Atceroties manas pirmās praktizēšanas dienas, pateicos Skolotājam par bezgalīgo žēlsirdību

Kad atskatos uz manis izvēlēto ceļu, sākot praktizēt Faluņ Dafa Skolotāja aizsardzībā, es izjūtu pateicību Skolotājam par viņa bezgalīgo žēlsirdību.

Es esmu skolotāja Gaņsu provinces ciematā. Pirms desmit gadiem es uzņēmos pasniegt stundas dažās ļoti nabadzīgu lauku rajonu sākumskolās. Katru nedēļu man nācās vadīt apmēram 30 stundas un pārbaudīt daudz mājasdarbu. Darba slodze bija tik liela, ka man sākās drudzis, un es jutos slima. Neskatoties uz dažādo ārstēšanu, mana veselība neuzlabojās. Kad uzzināju, ka cjigun var ārstēt slimības, es nolēmu pamēģināt. Taču bija tik daudz cjigun veidu, ka es nezināju kuru izvēlēties. Es veltīgi iztērēju daudz laika, līdz 1993. gada ziemā uzzināju, ka kāds lasa lekcijas par „kaligrāfijas cjigun”. Es uzrakstīju tam cilvēkam vēstuli, cerēdama saņemt atbildi. Šis cilvēks atsūtīja man plakātu par kaligrāfiju un tā dēvēto „prakses metodi”. Es šaubījos, tādēļ prasīju vīram padomu. Viņš sacīja: „Cjigun žurnālā ir pieminēts Faluņgun. Tas ir ļoti populārs. Kādēļ gan tev neuzzināt par to vairāk?”

Es ātri uzrakstīju vēstuli. Drīz saņēmu atbildi no praktizētāja Van Dživeņa, kurš atsūtīja man grāmatu „Ķīniešu Faluņgun” un vēl dažus materiālus. Aploksnes otrā pusē Skolotājs Li ar savu roku bija uzrakstījis: „Tavs plakāts satur sliktas lietas. Sadedzini to.” Tas mani ļoti aizkustināja. Turklāt Skolotāja portrets grāmatā man likās ļoti pazīstams. Man šķita, ka jau agrāk esmu satikusi Skolotāju, tikai nespēju atcerēties kur. „Es esmu parasts lauku cilvēks, bet Skolotājs Li ir visā valstī slavens cjigun meistars. Neskatoties uz to, Skolotājs ne tikai izlasīja manu vēstuli, bet arī personīgi atrakstīja man, viņš palūdza praktizētāju Van atbildēt uz manu vēstuli un nosūtīt grāmatu. Apbrīnojami! Tik nenozīmīga lieta, taču Skolotājs personīgi par to parūpējās.” Mani ļoti aizkustināja Skolotāja neticamā augstsirdība, viņa cēlums un augstā morāle. Cik pārsteidzošs kontrasts ar mūsu sabiedrības birokrātiju!

Neprasīdams no manis ne santīma, Skolotājs atsūtīja man šos vērtīgos materiālus - „negaidīt atlīdzību” - tieši tā, kā Skolotājs māca mums rīkoties. Cik pārsteidzoša atšķirība, salīdzinot ar citiem cjigun „meistariem”, kuri nododas peļņas gūšanai! Tajā mirklī mana apziņa man teica priekšā, ka šim ir jābūt taisnam ceļam, ceļam, kuru meklēju jau daudzus gadus. Šodien esmu to atradusi!

Es godbijīgi paņēmu grāmatu „Ķīniešu Faluņgun” un gluži kā izsalkusi sāku to lasīt. Kad es lasīju, jutos tā, it kā tūkstošiem zelta staru iekļūst manā ķermenī un dziļi dvēselē. Kad izlasīju, ka pilnveidošanās prakse - tā ir sjiņsjin [tulkojumā no ķīniešu valodas - „sirds daba”, jeb cilvēka raksturs] pilnveidošana, ka „kāds ir cilvēka sjiņsjin augstums, tāds ir arī viņa gun augstums” un ka „...viss cilvēka pilnveidošanās process ir pastāvīga atteikšanās no cilvēka pieķeršanām” („Džuaņ Faluņ”, neoficiāls tulkojums), man caur visu ķermeni izskrēja elektrisks lādiņš, dvēselē viss apgriezās otrādi, mana sirds piepildījās ar prieku un ķermenis likās vieglāks nekā parasti. Es biju laimīga, kā sen pazudis bārenis, kurš beidzot atradis māti un nokļuvis viņas apskāvienos! Es ātri uzrakstīju vēstuli par saviem iespaidiem un nosūtīju to Skolotājam.

