Kādēļ bijušais Ķīnas prezidents Dzjan Dzjemiņs izveidoja „Ofisu 610”

[Paskaidrojums: „Ofiss 610” ir organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai, tam ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī un visās citās politiskajās un tiesu sistēmās.]

Ķīnas valdība jau gadiem ilgi ir centusies samazināt tās birokrātisko iekārtu un uzlabot tiesu sistēmu, tādēļ cilvēki uzskatīja, ka valdība iespējamo konfliktu atrisināšanai valstī pielietos vienīgi likumīgus metodes, nevis jebkādas masveida kustības. Taču gadījumā ar represiju pastiprināšanu pret Faluņgun, Ķīnas diktators Dzjan Dzjemiņs izveidoja speciālu organizāciju ar nosaukumu „Ofiss 610”, kam ir nodaļas vietējā un centrālajā valdībā. Jautājums ir, kādēļ viņš vēlējas izveidot papildus organizāciju valdībā, kas jau tā ir apgrūtināta ar tik daudziem birokrātiskajiem departamentiem?

„Ofiss 610” oficiāli sāka savu darbību 1999. gada 10. jūnijā (no tā arī nosaukums „610”) pēc Dzjana pavēles. Politiskā biroja sapulces laikā tika pieņemts lēmums izveidot „speciālu vadošo komandu Faluņgun jautājuma risināšanai”. Saskaņā ar Ķīnas varas pārstāvju paražām, organizāciju nosauca pēc tā datuma, kurā to izveidoja. „Ofisam 610” ir nodaļas valdošās partijas centrālajā komitejā un dažādu līmeņu vietējo komiteju politiskajos un tieslietu sektoros. Dažreiz tā tieši pakļaujas valdošās partijas centrālajam birojam. Lai izvairītos no aizdomām par partijas iejaukšanos valdības administrācijā, valsts departaments izveidoja „ļauno kultu problēmu novēršanas un risināšanas biroju”. Tas tika apvienots ar Dzjana sākotnējo „Ofisu 610” vienā organizācijā, kas sadarbojas ar valdošās partijas administratīvo vairākumu. Sabiedrības nevalstiskajai daļai tās nosaukums ir „Ofiss 610”.

Vai „Ofiss 610” ir nepieciešams?

1999. gadā Ķīnas tiesu sistēma bija pietiekami pilnīga un kompetenta, lai tiktu galā ar tādiem sociālajiem „konfliktiem”, kā 1999. gada 25. aprīļa notikums, kurā 10 000 Faluņgun praktizētāji miermīlīgi un likumīgi apelēja pie valdības galvenās ēkas. Lai arī kā Dzjans apgalvotu, ka Faluņgun ir novedis daudzus cilvēkus līdz nāvei, par šo viņa apsūdzību pamatotību būtu jālemj tiesai ar prasītājiem, apsūdzētajiem un abu pušu advokātiem, kas publiski debatē tiesā, kur galīgo spriedumu šajā lietā izteiktu tiesnesis. Tāda ir pienācīgā procedūra tiesu sistēmā.

Ja Dzjans patiešām vēlētos likumīgi valdīt un izveidot organizāciju, lai tiktu galā ar Faluņgun, tad šīs organizācijas uzdevums būtu risināt jebkādus pretlikumīgus jautājumus attiecībā uz Faluņgun, saskaņā ar valsts likumiem. Tā būtu jārīkojas saprātīgai valdībai, pamatojoties uz sekojošiem iemesliem:

1. Valsts tieslietu sistēmas tālāka attīstība:

- Tas norādītu uz Ķīnas valdības lielajiem panākumiem administratīvās sistēmas atvērtības uzlabošanā un progresu virzībā uz „valdīšanu saskaņā ar likumu” attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar lielu cilvēku grupu sabiedrībā, izmantojot likumīgas metodes, nevis masveida kampaņas.

2. Aizsardzības nodrošināšana tiem, kas apgalvoja, ka ir kļuvuši par Faluņgun upuriem:

- Upurim ir likumīgas tiesības iesūdzēt Faluņgun tiesā, ja šādi cilvēki patiešām būtu bijuši. Taču Dzjans vienkārši gribēja izmantot šos „upurus” kā līdzekli, lai uzbruktu Faluņgun. Rezultātā Dzjans patiešām nodarīja kaitējumu šo „upuru” pamata cilvēktiesībām.

