Tālu prom no mājām es lūkojos spogulī, lai pārbaudītu, vai slēptā kamera nav redzama. Atrodos Pekinā, Ķīnā, slēptās kameras objektīvs iešūts manas mugursomas plecu siksnā. Ieskatoties sev acīs spogulī, pēkšņi jūtu kā bailes caurstrāvo manu sirdi. Tikt notvertam kā spiegam kontinentālajā Ķīnā – par to draud nopietna apsūdzība. Šeit nāvessods tiek piespriests arī par daudz mazākiem noziegumiem.
Pēc strauja un tomēr nedroša 8 km gājiena līdz Tiaņaņmeņ laukumam, stāvu pārsteigts par tā plašumu. To patiešām ir grūti iedomāties pilnu ar tankiem un studentiem. Diena ir gaiša un vēsa. Maigs un vēss ziemeļu vējš pūš man sejā, kad skatos uz galveno karoga mastu. Esmu nonācis pie satikšanās vietas un viens stāvot domāju, vai viņiem izdosies to izdarīt.
Pēkšņi vairāk nekā 30 cilvēki no vairāk nekā desmit valstīm, nesot savas valsts karogus sapulcējas, lai apelētu Faluņgun vajāšanu pārtraukšanai. Tiek dota zīme un lielākā daļa apsēžas meditācijas pozā, kamēr daži attin trīs ar pusi metrus garu zeltītu plakātu uz kura ir trīs milzīgas ķīniešu rakstzīmes: „Īstenība Labestība Pacietība.” Garāmgājēji ir satriekti. Es stāvu nekustīgi, filmējot notikumus ar savu slēpto videokameru. Mazāk nekā pēc 30 sekundēm no visām pusēm skaļi skanot sirēnām, ierodas milicijas mašīnas.
Turpmākajos mēnešos daudzi ārzemnieki no visas pasaules devās uz Ķīnu, lai censtos atmodināt ķīniešu tautu, stāstot par valstī notiekošajām netaisnīgajām vajāšanām un Faluņgun apmelošanu.
Tas bija pirms desmit gadiem.
Apelācija pie sirdsapziņas
Aicinājumu pārtraukt represijas plaši atspoguļoja plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē un mūsu mērķis daļēji tika sasniegts. Cilvēki, kuri nekad nebija dzirdējuši par Faluņgun vajāšanām, tagad zināja par tām. Un šī informētība bija pirmais solis pretī tam, lai arvien vairāk cilvēku pieprasītu Ķīnas režīmam apturēt represijas.
Lai nu kā, taču mūsu sirdis bija noskaņotas mainīt situāciju Ķīnā. Mūsu apelācija bija vērsta uz to, lai aicinātu ķīniešus, kuri atrodas informācijas blokādes iespaidā, atmosties un saprast, ka ļaunums reāli atrodas viņu zemē, nevis akli sekot režīmam, tā nelikumīgajās vajāšanās.
Pēdējo desmit gadu laikā esam dziļāk izpratuši, cik gan grūti bija tas, ko mēs bijām pieprasījuši.
Ķīnai ir sena un bagāta kultūra, ar kuru ļoti lepojas ķīniešu tauta. Tā balstīta uz goda, lojalitātes, līdzjūtības, atbildības un it īpaši patiesības principiem. Katra dinastija ir sapratusi garīguma nozīmi un lai arī dinastiju maiņas ir bijusi vētrainas, pēc izmaiņām ķīniešu tauta simtiem gadu dzīvojusi salīdzinoši mierīgi.
Taču Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) valdīšanas ēra būtiski atšķiras no visiem Ķīnas vēstures laika posmiem.
Pēc varas sagrābšanas 1949. gadā, neskaitāmo kampaņu laikā ĶKP ir sanaidojusi savus pilsoņus, lai novērstu uzmanību no paša režīma korumpētības. Rezultātā apmēram 80 miljoni cilvēku miruši vardarbīgā nāvē.
