93 gadus veca praktizētāja un divas viņas meitas vajātas Čanša pilsētā

Sjao kundze, kura dzīvo Hunaņas provinces Čanša pilsētā, ir dzimusi 1916. gadā. Pagājušajā mēnesī viņai palika 93 gadi. Neskatoties uz viņas vecumu, viņas seja staro, un viņai ir laba veselība. Ja vien arā nelīst, vai nesnieg, viņa katru dienu iet pastaigāties. Viņai nav vajadzīgs spieķis, un viņa pati mazgā savas drēbes.

Sjao kundze (pa kreisi) un viņas meita Tan kundze

Pirms desmit gadiem Sjao Kesjanas kundzei bija vāja veselība. Viņa pavadīja savu dzīvi, audzinot septiņus bērnus, un viņas veselība cieta. Viņai bija šķidrums plaušās, ginekoloģiskas problēmas, sāpes rokās un kājās, un viņai bija trieka. No rītiem viņai vajadzēja desmit minūtes sēdēt gultā, pirms viņa varēja piecelties, vai arī viņai reiba galva, un viņa nevarēja paiet. Viņa dzirdēja cilvēkus sakām, ka Faluņgun palīdz uzlabot veselību un par to nav jāmaksā, tādēļ 1998. gadā viņa devās uz nodarbību vietu un kopā ar grupu izpildīja vingrojumus. Tajā laikā viņa bija 82 gadus veca.

Kad 1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka Faluņgun vajāšanas, milicijas iecirkņa darbinieki atnāca pie Sjao kundzes uz mājām un teica viņai, lai viņa vairs nenodarbojas ar praksi, bet viņa un viņas meitas labi zināja patieso situāciju. Sjao kundzei īpašu iespaidu bija atstājis tas, ka Faluņgun māca praktizētājiem sekot Īstenībai – Labestībai – Pacietībai. Skolotājs Li Hundži, Faluņgun dibinātājs, vēlas, lai praktizētāji vienmēr vispirms domā par citiem, nepieķeras naudai un slavai un ir taisnīgi. Lai gan Sjao kundzei ir neliela izglītība, viņa dziļi savā sirdī zināja, ka tas, ko saka Skolotājs, ir brīnišķīgi, un, ka tas ir veids, kā cilvēkam jādzīvo. Cenšanās būt labam un augstu morāles normu uzturēšana var nest cilvēkam laimi un veiksmi. Kopš viņa sāka praktizēt Faluņgun pirms 11 gadiem, viņai vairs nav bijusi nepieciešama neviena zāļu tablete, un viņa zina, ka viņas labā veselība ir Faluņgun prakses rezultāts.

Viņas dzīvē ir notikušas arī sliktas lietas. Viņas otrā meita, Tan Jinsja, tika ieslodzīta uz trīs gadiem cietumā par to, ka viņa pie draudzenes mājās skatījās ar Faluņgun saistītu DVD ierakstu. Tagad viņa atrodas Hunaņas provinces sieviešu cietumā, un viņai ir aizliegtas tikšanās ar viņas ģimenes locekļiem.

Sjao kundzes otrā meita ir 62 gadus veca. Pirms viņa aizgāja pensijā, viņa strādāja par pārdevēju Čanša pilsētas Dzjaņaņas kompānijas 6. tehnoloģiju nodaļā. Atšķirībā no savas mātes, viņa agrāk bija valdonīga persona ar spēcīgu raksturu, kura smēķēja, dzēra, zelēja areku (tabakas ekvivalents) un spēlēja kārtis. Viņa viegli aizsvilās, un visi radinieki piekāpās viņai. Viņa sāka praktizēt Faluņgun kopā ar savu māti 1998. gada sākumā. Vienlaicīgi ar viņas mātes veselības uzlabošanos, uzlabojās arī Tan kundzes raksturs, un viņas sliktās īpašības un kaitīgie ieradumi pazuda. Pirms viņa sāka pilnveidoties, viņai gatavoja ēst viņas vīramāte. Pēc pilnveidošanās uzsākšanas viņa sāka rūpēties par visām vīramātes vajadzībām. Dažus gadus vēlāk viņas vīramāte saslima un bija spiesta palikt uz gultas. Tan kundze bija tā, kura ģērba, ēdināja un rūpējās par savu vīramāti bez mazākās žēlošanās.