3. Visu Faluņgun praktizētāju pamattiesību aizsardzība:

- Atklāta un likumīga procedūra garantētu miljonu Faluņgun praktizētāju tiesības un demonstrētu pasaulei, ka Ķīna aizsargā cilvēktiesības.

Kas attiecas uz visām Dzjana apsūdzībām pret Faluņgun, tiesai būtu jānosaka, vai tā dēvētais upuris patiešām rīkojās saskaņā ar Faluņgun mācību; vai upura nāvi patiešām izraisījis Faluņgun; vai psihiski slima cilvēka rīcībai ir jebkāds tiešs sakars ar Faluņgun un vai Faluņgun principiem „Īstenība, Labestība, Pacietība” ir jebkāds sakars ar Dzjana apsūdzībām.

Vienīgi ar atklātām un objektīvām tiesas debatēm, abu pušu pārstāvju pierādījumu un faktu iesniegšanu, cilvēki var būt pārliecināti par apsūdzībām.

Taču Dzjana režīms nemēģināja izmantot nekādas likumīgas metodes. Viņa „Ofiss 610” ignorē valstī pastāvošu tiesu sistēmu un tērē milzīgu valsts ienākumu daļu, lai izveidotu savu sistēmu, ar mērķi iznīcināt Faluņgun. Ko tas nozīmē? Tas nozīme sekojošo:

1. Faluņgun apspiešana ir nepamatota, un pastāvošā valsts tiesiskā sistēma nevar to īstenot.

Kā jau visi to ir pamanījuši, galvenais iemesls, kādēļ Dzjans gribēja iznīcināt Faluņgun [1], ir tas, ka Faluņgun teorija ir „smieklīga”. Taču šis attaisnojums pats par sevi diez vai var būt par iemeslu, lai vajātu Faluņgun vai citu grupu. Ateistiem, tādiem, kā komunistiskā partija, jebkura reliģiskā teorija šķiet smieklīga. Zinātnes sfērā dažādu mācību zinātnieki varētu uzskatīt citu teorijas par „smieklīgām”. Dzjana loģika ir tāda, ka viss, ko viņš neatbalsta, ir jāaizliedz. Kā redzams, šī loģika tiešām ir smieklīga un ir tālu no likuma.

2. „Pierādījumi”, ko Dzjans izmantoja, lai uzbruktu Faluņgun, nevarētu izturēt nevienas atklātas debates tiesā:

Visi slepkavību gadījumi, kas tika saistīti ar Faluņgun un par kuriem tika ziņots valsts kontrolē esošajos plašsaziņas līdzekļos, nekad nav gājuši caur būtiskām likumīgām procedūrām, taču tika izmantoti, lai uzbruktu Faluņgun ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. No „pašsadedzināšanās incidenta Tieņaņmeņ laikumā”, līdz „Fu Jibiņa asiņainās slepkavības gadījumam” Pekinā, no „Dun Li slepkavības gadījumam” Čaojanas pilsētā, līdz „Čeņ Fužao indes mešanai” Veņdžou pilsētā, visas ainas, ko cilvēki atcerējās, bija nevis tiesas process, bet pārspīlētas izrādes, ko sagatavojuši Ķīnas Centrālās televīzijas reportieri, kuru uzdevums ir veidot programmas, kas vērstas pret Faluņgun.

Saskaroties ar plaši izplatītajām aizdomām ārzemēs, Dzjans neuzdrīkstas uzaicināt Faluņgun pārstāvjus vai citas trešās puses pilnvarotās personas, lai izmeklētu šos gadījumus. Tā vietā viņš izdarīja visu, kas bija viņa spēkos, lai nobloķētu ziņas par šīm aizdomām. Turklāt, ikviens pasākums vai jebkurš cilvēks, kas izplata patiesību par Faluņgun, nekavējoties tiks atzīts par vainīgu un viņam tiks izteikts spriedums saskaņā ar Dzjana rīkojumiem.

