No 2007. gada 3. līdz 5 augustā Taivānā, Šuliņas rajonā, jaunajiem praktizētājiem tika organizēta vasaras nometne. Jaunie praktizētāji kopā studēja Faluņgun mācību un iedvesmoja viens otru. Triju nometnes darba dienu laikā es kā pieaugušais nometnes vadītājs studēju Likumu kopā ar jaunajiem praktizētājiem. Pirmās divas dienas daži jaunie praktizētāji bez pūlēm no galvas skaitīja Likumu, izprata teiktā nozīmi, un tas ļoti iepriecināja viņu vecākus, kuri arī ir praktizētāji. Taču bija daži jaunie praktizētāji, kuri nelasīja Likumu no visas sirds, vai arī pēc izlasīšanas neizprata Likuma nozīmi. Viņi vēl nav iemācījušies būt uzcītīgi. Tas izpaudās viņu nepaklausībā.
  |   |
| Skolotāja Li vingrojumu apmācības videoieraksta skatīšanās un kustību mācīšanās | Grāmatzīmēm paredzēto lotosa ziedu kopīgā izgatavošana |
  |
| Kolektīvā vingrojumu izpildīšana un Likuma izplatīšana Tunhua parkā |
Kad man nācās saskarties ar dažu jauno praktizētāju nepaklausību, manī uzliesmoja agresivitāte, mana pieķeršanās sacensties un es aizmirsu par žēlsirdību. Es apbrīnoju mūsu draugus-praktizētājus par to, kā viņi māca un audzina savus bērnus.
Es sapratu, ka šīs, ar jaunajiem praktizētājiem saistītās problēmas, lielāko tiesu ir manī pašā. Tā kā es neesmu pietiekami uzcītīgs Likuma studēšanā un vingrojumu izpildīšanā, es ar lielām grūtībām varu noturēt savu sjiņsjin (tulkojumā no ķīniešu valodas - „sirds daba”, jeb cilvēka raksturs) augstā līmenī un esmu fiziski vājš. Vai tad tas nenorāda uz to, ka sevis pilnveidošanā, neesmu pietiekami stingrs pret sevi? Kad nonācu saskarē ar hiperaktīviem un nepaklausīgiem bērniem, es nerunāju ar labestību. Kāda praktizētāja, ieraugot, ka mans pilnveidošanās stāvoklis nav pareizs, laipni un ar žēlsirdību atgādināja man par to. Es zināju, ka kļūdos, taču vienalga centos aizstāvēt savu pieķeršanos reputācijai un teicu viņai: „Es zinu, ka nepilnveidojos pietiekami labi, ja jums ir kādas labas idejas, lūdzu, nāciet un mēģiniet rūpēties par viņiem.” Praktizētāja atbildēja: „Es tikai izteicu priekšlikumu, kā to uzlabot. Tas nenozīmē, ka es uzņemšos jūsu pienākumus.” Viņas teiktais tikai pastiprināja manu pieķeršanos un pārliecību par savu taisnību, un es aizgāju uz virtuvi, lai pažēlotos draugam-praktizētājam.
Es ieraudzīju divus praktizētājus, kuri bija ļoti aizņemti ar darbu. Viens gatavoja materiālus un visu nepieciešamo, otrs rūpīgi mazgāja traukus un dārzeņus ēdiena gatavošanai. Pamazām mana sirds nomierinājās.
Viņi strādāja daudz smagāk par mani un darīja daudz vairāk, taču es nekad nedzirdēju viņus sūdzamies. Viņi patiešām uzvedās kā Dafa praktizētāji. Vai tad es neesmu nācis pilnveidoties? Es palūkojos sevī un sajutos ļoti vainīgs par to, ka biju tik augstprātīgs. Man ir jāatbrīvojas no savas iedomības. Tieši šīs pieķeršanās dēļ es kļuvu tik aprobežots un nebiju spējīgs skaidri palūkoties uz šo situāciju.
Atgriezies nometnē, es atvainojos visiem praktizētājiem. Es arī pateicu paldies praktizētājai, kura izrādījās pietiekami drosmīga, lai norādītu man uz manu problēmu. Es jutos līdzīgs mēnesim, kurš pa gabalu izskatās apaļš, pilns un spožs, taču ja paskatās tuvumā, tas ir vienās rētās un krāteros, kurus vajag aizdrīvēt. Es sapratu, ka ne jau es spīdēju, es tikai atstaroju Dafa gaismu. Bez Faluņ Dafa es neesmu nekas. Es meklēju dziļāk sevī, itin kā notīrīju sīpolam vēl vienu mizas kārtu. Notīrot kārtu pēc kārtas, mums ir jāseko Dafa kā standartam. Man ir jāuzstāda sev stingras prasības, lai atklātu visas nepilnības sevī un rastu vēlēšanos tās izlabot.
Trešajā dienā agri no rīta mēs devāmies uz Tunhua parku, kas atrodas pie Čentiaņas ceļa, Tučenā, lai izplatītu Faluņ Dafa. Tajā dienā vairāk tūristu nekā parasti izteica apbrīnu, redzot jauno praktizētāju cienīgo uzvedību vingrojumu izpildes laikā. „Skaisti!” „Lieliski!” „Uz kalna ir mazu bērnu grupa, kuri ļoti labi izpilda Faluņgun vingrojumus!” Kalnā kāpjošo tūristu uzslavas jaunajiem praktizētājiem aizskanēja līdz pašai kalna pakājei. Jaunie praktizētāji šiem cilvēkiem ar iepriekš nolemto saistību dalīja pašu gatavotās grāmatzīmes lotosa ziedu veidā. Katru reizi, sniedzot ziedu, jaunie praktizētāji teica: „Faluņ Dafa ir labs!”, un tūristi, kā atbalss atsaucās: „Labi!”, „Paldies!”, „Mēs esam ļoti pateicīgi!”
Mūsu jaunie praktizētāji ir Dafa mazie eņģeļi. Centīgi pilnveidosimies, lai palīdzētu Dafa gaismai vēl spožāk iemirdzēties Visumā.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200709/5007.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...