Pārdzimšana par zirgu, lai atdotu parādu

Kad Vei Hančeņs bija jauns, viņš apprecēja tikumīgu meiteni. Saskaņā ar vietējo paražu viņa māte uzdāvināja meitenei divas zelta rokassprādzes. Pirmajai tikšanās reizei tā bija ļoti dārga dāvana. Protams, meitene bija ļoti priecīga un vienmēr nesāja šīs rokassprādzes. Pēc kāzām viņi dzīvoja ļoti laimīgi. Reiz Vei sieva gatavoja barību mājdzīvniekiem. Viņas rokassprādzes visu laiku ķērās aiz katla malas. Baidīdamās sabojāt savas mīļākās rokassprādzes, viņa tās noņēma un nolika uz virtuves galda, bet pēc tam turpināja darbu. Tieši tobrīd ciemos atnāca viņu tuvākā kaimiņiene Huei kundze.

Viņas nedaudz patērzēja, un pēc tam Huei kundze devās prom. Beigusi darbu, Vei sieva nomazgāja rokas un gatavojās uzlikt savas rokassprādzes, taču nevarēja tās atrast. Viņa atkal un atkal tās visur meklēja, taču nevarēja atrast. Viņa bija ļoti apbēdināta un sāka raudāt. Atgriezies mājās, Vei Hančeņs ieraudzīja sievu raudam un jautāja viņai, kas ir noticis. Viņš mierināja sievu sakot: „Pēc kāda laika es nopirkšu tev jaunas rokassprādzes.” Pēc šī atgadījuma viņu dzīve sāka ritēt kā parasti.

Pēc dažiem gadiem Huei kundze nomira.

1979. gadā, dienu pirms atlaišanas no darba, Vei Hančeņs baroja lopus fermā, kurā viņš strādāja, kad ciematā pēkšņi ieskrēja mazs zirdziņš. Izrādījās, ka tas ir kumeļš. Visu dienu ciemata iedzīvotāji centās to noķert, taču nespēja to izdarīt. Noguruši visi atgriezās mājās, lai atpūstos.

Dīvaini, taču vakarā kumeliņš atnāca uz nojumi, kur Vei Hančeņs baroja lopus. Kumeliņš nesteidzīgi ienāca zem nojumes un, pagājis garām pārējiem dzīvniekiem, apstājās. Vei Hančeņs pacēla virvi, kura bija tuvumā, kumeļš nekustīgi stāvēja, it kā gaidīdams, kad to piesies. Vēlā vakarā Vei Hančeņš pārveda kumeļu mājās.

Apmēram trīs nedēļas pēc atlaišanas no darba Vei Hančeņs pārdeva kumeļu gadatirgū. Nākamajā naktī viņš redzēja sapni, kurā viņam parādījās Huei kundze. Viņa pastāstīja, ka tā bija viņa, kas nozaga rokassprādzes. Viņa arī pastāstīja, ka šajā dzīvē pārdzimusi par zirgu, lai atmaksātu viņiem savu parādu. Tagad parāds ir atdots. Beigusi stāstu, Huei kundze izgaisa. Vei Hančeņs steigā sauca viņai nopakaļ, taču tai mirklī viņš pamodās.

Saskaitījis naudu, kuru bija nopelnījis, pārdodot kumeļu, Vei Hančeņs saprata, ka ar to pietiek, lai nopirktu sievai pāri zelta rokassprādžu.

Ilgu laiku Vei Hančeņs nespēja aizmirst šo atgadījumu un stāstīja par to ikvienam, kuru satika. „Ja esat pastrādājis ko sliktu, tad, iespējams, ka nākamajā dzīvē pārdzimsiet par vērsi vai zirgu, lai atmaksātu parādu. Bet par labiem darbiem saņemsiet atalgojumu.” Tamlīdzīgu stāstu ir ļoti daudz.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200909/6809.html