2008. gada martā Valsts drošības darbinieki no Vančenas apgabala Čanša pilsētas milicijas departamenta arestēja Tan kundzi un dažus viņas draugus praktizētājus. Milicijas darbinieki teica, ka viņa skatījās „musinošu DVD”. Viņi pārmeklēja viņas māju un konfiscēja viņas personīgās mantas, neizsniedzot nekādu kvīti. Šī gada sākumā Tan kundzei nelikumīgi piesprieda trīs gadus ilgu cietumsodu un ieslodzīja viņu Hunaņas sieviešu cietumā. Paliekot bez jebkādas palīdzības, viņas 85 gadus vecajai vīramātei pasliktinājās veselība, un viņa nomira, tā arī pēdējo reizi neredzot Tan kundzi.

Tā saucamais „musinošais DVD” bija „Shen Yun” kolektīva, kurš sniedzis vairākus simtus izrāžu vairāk nekā 80 valstīs visā pasaulē, uzstāšanās video ieraksts. Ar elegantu deju un mūzikas palīdzību izrādē attēlota 5000 gadu senās ķīniešu kultūras būtība. Ko vēl lai saka, ja par šādas brīnišķīgas izrādes skatīšanos piespriež cietumsodu? Paskatoties atpakaļ pagātnē, viņas trūcīgā dzīve un visas viņas likstas nav pat pieminēšanas vērtas. Iegūstot spēju praktizēt Faluņgun, Sjao kundze juta, ka viņai ir ļoti paveicies un ka viņa savu dzīvi nedzīvo veltīgi. Viņai nav nekādu citu vēlmju, kā tikai tā, lai viņas meita tiktu atbrīvota no nepatiesajām apsūdzībām un ātrāk atgrieztos mājās. Viņa cer, ka ikviens varēs ieraudzīt patiesību un ka Faluņgun labā slava tiks atjaunota. Sjao kundze arī cer, ka viņa varēs brīvi katru rītu praktizēt vingrojumus kopā ar citiem, kā viņa to bija pieradusi darīt.

Sjao kundzes vecākā meita, Tan Peiliaņa, bija pirmā ģimenē, kura sāka praktizēt Faluņgun. Viņu agrāk mocīja dažādas slimības. Tā kā viņa bija nabadzīga, tad dažreiz viņa jutās tā, it kā labāk būtu nomirt. Viņa cieta no artrīta, išiasa un sirds problēmām, kā arī no sāpēm muguras lejasdaļā. Slimnīcā ārsti gribēja izdarīt viņai operāciju, kas izmaksātu 10 000 juaņas [1], taču Tan Peiliņas mēnešalga viņas darba vietā Čanša pilsētas Celtniecības kompānijas 4. tehnoloģiju daļā bija tikai 660 juaņas mēnesī, un viņai bija jāuztur skolas vecuma meitas. Kur lai viņa ņemtu 10 000 juaņu?

Tan kundze sacīja, ka viņa vienmēr atcerēsies to dienu, 1996. gada 7. augustu, kad viņa uzsāka pilnveidoties. Lai gan viņa bija nodzīvojusi lielāko daļu savas dzīves, tas bija tā, it kā viņa no tās dienas sāka dzīvot no jauna. Lai arī viņas materiālā dzīve joprojām ir nabadzīga, viņa patiešām ir atradusi jēgu un virzienu savā dzīvē. Divus mēnešus pēc prakses uzsākšanas slimības, kuras viņai bija vairāk nekā desmit gadus, izzuda viena pēc otras. Sākot no pirmās viņas pilnveidošanās dienas, viņa vairs nekad nav gājusi uz slimnīcu vai lietojusi zāles. Tagad viņas sejā ir veselīgs sārtums. Jauni cilvēki nevar paiet tik ātri, kā viņa, un ikviens domā, ka viņa ir lieliskā formā.