3. Tiesu nodaļas nepieņem Faluņgun praktizētāju apelācijas pret vajāšanu, bet tā vietā nodod viņus tiesai:

Ķīnas tiesa, atrodoties Dzjana kontrolē, reti kad pieņem Faluņgun praktizētāju sūdzības pret cilvēkiem, kas bija iesaistīti viņu vajāšanā. Pat tad, ja reizēm šādas sūdzības tiek pieņemtas, tiesa izdara milzu spiedienu uz advokātiem, kas pārstāv Faluņgun praktizētājus, un visas šīs tiesas prāvas beidzās bez jebkādiem rezultātiem. Turpretī, ja Faluņgun praktizētājs, kurš skaidrojis patiesību par Faluņgun, tiek arestēts un nosūtīts uz tiesu, tad viņi pasludina veselu kaudzi ar apsūdzībām un nekad nepieļauj sprieduma apstrīdēšanu, kā rezultāta praktizētājam tiek piespriests smags sods. Daži praktizētāji pat tikuši piekauti, kad viņi tiesā apgalvoja, ka nav vainīgi. Daudzi praktizētāji, pirms vēl viņus slepeni nodeva tiesai, tika ilgu laiku turēti ieslodzījumā, kur viņus spīdzināja un spieda atzīties, ka viņi pastrādājuši noziegumu.

Represijas pret Faluņgun Ķīnā tiek uzturētas, paļaujoties uz „Ofisu 610”, kas pilnībā ignorē visu tiesu sistēmu. „Speciālā vadošā komanda Faluņgun jautājuma risināšanai”, kas pārauga „Ofisu 610”, pēc savas funkcijas līdzinās „kultūras revolūcijas centrālajai vadošajai komandai” Kultūras revolūcijas laikā. Abi diktatori ir izmantojuši šādu stratēģiju, lai apietu standarta tiesiskās procedūras un varmācīgi īstenotu savu politiku, kas pārkāpj vairākuma gribu un kaitē valsts interesēm.

Valsts tiesas sistēmas konstrukcija un attīstība būs vienīgi tukši jēdzieni, kamēr vien turpināsies Dzjana vajāšanas un „Ofiss 610” nebūs aizliegts ar likumu. Lai cik perfekta būtu tiesu sistēma, valsts līderi sekos Dzjana paraugam un veidos savas „vadošās komandas” un ar tām saistītos „ofisus” no centrālās, līdz vietējai valdībai, lai darītu visu, ko viņi vēlas. Šādos apstākļos pat vislabākā tiesu sistēma, kas ir pakļauta „Ofisam 610” vai tamlīdzīgām organizācijām, zaudēs savu funkciju un kļūs par instrumentu, lai vajātu nevainīgus cilvēkus.

Apkopojot iepriekš teikto, „Ofiss 610” [2] vajā ne tikai Faluņgun praktizētājus, bet arī visus Ķīnas iedzīvotājus.

Paskaidrojumi:

[1] Apspiešanas sākuma stadijā, Dzjans paziņoja, ka viņš „iznīcinās Faluņgun trīs mēnešu laikā”.

[2] Faluņgun praktizētāju centieni atklāt faktus par vajāšanām visai pasaulei, lika Dzjana kliķei pārdēvēt „Ofisu 610” par „ļauno kultu problēmas risināšanas biroju”. Taču organizācijas funkcija nekad nemainījās. Juridisko aprindu eksperti ir pārliecināti, ka neatkarīgi no tā, kā tiks pārdēvēta šī organizācija, tās spriedumiem par tai svarīgiem mērķiem un attiecīgajiem līdzekļiem nav nekāda likumīga pamatojuma, un, kas vēl vairāk, tie rupji pārkāpj valsts konstitūciju. Novērotāji ir arī pamanījuši, ka daudzas šīs organizācijas darbības, tādas kā augstāko ofisu rīkojumu nodošana vai darbinieku veiktie cilvēku aresti un ieslodzīšana, tiek slēptas no sabiedrības. Viņi pat neuzdrīkstas atstāt nevienu rakstisku pierādījumu savām darbībām.