Atgriešanās dzīvē

Dziņču ir skaista, jauna sieviete. Pirmais, ko intervijas laikā viņa man pateica, bija: „Patiesībā, agrāk man nepatika pilnveidošanās. Man patika ērta dzīve un izklaides.”

Dziņču

Dziņču bija lieliska dejotāja, taču kopš bērnības slimoja. Līdz 30 gadu vecumam viņa apprecējās ar cjigun praktizētāju, kurš ārstēja slimības, pielietojot pārdabiskās spējas.

Neskatoties uz to, ka viņas vīrs izārstēja daudzus cilvēkus, viņu izārstēt viņš nespēja. Viņai joprojām nācās griezties pie visdažādākajiem ārstiem un dažādās slimnīcās. Viņa ļoti jūtīgi reaģēja uz temperatūras un apkārtējās vides izmaiņām un ļoti ātri saķēra slimības. Viņai bija ļoti zems dzelzs saturs asinīs, un ilgu laiku viņa cieta no aizcietējumiem. Viņai bija arī kāda neparasta slimība, kuras iemeslus ārsti nespēja noteikt: delnu un roku muskuļu vājums, viņa nespēja pacelt smagus priekšmetus. Izmeklēšanās ārsti neatklāja nekādas novirzes Dziņču muskulatūrā. Viņai pastāvīgi sāpēja rokas.

Faluņgun prakses uzsākšana

Agrāk Dziņču ārstējās pie kāda cjigun meistara. Reiz viņš sacīja: „Manuprāt tavs ķermenis ir vājāks nekā 70 gadus vecam cilvēkam. Es nevaru tevi izārstēt, bet ieteiktu tev pašai sākt nodarboties ar cjigun, tas varētu palīdzēt.” Dziņču jautāja, vai viņš nevarētu apmācīt viņu cjigun praksē, taču tādēļ, ka viņa dzīvoja ļoti tālu, viņš atteica. Dziņču nezināja ko iesākt, jo visas cjigun nodarbības bija ļoti dārgas. Taču cjigun meistars iedeva viņai Faluņgun bukletu. Viņš sacīja: „Tu varētu sākt nodarboties ar Faluņgun? Kāds mans draugs izmēģināja un sajutās labāk. Turklāt tas ir bezmaksas.”

Dziņču sazinājās ar Faluņgun praktizētājiem. Viņa atnāca uz nodarbībām, taču pēc divām dienām slinkuma dēļ pārtrauca tās apmeklēt. Pēc pirmās nodarbības viņa sajuta spēku savās rokās un spēja kopā ar praktizētājiem izpildīt pirmo vingrojumu kompleksu. Pēc laika, nevarēdama vairs izturēt sāpes, viņa atkal piezvanīja Faluņgun praktizētājiem. Toreiz viņa vēl nezināja, ka šis telefona zvans, uz visiem laikiem izmainīs viņas dzīvi.

Uzcītīgi pilnveidoties Faluņgun praksē

Dziņču bija laba dejotāja. Viņas ķermenis bija lokans, tādēļ viņa domāja, ka dubultā kāju sakrustošana meditācijā, viņai nesagādās problēmas. Taču lai kā viņa centās, viņa nespēja apsēsties pilnā lotosā. Viņa nevarēja saprast, kāpēc tas tā notiek, taču negribēja padoties. Pirmajā nedēļā viņa cieta ļoti lielas sāpes. Viņai šķita, ka neko vairāk viņa vairs nevarēs sasniegt, taču joprojām nepadevās. Sviedriem līstot, viņa cieta neizturamas sāpes un beigās neizturēja.

Sēžot lotosā divkārši sakrustotām kājām, viņa zaudēja samaņu. Ar praktizētāju palīdzību viņa to atguva. Ilgu laiku viņa bija cietusi no aizcietējumiem, taču kad atguvās, nekavējoties devās uz tualeti. Viņai par lielu pārsteigumu, šī problēma izzuda uz visiem laikiem.

Dziņču sāka praktizēt vēl uzcītīgāk. Vīrs katru dienu veica viņai masāžu. Taču reiz, tikko pieskāries viņas ķermenim, viņš sajuta dažas izmaiņas. Viņš jautāja Dziņču, ko viņa ir darījusi, jo parasti viņas ķermenis bija iztukšots un nespēcīgs, taču šodien tas ir vingrs, spēcīgs un enerģijas pilns. Viņš jautāja, kas notiek. Arī Dziņču tas izbrīnīja. Viņa devās uz grāmatveikalu un nopirka grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Pilnveidojoties Faluņgun praksē, viņai uzlabojās veselība, un vairs nebija nepieciešamas zāles. Agrāk viņa trīs reizes nedēļa devās uz slimnīcu. Taču pēc divus mēnešus ilgas praktizēšanas, viņai tas vairs nebija nepieciešams. Viņa ļoti baidījās no aukstuma, taču turpināja apmeklēt nodarbības pat aukstā ziemas laikā. Nekad agrāk Dziņču nebija spējīga nodarboties ar kaut ko pastāvīgi, taču apmeklēja nodarbības visu ziemu, neizlaižot nevienu dienu.

