Kad tu no sirds tici, tas patiešām darbojas

Es strādāju par skolotāju kontinentālajā Ķīnā, un man ir 55 gadi. Es pasniedzu augstākajās mācību iestādēs. 2006. gada 10. decembra vakarā pēc konsultāciju sniegšanas fakultatīvā kursa studentiem, pa ceļam uz mājām ar mani notika nelaimes gadījums.

Bija apmēram 10.00 vakarā, laiks bija auksts, un es uz velosipēda šķērsoju krustojumu. Kad es tuvojos ceļa vidum, mani no kreisās puses notrieca melna automašīna. Tā kā mašīna tuvojās lielā ātrumā, un mani apžilbināja priekšējo lukturu gaismas, mašīna mani notrieca, pirms vēl es paspēju noreaģēt. Mani aizsvieda kādus piecus, sešus metrus uz priekšu, un es nokritu ceļa malā uz uzreiz zaudēju samaņu.

Nezinu, cik ilgi biju tā gulējusi, kad es izdzirdēju kādu balsi sakām: “Šim cilvēkam ir beigas, izskatās, ka trieciens bijis nāvējošs. Baidos, ka viņa neizdzīvos…” Pamazām līdz manai apziņai nonāca, ka runa ir par mani. Es lēni atvēru acis un ieraudzīju ļaužu pūli sev apkārt. Es nodomāju, ka man nevajadzētu šeit gulēt un ka man jāpieceļas. Es lēnām piecēlos sēdus. Es sajutu trulas sāpes ķermenī, un uz sejas man bija neliela skramba.

Pēc tam, kad biju apsēdusies, mani pārsteidza tā vieta, kur biju piezemējusies. Pa kreisi no manis atradās telegrāfa stabs, un pa labi bija vesela kaudze ar dzelzs gabaliem. Es biju nokritusi tieši pa vidu. Mans velosipēds bija pilnīgi salauzts un sadragāts. Kāds man pateica, ka automašīnas vadītājs, ieraudzījis, kādā stāvoklī es esmu, bailēs aizbēga. Kāds no vērotājiem sacīja: “Dīvaini, ka viņai nekas nekaiš pēc tik pamatīga trieciena! Nav asiņošanas, viņa joprojām var paiet!”

Mani tuvinieki ieradās notikuma vietā un aizveda mani uz slimnīcu, lai veiktu pārbaudi, jo viņi bija par mani noraizējušies. Pārbaudes rezultāti uzrādīja, ka man nebija nekādu iekšēju muskuļu vai kaulu bojājumu, bija tikai nelielas, virspusējas skrambas. Arī ārsts bija ārkārtīgi pārsteigts, viņš sacīja: “Pilnīgi neticami, ka sievietei viņas gados, ko automašīna notriekusi un aizsviedusi tik tālu, nav nekādu iekšēju bojājumu. Neko tādu agrāk neesmu redzējis.” Man pašai bija pilnīgi skaidrs, kādēļ tā notika.

Apmēram pirms sešiem mēnešiem mans darba kolēģis, kas praktizē Faluņgun, pastāstīja man par “trīs izstāšanās” iesniegumiem (izstāšanās no Ķīnas komunistiskās partijas, no ĶKP Jaunatnes līgas un ĶKP Jaunajiem pionieriem). Es arī biju izlasījusi “Deviņus komentārus par komunistisko partiju”, tādēļ uzticēju viņam manā vārdā uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Viņš iedeva man Faluņgun sargājošo talismanu. Uz tā rakstīts sekojošais:

“Šī kartīte nesīs tev mieru,
Nebīsties vairs ne dabisku, ne cilvēku radītu postu,
Glabā savā sirdī Īstenību, Labestību, Pacietību,
Miers un laime pavadīs visu tavu ģimeni.
Šo talismanu saņem tas, kuram liktenis to lēmis,
Tas ir labi tavam ķermenim un labi tavam garam,
Atkārto bieži “Faluņ Dafa ir labs”,
Tava dzīve mūžam būs brīnišķīga.”

Kad es to izlasīju, manu sirdi pārņēma prieks. Ir labāk ticēt, nekā neticēt, tādēļ es paņēmu šo sargājošo talismanu. Es turēju to savā mazajā maciņā un tas ikdienu bija man līdzi rokassomiņā. Kad naktī devos pie miera, es paliku to zem spilvena. Mans kolēģis bieži stāsta mums brīnumainus un pārsteidzošus stāstus par Faluņgun, un es tiem visiem ticu.

Ja tu no sirds tici, tad tas patiešām darbojas! Šīs brīnums patiešām notika ar mani pašu. Šodien es rakstu šo stāstu, lai pavēstītu visiem labas gribas cilvēkiem šajā pasaulē, ka Faluņ Dafa mani izglāba. Tas ir Faluņgun Skolotājs, kurš savā dižajā žēlsirdībā mani izglāba un atgrieza šodien mani atpakaļ dzīvē, pilnīgi jaunā dzīvē.

Pēc tam, kad bija noticis šis brīnums, visi mani ģimenes locekļi, radinieki, draugi, ārsts, kurš veica pārbaudi, un medmāsa – visi sāka ticēt, ka Faluņ Dafa ir labs. Viņi tic, ka izstāšanās no ĶKP garantē, ka cilvēka dzīvība būs drošībā. Tagad viņi visi vēlas izstāties no ļaunās partijas un ar to saistītajām organizācijām.