ĶKP ir izraisījusi vienu krīzi pēc otras: 1950. gada „lielā lēciena” laikā izraisītais lielais bads, 70 gadu vidū beigusies šausminošā kultūras revolūcija, kura mērķtiecīgi iznīcinājusi visu garīgumu, kurš ir cilvēka iekšējā spēka avots, 1989. gada slaktiņš Tiaņaņmeņ laukumā un pašlaik notiekošās Faluņgun vajāšanas. Tā rezultātā katrā ķīniešu ģimenē ir vismaz viens cilvēks, kurš saskāries ar ĶKP vajāšanām. Tomēr daļēji, arī šī nebeidzamā terora rezultātā , daudzi ķīnieši akli seko ĶKP un tās propagandai.
Ķīnas morālā dilemma
Komunistiskā Ķīna ir kļuvusi par vietu, kur cilvēki ir spiesti dzīvot bez ticības brīvības, kur cilvēki bailēs no aresta un spīdzināšanām publiskā vietā baidās pateikt vienu nepareizu vārdu. Tā ir vieta, kur rūpes par citiem, savu principu aizstāvēšana un godīga rīcība aizstāti ar bailēm, greizsirdību, egoismu un vienaldzību.
Ķīniešu tauta katru dienu ir lieciniece visā Ķīnā notiekošajiem pret dažādām grupām vērstajiem nepamatotajiem arestiem, vardarbībai, diskriminācijai un dehumanizācijai. Tie ir uzbrukumi uiguriem un tibetiešiem, represijas pret māju baznīcu kristiešiem un Romas katoļiem, cilvēktiesību advokātu apklusināšana un apcietināšana, netaisnība pret tiem, kuru mājas tikušas nojauktas, lai vietējās amatpersonas varētu iedzīvoties bagātībā, tie ir draudi vecākiem, lai apturētu protestus sakarā ar viņu bērnu nāvi, kuri gājuši bojā zemestrīces laikā sabrūkot skolām Sičuaņas provincē, – saraksts ir bezgalīgs.
Pēdējo 12 gadu laikā Ķīnas sabiedrība kļuvusi lieciniece Faluņgun praktizētāju apcietināšanai, spīdzināšanai un nogalināšanai. Desmitiem tūkstoši ieslodzīto praktizētāju tikuši noslepkavoti valsts slimnīcās, lai aktivizētu orgānu transplantāciju tūrismu, kas režīmam nes vairāku miljardu dolāru lielu peļņu.
Sekas, kuras ir radījusi sabiedrības morāles pamatu graušana, kļūst arvien redzamākas ar katru dienu.
Es noskatījos YouTube video par 2 gadus vecu bērnu, kurš Ķīnā vecāku nepamanīts izgājis no veikala un nokļuvis uz ielas, kur tam pāri pārbrauca divas mašīnas. Mirstošajam bērnam garām pagāja 18 cilvēki neapstājoties un nemēģinot palīdzēt. Peļņas dēļ, Ķīnas ražotāji pārdod patērētajiem saindētu pienu, saindētu zīdaiņu pārtiku, atšķaidītus vai bojātus medikamentus, kā arī ķīmiski piesārņotu ģipškartonu.
Raugoties nākotnē
Katru svētdienas rītu mēs kopā ar māti dodamies izpildīt Faluņgun vingrojumus tuvējā parkā. Dažreiz meditācijas laikā es atveru acis un skatos uz savas 70 gadus vecās mātes kalsno augumu, uz viņas nevainojamo pozu izpildot meditācijas vingrinājumu. Viņas acis ir viegli pievērtas un sejā tikko jaušam smaids. Viņa izskatās tik mierīga. Es atceros laikus, kad mājās valdošās ķildas un nesavaldīgais temperaments šķēla mūsu ne visai laimīgo ģimeni. Man tas šķiet brīnums, ka šī šķietami vienkāršā garīgā disciplīna nepilna gada laikā ir nesusi mieru manai ģimenei.
