Ķīnas komunistiskā partija vajāja manus vecākus un mani

Mani sauc Tiaņ Dzjaņmiņs, es esmu dzimis 1990. gada novembrī. Agrāk mans tēvs cieta no tādām slimībām, kā leikēmija un prostatīts, taču pēc tam, kad viņš sāka praktizēt Faluņ Dafa, viņš ātri atveseļojās, un mūsu ģimene kļuva harmoniskāka. Es redzēju, kā tas notika, un domāju, ka Faluņ Dafa ir ārkārtīgi labs. 1997. gadā manā māte un es arī sākām praktizēt. Faluņ Dafa prakse padarīja visu mūsu ģimeni ļoti laimīgu. Taču 1999. gada 20. jūlijā Dzjan Dzjemiņs [bijušais Ķīnas līderis] un Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka vajāt Faluņgun, un visu mūsu ģimene tika iemesta vajāšanu mokās.

1999. gada 26. oktobrī mana māte Vu Sjuhua un es devāmies ar vilcienu uz Pekinu, lai pastāstītu valdībai, ka „Faluņ Dafa ir labs”. 28. oktobra pēcpusdienā Tiaņaņmeņ laukumā mūs arestēja un nogādāja Tiaņaņmeņ policijas iecirknī. Tovakar policisti mūs aizveda uz Feitai sporta stadionu Pekinā, kur atradās vismaz 10 000 arestēto praktizētāju. Pusnakti policisti aizveda mūs uz Guandunas provinces Pekinas sakaru biroju, un tur mūs ieslodzīja uz divām dienām. Šajās divās dienās simts Faluņgun praktizētāju no Guandunas provinces tika ieslodzīti istabā, kas bija tikai nedaudz lielāka par 20 kvadrātmetriem un kurā neiespīdēja dienas gaisma, un kur viņi tika nežēlīgi spīdzināti. 29. oktobrī mans tēvs arī tika arestēts un ieslodzīts Guandunas provinces Pekinas sakaru birojā. 30. oktobrī Guandžou pilsētas policijas departamenta darbinieki ieradās Pekinā un aizveda manu tēvu, māti un mani kopā ar daudziem citiem praktizētājiem no Guandžou pilsētas un Guandžou. Viņi pieprasīja, lai katrs no mums samaksātu vairāk nekā 500 juaņas [1] par transportēšanu. Patiesība maksa bija mazāka nekā 500 juaņas, bet policisti neatdeva mums atlikumu. 31. oktobra rītā mums aizveda uz Guandžou pilsētas Haidžu rajona Haidžuanas ielas policijas iecirkni. Tajā pašā pēcpusdienā Veņ Čuņlaņs no Haidžu rajona Ofisa 610 [2] un Cjin Minguans no Haidžunas pilsētas policijas iecirkņa atnāca pie mums uz mājām un izdarīja kratīšanu. Viņi konfiscēja visas mūsu Faluņ Dafa grāmatas, divus kasešu magnetofonus un dažas audio kasetes. Mani vecāki uz 15 dienām tika ieslodzīti Guandžou pilsētas Džuhai rajona īslaicīgās aizturēšanas iecirknī. Es paliku viens bez saviem vecākiem.

Kopš ĶKP sāka vajāt Faluņgun 1999. gadā, tā ir iepotējusi cilvēku prātos naidu pret Faluņgun, neatstājot bez ievērības arī pamatskolas audzēkņus. Skolnieki izturējās pret mani, kā pret ienaidnieku, viņi man draudēja, biedēja, sita un spārdīja. Daudzas reizes es neuzdrošinājos iet uz skolu, jo tur mani sagaidīja sišana. Es ziņoju par to mūsu klases audzinātājam, taču viņš nevarēja efektīvi atturēt viņus no pāridarīšanas man.

Kopš 1999. gada policisti ir daudzas reizes pārmeklējuši manas mājas. Viņi arī devās uz manu skolu, lai man draudētu un neļautu man praktizēt Faluņ Dafa. 2000. jūlijā, kad man bija 10 gadi, manus vecākus un mani uz 15 dienām ieslodzīja Lučeņsjinas viesnīcas 7. stāvā, kas atrodas Guandžou pilsētas Haidžu rajona Naņhua austrumu ielā. 2000. gada 25. septembra pēcpusdienā, kad es atrados Baosjaņ ielas pamatskolā, Haidžou rajonā, vairāki policisti no Haidžuanas ielas policijas iecirkņa arestēja mani un nogādāja Lučeņsjinas viesnīcas 7. stāvā. Vienlaicīgi tika arestēta arī mana māte un nogādāta tajā pašā viesnīcā. Tur bija arī kāda praktizētāja ar savu sešus mēnešus veco bērnu.

Visus šos gadus mūs novēroja un noklausījās mūsu telefona sarunas. Viņi mani novēroja pat tad, kad es devos uz skolu un nācu no skolas mājās. Mani tas ļoti traumēja.

2000. gada decembrī policisti arestēja manu māti viņas darba vietā un nogādāja viņu smadzeņu skalošanas centrā. Viņa tika nežēlīgi spīdzināta vairāk nekā 190 dienas. 2001. gada janvārī arī manu tēvu arestēja un nogādāja smadzeņu skalošanas centrā. Viņu spīdzināja 140 dienas. Es īsā laikā vienu pēc otra zaudēju savu tēvu un māti. Es vēl joprojām to nevaru aizmirst.

2005. gada jūnijā manu tēvu atkal arestēja un aizturēja uz 15 dienām. Viņu arī ieslodzīja smadzeņu skalošanas centrā uz 50 dienām, kur viņu nežēlīgi spīdzināja. 2005. gadā manu māti ieslodzīja smadzeņu skalošanas centrā uz 30 dienām. ĶKP ilgstoši vajāja manus vecākus, un es atrados Haidžu rajona Ofisa 610, Haidžuanas pilsētas policijas iecirkņa, Haidžunas ielas vispārējās admnistrācias biroja un Baosjanas mikrorajona komitejas uzraudzībā. Viņi mani novēroja pat tad, kad es biju skolā. Tas mani traumēja, kā rezultātā es atpaliku mācībās.

ĶKP ir nepārtraukti vajājusi mani un manus vecākus. Vecāki uztraucās, ka es neizturēšu tik ilgstošas vajāšanas, tādēļ 2006. gada novembrī mēs riskējām un devāmies uz ārzemēm. Šeit es atmaskoju to, kā ĶKP vajāja manu ģimeni un daudzas citas ģimenes, kas praktizē Faluņgun. Es ceru, ka cilvēki, kam ir sirdsapziņa, spers soli uz priekšu, lai apturētu šīs vajāšanas.

Paskaidrojumi:

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas - Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.

2. "Ofiss 610" – organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai, tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskajās un tieslietu sistēmās.