstenība. Cilvēki kontinentālajā Ķīnā ir aizmirsuši savu tradicionālo kultūru. Ķīnas kultūru ir iedvesmojuši Dievi, tikai mūsdienās cilvēki tam netic. Īstenība nekļūs nepatiesa tikai tādēļ, ka cilvēki tai netic. Šie stāsti ir lieliski un dziļi, un nav svarīgi no kādas kultūras tie cēlušies. Mums jāizmanto visas metodes, lai ļautu cilvēkiem uzzināt un saprast tos.”

Viņš turpināja: „Kopš tā laika, kad komunistiskā partija nāca pie varas, vairākas paaudzes izjutušas, kā mainās kultūra. Kaut arī daži cilvēki sākuši to pārdomāt, taču panākt, lai visi spētu to skaidri redzēt, ir ļoti grūti. Ķīnu kontrolē ĶKP (Ķīnas komunistiskā partija), un ir ļoti grūti pārkārtoties uz jaunu sistēmu. Masu kultūra ir visur. Ja izrādē nav vardarbības un seksa, neviens nevēlas to skatīties. Tādēļ tas ir ļoti sarežģīti.”

Dievišķā māksla nepieder tikai vienai nācijai

Ma Kaiveņs arī uzskata, ka izrādes uzdevums ir ne tikai parādīt ķīniešu nācijas vēsturi, bet arī visas pasaules vēsturi. „Ķīna ir kā centrs. Daudz kas koncentrējas tur, piemēram, kultūra un reliģija. Es domāju, ka tas arī ir iemesls, kāpēc rietumu cilvēki tik labi uzņem šo izrādi, jo izrādes iekšējais saturs attiecas uz visu pasauli. Tā ir cilvēces vēsture, tā pieder ne tikai vienai nācijai.”

Nobeigumā Ma kungs sacīja, ka šī brīnišķīgā izrāde viņu ir iedvesmojusi un ļoti saviļņojusi.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200802/5518.html