Sabiedrībai bez morāles ierobežojumiem nav nākotnes

Sabiedrībai bez morāles ierobežojumiem nav nākotnes! Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) mērķis, uzspiežot ķīniešiem ateismu ar dogmu, ka “nav jābaidās ne no debesīm, ne zemes”, ir izkropļot ķīniešu prātus un domāšanas veidu. Tas ierobežo cilvēku domāšanu ĶKP kontrolētajos rāmjos. ĶKP manipulējusi ar veselām paaudzēm labestīgu un godīgu ķīniešu, iedvešot tiem savu ideoloģiju, kurā nepastāv nekādu morāles ierobežojumu.

ĶKP ateisms ir licis cilvēkiem atmest viņu ilgi glabāto ticību dievišķajām būtnēm, tādējādi novirzot viņus no vispārpieņemtās morāles pamata ierobežojumiem un izraisot krasu morāles normu sabrukumu mūsdienu sabiedrībā. “No kā gan man būtu jābaidās šajā Visumā? Ne no viena!” – tas, šķiet, kļuvis par iecienītu devīzi.

Ja cilvēki vairs ne no kā nebaidās, un viņus neierobežo morāles normas, tad viņi spējīgi uz jebkādu ļaundarību, kāda vien ienāk prātā. Par piemēru var minēt viena bērna politiku, kas tiek uzskatīta par vienu no ĶKP “galvenajām politikām”, lai kontrolētu iedzīvotāju pieaugumu. Taču šīs politikas aizsegā, Ģimenes plānošanas birojs piespiedu kārtā liek grūtniecēm izdarīt abortu, kas reizēm noved pie tā, ka mātei tiek nodarīts nāvējošs kaitējums. Cilvēki neuzdrīkstas ziņot par šādiem gadījumiem, un tiesu instances atsakās šādas lietas izskatīt.

Daudzi valdības ierēdņi ir korumpēti un iesaistīti kukuļņemšanā, naudas piesavināšanā, prostitūcijā un citos netikumos. Simtiem miljonu lielu naudas summu piesavināšanās, neskaitāmu mīļāko uzturēšana un dzīres uz vienkāršo cilvēku rēķina ir plaši izplatīta parādība. Cilvēki aizmirsuši par kalpošanu citiem, viņi vienmēr vispirms domā par sevi. Nekas šajā pasaulē viņus nespēj aizkavēt virzībā uz priekšu, un tas tiek darīts uz citu rēķina.

Pietiek vien ielūkoties ĶKP vēstures grāmatās, lai ieraudzītu tās liekulību, ieceļot Ļeņinu, šo morālo deģenerātu, “tēva dibinātāja” godā, un bezkaunīgi slavinot partijas noziegumus tās gājienā pēc varas. Partija neuzdrīkstas stāstīt patiesību par savu nepretošanos karā pret japāņu iebrucējiem. Viņi neuzdrīkstas pastāstīt patiesību par “varoni” Džan Side, kurš nomira no pārslodzes, izgatavojot opiju. Viņi neuzdrīkstas runāt par slaktiņu Tieņaņmeņ laukumā, kas notika 4. jūnija studentu kustības laikā. ĶKP valdība neuzdrīkstas atklāt sabiedrībai visslepenāko Ķīnas Bibliotēkas Vēsturisko pierakstu daļu, tā dēvēto “bibliotēku bibliotēkā”. Viņi neuzdrīkstas pieļaut, ka satiktos ārvalstu cilvēktiesību izmeklētāji un cilvēki, kuriem zināmi partijas tumšākie noslēpumi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņi neuzdrīkstas pieļaut, ka Ķīnas pilsoņi uzzina, ka Ķīna, kas ieņem vienu no pirmajām vietām pasaulē interneta lietošanā, izmanto vismodernāko tehnoloģiju, lai bloķētu nevēlamu informāciju un novērotu interneta lietotāju darbības. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, taču patiesība nevar mūžīgi palikt apslēpta.

Patriotisms nav tas pats, kas lojalitāte pret partiju. Esmu vienmēr mīlējis savi valsti, mūsu ķīniešu nāciju un Ķīnas civilizāciju. Es tikai ceru, ka cilvēki kļūs saprātīgi un atjaunos morāles normas, kuras izdzēsusi ĶKP ideoloģiskā apstrāde. Es ceru, ka cilvēki atgriezīsies pie tikumības un pie pareiza sabiedrības stāvokļa, kas reiz tika saukts par “dievišķo zemi”.