Asimilēties ar Likumu

Faluņgun, kas māca „Īstenību, Labestību, Pacietību”, attīrīja Dziņču no slimību radošās karmas un atgrieza viņu dzīvē. Neskatoties uz to, ka, sēžot meditācijā, viņa joprojām jūt sāpes kājās, viņa nekad nepadodas. Viņa ļoti pārdzīvoja, ka nevarēja ilgi sēdēt pat vienkārši sakrustojot kājas. Viņa raudāja un teica sev: „Citi var nosēdēt divkārši sakrustotām kājām veselu stundu, bet es nevaru ilgi nosēdēt, pat vienkārši sakrustojot kājas. Kas ar mani notiek?” Viņa raudāja, taču nolēma, ka turpinās uzcītīgi vingrot. Sēdēšanas ilgums palielinājās, un pēc gada viņa varēja nosēdēt stundu lotosa pozīcijā divkārši sakrustotām kājām.

Reiz, kad viņa ar motociklu brauca uz nodarbībām, viņa sev jautāja: „Kā gadījās, ka es tagad jūtos tik ērti?” Vēl viņa sev jautāja: „Kad es sāku braukt ar motociklu? Kā tas notika, ka karsta saule un auksts vējš vairs mani neuztrauc? Kā tas gadījās, ka manas rokas mani klausa, tāpat kā klausa motocikls? Kā tas var būt, ka esmu aizmirsusi, kad pēdējo reizi biju slimnīcā?” Pēkšņi viņa saprata, ka viņas dzīve ir pilnīgi atjaunojusies.

Pilnveidošanas Faluņgun praksē atgrieza Dziņču dzīvē un palīdzēja izprast dzīves jēgu. Viņa kļuva uzmanīgāka pret apkārtējiem cilvēkiem. Viņa sāka pievērst uzmanību praktizētājiem, kuri tika pakļauti vajāšanām Ķīnā. Tagad viņa internetā skaidro patiesību par Faluņgun un palīdz cilvēkiem saņemt Likumu. Reiz, uzzinājis ko Dziņču ar datoru palīdzību dara, lai atmaskotu Ķīnas komunistiskās partijas nežēlību un palīdzētu glābt Faluņgun praktizētājus, viņas vīrs sāka uztraukties. Dziņču viņam sacīja: „ Man tas ir jādara. Man ir jāskaidro patiesība par Faluņgun cilvēkiem, ko maldinājuši ĶKP meli. Faluņgun atgrieza mani dzīvē, mans pienākums ir aizstāvēt Faluņgun reputāciju un palīdzēt glābt biedrus-praktizētājus. Man ir atgriezusies veselība, un tagad manai dzīvei ir jēga, tādēļ man ir jāseko Skolotājam un jādara tas, kas nepieciešams.”

Dziņču pasmaidīja un teica, ka viņai ir ļoti paveicies. Laiskā meitene ar nekārtīgo dzīvesveidu, kurai patika bezjēdzīgas izklaides, ir saņēmusi Dafa. Viņa saprata, ka tas ir liels gods un ka viņai ir ļoti paveicies.

Viņa pastāstīja man, ka pilnveidojas Dižajā Likumā, kas iemācīja viņai atšķirt pareizo no nepareizā. Pirms viņa uzsāka pilnveidošanos, viņai nebija stingru morāles kritēriju, un viņas dzīve bija tukša. Viņas draugi sacīja, ka Dziņču ir kļuvusi pavisam cits cilvēks. Viņa ir kļuvusi mierīga, godīga, gudra un uzmanīga pret apkārtējiem. Dziņču izstāstīja man par savu vēlmi izplatīt Dafa pasaulē, jo viņa vēlas, lai atjaunotos visas cilvēku sabiedrības morāles standarti. Viņa ir gatava veltīt visu savu dzīvi pilnveidošanās praksei, atbrīvoties no pieķeršanās un uzcītīgi iet pa „Īstenības, Labestības, Pacietības” ceļu.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200708/4883.html