Faluņgun praktizētājs Guaņ Veņluna kungs pēc septiņus gadus ilga ieslodzījuma nelikumīgi pakļauts piespiedu darbam

Vārds: Guaņ Veņluns
Dzimums: vīrietis
Vecums: nav zināms
Adrese: Ačenas pilsētas Feiketu administratīvais centra Sjanbaicji ciemats
Nodarbošanās: nav zināma
Pēdējais aizturēšanas datums: 2009. gada 29. decembris
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Harbinas pilsētas Čanliņdzi piespiedu darba nometne
Pilsēta: Harbina pilsēta
Province: Heilundzjanas province
Pārciestās vajāšanas: ieslodzījums, dzīvesvietas pārmeklēšana, sišana, elektrošoks, spīdzināšana

Guaņ Veņluna kungs tika arestēts 2002. gada janvārī par to, ka viņš palika nelokāms savā ticībā Faluņgun, un vēlāk viņam tika nelikumīgi piespriests septiņus gadus ilgs ieslodzījums. Viņš tika atbrīvots 2009. gada janvārī, taču 2009. gada 29. decembrī vietējā milicija viņu atkal arestēja un nosūtīja uz piespiedu darba nometni.

2009. gada 29. decembra rītā Ačenas pilsētas Feiketu administratīvā centra Sjanbaicji ciemata drošības dienesta priekšnieka Vu Hailuna vadībā vietējā milicijas iecirkņa darbinieki pārmeklēja Guaņ kunga māju. Viņi atrada Faluņgun grāmatas un arī dažus informatīvos materiālus par Spānijas tiesas izvirzīto apsūdzību bijušajam Ķīnas komunistiskās partijas vadītājam Dzjan Dzjemiņam un četrām citām augsta līmeņa Ķīnas amatpersonām par genocīdu pret Faluņgun. Pēc tam Guaņ kungs tika arestēts un aizvests uz Feiketu administratīvā centra milicijas iecirkni.

Tās pašas dienas vakarā, ap pulksten 20:00, viņš tika pārvests uz Ačenas pilsētas 2. aizturēšanas centru. Bez jebkāda tiesu procesa Sji Dzjinluns un citas Valsts drošības daļas un milicijas departamenta tieslietu nodaļas amatpersonas nelikumīgi piesprieda Guaņ kungam pusotru gadu ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē. 2010. gada 14. janvārī Guaņ kungs tika nosūtīts uz Vaņdzja piespiedu darba nometni un pēc dažām dienām pārvests uz Čanliņdzi piespiedu darba nometni.

Septiņi gadi nelikumīga ieslodzījuma

2002. gada janvārī Guaņ kungu viņa mājās arestēja Ačenas pilsētas milicijas nodaļas darbinieki. Tajā reizē viņš tika uz laiku ieslodzīts Ačenas pilsētas Jucjuaņas administratīvā centra cietumā. Tajā laikā bija ļoti auksts, bet Guaņ kungs tika uz vairākām dienām ieslodzīts ūdens cietumā, kā rezultātā viņa kājas smagi pietūka un sāpēja. Pat tagad viņš kājās joprojām jūt ledus aukstumu, pietūkumu un sāpes. Guaņ kungam tika nelikumīgi piespriests septiņus gadus ilgs ieslodzījums cietumā, un viņš tika nosūtīts uz Mudaņdzjanas cietumu Heilundzjanas provincē.

Atrodoties cietumā, viņš tika pakļauts nežēlīgai spīdzināšanai. Pirms 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm Ķīnas komunistiskais režīms pastiprināja Faluņgun vajāšanas. Uzraugi daudzas reizes sita Guaņ kungu un mocīja viņu ar elektrošoku. Uz viņa ķermeņa vēl joprojām ir redzamas daudzas brūces, kuras izraisīja elektrošoka triecieni.

Pēc septiņu gadu ilga ieslodzījuma Guaņ kungs tika atbrīvots, un 2009. gada janvārī viņš atgriezās mājās. Taču nepagāja ne gads, un 2010. gada 14. janvārī viņš atkal tika nelikumīgi ieslodzīts piespiedu darba nometnē.

Pēc tam, kad 2009. gada 29. decembrī milicijas darbinieki bija nolaupījuši Guaņ kungu, vietējie Faluņgun praktizētāji daudzas reizes vērsās ar apelāciju pie vietējās valdības, kā arī pie milicijas nodaļas darbiniekiem, lūdzot atbrīvot Guaņ kungu, taču visi viņu lūgumi tika noraidīti.

Guaņ Veņluna kunga sievas paziņojums

Kad 2009. gada 29. decembrī Guaņ kungs tika arestēts un nogādāts Feiketu administratīvā centra milicijas iecirknī, viņa sieva aizsteidzās uz milicijas iecirkni. Viņa sacīja administratīvā centra vadītājiem un milicijas darbiniekiem: „Jūs arestējāt manu vīru tikai par to, ka viņš praktizē Faluņgun. Kad viņš tika ieslodzīts Mudandzjanas cietumā, mūsu māja bija uz sabrukšanas robežas, un tāpēc tajā vairs nebija iespējams dzīvot. Taču jūs arestējāt manu vīru, kurš bija galvenais pelnītājs. Mums nebija nekādu ienākumu. Mūsu bērnam bija jāpārtrauc savas studijas un jāiet strādāt. Tajā laikā mūsu dzīve bija ļoti grūta. Es ziņoju par savu situāciju administratīvā centra un ciemata amatpersonām un lūdzu palīdzību. Negaidot, amatpersonas visu noraidīja, sakot, ka „tie, kuri praktizē Faluņgun, ir pret valdību, un valdība nesniegs nekādu palīdzību”. Vietējie Faluņgun praktizētāji redzēja manas grūtības un ziedoja savu naudu, lai mēs varētu nopirkt vecu māju, un mums būtu vieta, kur dzīvot. Praktizētāji arī palīdzēja mums ar rudens ražu. Katrus svētkus praktizētāji sūtīja mums rīsus, eļļu un miltus. Viņi palīdzēja mums tikt galā ar daudzām grūtībām. Kurš pret mums izturējās ar laipnību? Un kurš mūs vajāja? Vai tas nav acīmredzami? Turklāt, pirms mans vīrs sāka praktizēt Faluņgun, viņš bija īdzīgs, un viņam bija daudz sliktu ieradumu, tādi kā pārmērīga alkohola lietošana un aizraušanās ar azartspēlēm. Viņš bieži sita manu dēlu un mani. Kopš viņš sāka praktizēt Faluņgun, viņš atbrīvojās no šiem saviem netikumiem un dusmām un vairs nesita mūs. Es ceru, ka mans vīrs varēs turpināt praktizēt Faluņgun. Jūs neļaujat viņam būt labam cilvēkam, tad kādam galu galā, jūsuprāt, viņam būtu jābūt?” Administratīvā centra un milicijas amatpersonas neko nevarēja viņai iebilst.