1994. gadā Skolotājs apceļoja valsti un lasīja daudz lekciju. Es vēlējos apmeklēt viņa lekcijas, taču mans bērns bija pārāk mazs, turklāt darbā bija pārāk liela slodze. Rezultātā es palaidu garām iespēju, kāda gadās tikai reizi mūžā. Neskatoties uz savu lēmumu pilnveidoties, es nezināju, kā vajag sevi patiesi pilnveidot. 1995. gada pavasarī es nodomāju, ka par cik es nevarēju apmeklēt Skolotāja lekcijas, tad droši vien man ir jālūdz Skolotājam Faluņ. Es nosūtīju 30 juaņas un savu fotogrāfiju. Atkal atbildēja Van Dživeņs: „Atgriežu jums naudu un fotogrāfiju. Skolotājs izlasīja jūsu vēstuli un lūdza pateikt, ka, ja jūs centīgi mācāties Likumu, izpildāt vingrojumus un kļūstat par labu cilvēku, jūs saņemsiet visu, ko esat pelnījusi.” Praktizētājs Van arī paziņoja, ka netālu no Imas ciemata Cjiņjanā ir nodarbību vieta, un ieteica mācīties Likumu tur. Viņš turpināja: „Efekts būs tāds pats.” Taču manu daudzo pieķeršanos dēļ es nevarēju braukt uz Imu mācīties Likumu un palaidu garām daudz dārgā pilnveidošanās prakses laika.

1996. gada 26. februāris ir pati neaizmirstamākā diena manā mūžā. Tajā dienā mēs ar vīru devāmies uz Sjifenu, kur ieraudzījām īstu dārgumu - grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Mēs tūdaļ to nopirkām. Jaungada svētku laikā es nekur negāju, tikai pastāvīgi lasīju grāmatu. Jo vairāk es lasīju, jo labāk izpratu Likumu.

Kādu nakti, kad jau trešo reizi biju izlasījusi grāmatu, es redzēju sapni, kurā kašji tērpies Skolotājs man svinīgi teica: „Tagad es dodu tev Faluņ.” Uzreiz pēc tam es sajutu ātru griešanos vēdera lejasdaļā. Es uzreiz pamodos, taču joprojām jutu griešanos. Es biju laimīga un izjutu milzīgu pateicību Skolotājam. No visas sirds dziļumiem es nolēmu patiesi pilnveidoties, atmaksāt Skolotājam par viņa labestību un sekot Skolotājam, līdz atgriezīšos savās īstajās mājās. Tūdaļ pēc Jaungada es devos uz Imas kolektīvo nodarbību vietu.

Pēc tam, kad es patiesi sāku nodarboties ar pilnveidošanos, man atklājās Dafa brīnumainais spēks, un manas dažādās slimības izzuda uz visiem laikiem! Mana seja izstaroja veselību, es biju enerģijas pilna. Es kļuvu pavisam cits cilvēks. Dafa ne tikai atgrieza man veselību, bet, kas vēl svarīgāk, izlaboja manu dvēseli. Dafa ļāva man saprast patiesību par dzīvi un dzīves nozīmi. Mani darbabiedri un kaimiņi bija pārsteigti par satriecošajām pārmaiņām manī.

Es stāstīju viņiem, cik Dafa ir brīnišķīgs, un kā tas mani ir izmainījis. Kopš tā laika es sāku izplatīt Dafa. Šajā lietā man ir bijušas gan patīkamas, gan sarežģītas situācijas, taču katru reizi, kad saskāros ar problēmu, es spēju skatīties sevī un atrast savu personīgo problēmu.

Lai vēl vairāk cilvēku gūtu labumu, bieži savās brīvdienās un svētku dienās es devos uz dažādiem lauku tirgiem, kā arī pastaigās pa pilsētas ielām, lai izplatītu Likumu un piedāvātu lielam cilvēku skaitam sākt praktizēt. Līdz 1999. gada 20. jūlijam es noorganizēju vairāk nekā desmit papildus kursus. Tajā laikā es neatslābinājos savā pilnveidošanās ceļā. Izņemot to laiku, kad strādāju skolā un laboju mājasdarbus, es visu laiku studēju Likumu, izpildīju vingrojumus un izplatīju Dafa. Kādā brīdī es spēju atcerēties no galvas dažas „Džuaņ Faluņ” nodaļas. Manas centīgās Likuma studēšanas un pilnveidošanās rezultātā, Dafa dziļi iesakņojās manā sirdī. Pēc 1999. gada 20. jūlija es divas reizes braucu uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai. Neskatoties uz to, ka man trīs reizes nelikumīgi atņēma brīvību un apmēram četrus gadus es tiku pakļauta spīdzināšanām labošanas darbu nometnē, ar savu nesatricināmo ticību Skolotājam un Dafa es spēju pārliecināti iet savu pilnveidošanās ceļu.

Atceroties savu pilnveidošanās pieredzi, es patiesi ticu, ka visu ir iepriekš nolēmis Skolotājs, un Skolotāja Likuma Ķermenis mūsu labā dara visu. Skolotājs žēlsirdīgi aizsargā katru mūsu soli. Skolotājs nepārtraukti rūpējas par mums. Viss, ko mēs darām, ir mūsu misija, tādēļ visam ir jābūt labi padarītam. Šajā pēdējā Likuma Izlabošanas laika periodā mums ir jābūt taisnām domām un taisnai rīcībai. Mums uzcītīgi jāvirzās uz priekšu, plaši jāizplata Dafa, jāglābj dzīvas būtnes un jāpalīdz Skolotājam Likuma Izlabošanā.


Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200711/5303.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.