Atceroties dienas, kad Skolotājs mācīja Likumu Francijā 1995. gadā

1995. gada 13. martā Parīzes sporta zālē notika pirmais Faluņgun lekciju cikls Francijā. Tā bija Skolotāja pirmā uzstāšanās, izplatot Likumu ārzemēs. Tālāk seko Francijas Faluņ Dafa praktizētāju dārgās un neaizmirstamās atmiņas.

1.

Man palaimējās būt klāt Skolotāja lekcijās. Es uzzināju par tām, pateicoties saviem vecākiem, kuri jau bija sākuši praktizēt. Māte man piezvanīja no Ķīnas un pastāstīja par gaidāmajām lekcijām. Kad ierados vietā, kur notika lekcijas, es salīdzināju cjigun meistara vārdu ar to, kuru nosauca mana māte, un iegāju zālē.

Es biju gaidījis, ka cjigun meistars būs vecs vīrs ar sirmu galvu, bet, pirmo reizi ieraugot Skolotāju, es nespēju noticēt pats savām acīm. Viņš bija vidēja vecuma cilvēks, šķiet, nedaudz vecāks par trīsdesmit gadiem. Viņš bija liela auguma, ar patīkamu ārieni un elegantām manierēm, ģērbies uzvalkā. Viņa sejas izteiksme bija nopietna, taču labvēlīga.

Pirmajā dienā Skolotājs runāja par to, kā viņš īsteni māca augstākā līmeņa cjigun, un ka augstākā līmeņa cjigun mācīšana ir glābiņa sniegšana cilvēcei. Es biju satriekts. Visā vēstures gaitā tikai Jēzus un Šakjamuni piedāvāja cilvēcei glābiņu. Vai tas nozīmē, ka viņš ir...? Pakāpeniski mani aizrāva Skolotāja lekciju saturs. Tās bija neparasti dziļas, un viss tajās man bija kas pilnīgi jauns. Es jutu, ka tas ir kas ļoti labs. Es aplaudēju, cik spēju, un cerēju, ka Skolotājs runās vēl, taču viņš sacīja, ka ir pagājušas jau gandrīz divas stundas un viņam ir jābeidz, jo daži klātesošie fiziski vairs nebūs spējīgi izturēt. Es apmeklēju visu šo lekciju ciklu.

Tolaik bija tikko beigusies gara un auksta ziema, un kaut arī pavasaris jau bija sācies, joprojām bija auksti. Taču tajā nedēļā, kad Skolotājs mācīja Likumu, saule spīdēja katru dienu un laiks bija ļoti silts. Bija sajūta, ka sākas jauna dzīve. Kopš tās reizes, katru gadu šajā laikā Parīzē laiks ir saulains un jauks.

2.

Tajā laikā mums ar vīru piederēja veikals. Mūsu meitas klavierspēles skolotāja ieraudzīja avīzē sludinājumu par Faluņgun lekcijām un izstāstīja mums par tām. Dienu pirms lekciju sākuma, mēs atradām šo avīzi. Mēs nedaudz vilcinājāmies. Vai mums vajadzētu iet? Lekcijas sākās 19:30, bet tieši tajā laikā mums jāslēdz ciet savs veikals. Ja mēs iesim pēc veikala slēgšanas, mēs nokavēsim. Mans brāļa dēls nebija fiziski vesels. Uz cjigun mēs skatījāmies, kā uz ārstēšanās līdzekli, taču līdz šim mēs tikām piekrāpti. Beidzot mēs izlēmām aiziet. Mēs gribējām izmēģināt laimi un nodomājām, ka sliktākajā gadījumā mūs atkal apmānīs.

Tajā dienā mēs agrāk aizslēdzām veikalu. Vīrs labi zināja rajonu, kur bija jānotiek lekcijai, taču todien mums radās daudzi šķēršļi. Mēs ilgi braukājām riņķī un apkārt, un kad beidzot ieradāmies, lekcija bija jau beigusies un Skolotājs mācīja vingrojumus. Mans vīrs drīz vien sajuta, ka viņa plaukstas un viss ķermenis kļūst silts, un viņš jutās ļoti labi. Pa ceļam uz mājām vīrs sacīja, ka šis droši vien ir īstens cjigun.

Tajā dienā tur bija arī mans brālis. Viņš pajautāja Skolotājam, vai viņš nevarētu izārstēt viņa dēla slimību. Skolotājs atbildēja, ka viņš neārstē slimības, bet tikai attīra ķermeni tiem, kas īsteni pilnveidojas. Mans brālis bija nedaudz vīlies. Parasti es esmu tā, kas dara kaut ko nelabprāt, taču šoreiz es biju nelokāma un uzstāju, lai brālis apmeklē visas lekcijas.

Daudzus gadus es biju meklējusi dzīves jēgu, taču nevarēju rast atbildi. Es devos uz ārzemēm pelnīt naudu, lai dotu to saviem bērniem, taču vienalga jutu, ka kaut kas manā dzīvē pietrūkst. Skolotājs savās lekcijās vienkāršiem vārdiem izskaidroja dziļus jautājumus, kas ļāva man saprast dzīves jēgu un patieso cilvēka dzīves mērķi. Pēc dažām lekciju noklausīšanās dienām man atvērās Trešā acs. Es biju prieka pilna un kopš tā brīža zināju, ka eju pa pilnveidošanās ceļu un ka man jāpilnveidojas līdz galam.

Ir pagājuši divpadsmit gadi, taču pat šodien, kad domāju par mirkli, kad es saņēmu Likumu, manu sirdi pārņem prieks.

3.

Kādreiz es interesējos par cīņas mākslām. Kad draugs uzaicināja mani doties noklausīties Faluņgun lekcijas, es nodomāju, ka cīņas mākslām un cjigun ir kaut kas kopīgs, un nolēmu aiziet. Kad es praktizēju cīņas mākslas, viss, ar ko es nodarbojos, bija tikai praktizēšana un praktizēšana, taču Skolotājs daudz runāja un salīdzinoši maz laika veltīja vingrojumu mācīšanai. Dienu no dienas klausoties Likumu, beidzot, pēdējās divās dienās, es sapratu, par ko runā Skolotājs. Viņš vēlas, lai mēs pilnveidojamies. „Pilnveidošanās” ir pirmajā vietā, „prakse” - otrajā.

Pēdējā lekciju dienā, atbalstoties uz kruķiem, zālē ienāca paveca sieviete. Noklausoties Skolotāja Likumu, sieviete aizmeta kruķus un pati izgāja no zāles. Ja es nebūtu to redzējis pats savām acīm, es tam neticētu. Faluņgun brīnumainais efekts mani pilnībā pārliecināja, un es biju sajūsmināts.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200706/4646.html
Raksts angļu valodā pieejams: http://www.clearwisdom.net/emh/articles/2007/5/22/85964.html