Manas mātes mierīgā sejas izteiksme ļoti kontrastē ar satricināto ķīniešu sejas izteiksmi toreiz Tiaņaņmeņ laukumā.
Viņi bija aizmirsuši, ka sākumā ĶKP augsti novērtēja un piešķīra apbalvojumus Faluņgun par labumu, ko tas nesis ķīniešu tautai. Tika saņemti apsveikumi pat no Sabiedriskās drošības biroja par „ieguldījumu noziedzības apkarošanā, nostiprinot ķīniešu tradicionālās vērtības.” Bet nepaies pārāk ilgs laiks, līdz Faluņgun popularitāte korumpētajai valdībai liks justies apdraudētai un izjust bailes par to, ka pilsoņi atklās režīma patieso dabu.
Tikai 2006. gadā pasaule beidzot saņēma skaidru atbildi, kāpēc ĶKP turpina represijas pret Faluņgun. Diplomāts no Ķīnas vēstniecības Austrālijā Čeņ Junliņs, kurš atstāja posteni un lūdza politisko patvērumu šai valstī, paziņoja: „Lai saglabātu varu, Ķīnas komunistiskā partija vienmēr ir balstījusies uz vardarbību, meliem un ateisma propagandu. Tā nespēja saprast Faluņgun praktizētāju miermīlīgos centienus aizsargāt savu ticības brīvību. Tagad viņi jūt, ka nevar ļaut cilvēkiem uzzināt to, kas darīts pret Faluņgun Ķīnā.”
Šodien miljoniem cilvēku visā pasaulē augstu vērtē Faluņgun mācību un morāles normas, ko tā ienesusi viņu dzīvē. Tas ir tas, kas tik nepieciešams Ķīnai.
Desmit gadus vēlāk mūsu apelācijai pievienojušies neskaitāmi praktizētāji un pilsoņi, kuri rīko pasākumus cenšoties sasniegtu to pašu mērķi.
Miljoniem praktizētāji Ķīnā mājas apstākļos turpina izgatavot brošūras un informatīvos materiālus, lai izplatītu tos savu līdzpilsoņu vidū. Ārpus Ķīnas Faluņgun praktizētāji radījuši visprogresīvāko aizsardzības sistēmu, lai salauztu Ķīnas režīma interneta blokādi. Pateicoties šai jaunajai informācijas plūsmai vairāk nekā 100 miljoni ķīniešu ir izstājušies no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām.
Tūkstošiem valdības amatpersonu no valstīm visā pasaulē izteikuši solidaritāti Faluņgun. Miljoniem cilvēku visā pasaulē ir parakstījuši petīcijas un rakstījuši vēstules, aicinot izbeigt nelikumīgās vajāšanas un saukt pie atbildības vainīgās personas Ķīnā.
Lai arī tas notika pirms 10 gadiem man rodas sajūta, ka tas bijis vakar. Mana sirds krūtīs strauji sitās, kad es ar rikšu steidzīgi braucu cauri Pekinai atpakaļ uz viesnīcu, atstājot Tiaņaņmeņ laukumu aiz sevis. Mans vienīgais jautājums bija: vai mums izdevās saniegt mērķi vai tomēr neizdevās?
Desmit gadus vēlāk es jūtos ļoti pagodināts par piederību kustībai, kura turpina aizstāvēt citus cilvēkus tirānijas priekšā.
Visā vēstures gaitā labais un ļaunais ir izvērties biedējošos un iedvesmojošos stāstos. Līnija ir bijusi novilkta smiltīs vairāk reižu, nekā kāds var saskaitīt. Šodien dziļi sirdī mēs glabājam vēlmi, lai arvien vairāk cilvēku nostātos labā pusē.
Džoels Čipkars ir nekustamā īpašuma mākleris un cilvēktiesību aizstāvis, kurš dzīvo Toronto, Kanādā. Džoela Čipkara uzņemto video apskatīt var: http://www.clearwisdom.net/emh/articles/2001/11/26/16209.html
Raksts angļu valodā: http://clearwisdom.net/html/articles/2011/11/29/129752p.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.