1999. gada 20. jūlija rītā, dienā, kad sākās Faluņgun vajāšanas, Tan kundze kā parasti devās uz prakses vietu Helunas laukumā. Taču valdība paziņoja, ka neviens vairs nedrīkst izpildīt vingrojumus. Tan kundze un citi devās uz provinces pašvaldību, lai noskaidrotu, kas īsti ir noticis, bet pašvaldības darbinieki nebija iecietīga pret tiem, kuri uzdeva jautājumus. Lielos autobusos viņus aizveda uz priekšpilsētu, un aģenti no katra cilvēka apdzīvotās vietas nogādāja viņus atpakaļ mājās. Kopš tās dienas Tan kundzes mājās pazuda miers.

Vajāšanu sākumā cilvēki no Dudženas ielas milicijas iecirkņa, mikrorajona un apkaimes savienības nāca pie Tan kundzes uz mājām un traucēja viņu. Viņai neļāva iet laukā, jo īpaši doties uz Pekinu apelēt Faluņgun aizstāvībai. Viņi piespieda Tan kundzes vīru viņu novērot. Viņi izsekoja Tan kundzi pat tad, kad viņa devās uz slimnīcu apkopt savu tēvu, jo ĶKP ir noteikusi, ka vietējās amatpersonas savas jurisdikcijas robežās ir atbildīgas par katru praktizētāju, kurš dodas uz Pekinu apelēt. Katrreiz, kad pienāca brīvdienas, Tan kundze tika arestēta un uz pāris dienām ieslodzīta. Viņa ir bijusi arestēta tik daudz reižu, ka viņa ir zaudējusi skaitu.

2000. gada beigās milicijas darbinieki paziņoja, ka viņi nav 48 stundas redzējuši Tan kundzi un viņas māti un turēja viņas aizdomās par došanos uz Pekinu, tādēļ viņi arestēja Tan kundzi un ieslodzīja viņu uz 15 dienām. 2001. gada sākumā viņu arestēja un aizveda uz smadzeņu skalošanas centru. Tur katrs cilvēks tika turēts izolētā telpā ar dzelzs vārtiem un uzraudzīts cauru diennakti. Viņām ar varu lika skatīties TV pārraides un lasīt grāmatas, kurās tika celta neslava Faluņgun. Neviens nevarēja doties mājās, ja nebija uzrakstījis trīs galvojuma vēstules par atteikšanos no Faluņgun (nožēlas vēstule, garantijas vēstule un atklāšanas vēstule). Tan kundze tur tika turēta četrus mēnešus.

Kādu dienu 2002. gada aprīlī, pusnaktī, Tan kundze tika arestēta savās mājās un nogādāta aizturēšanas centrā. Milicija pārmeklēja viņas māju un konfiscēja Faluņgun grāmatas un vingrojumu mūzikas audio ierakstus. 2005. gada sākumā milicija devās uz viņas māju, pārmeklēja to un arestēja viņas draugus, kuri bija atnākuši izpildīt Faluņgun vingrojumus. Kad 2008. gadā Pekinā notika Olimpiskās spēles, Čennaņas ielas apkaimes asociācijas direktors Ge Cjinfans un kāds milicijas iecirkņa darbinieks atnāca pie viņas uz mājām un brīdināja viņu, lai „viņa nestaigā apkārt.”

Praktizējot Faluņgun, visas viņas slimības izzuda, neiztērējot ne santīma. Faluņgun deva viņai otru dzīvi, tādēļ aizstāvēt Faluņgun, kad pret praktizētājiem slikti izturas, ir dabiska lieta. Neskatoties uz visām ĶKP nodarītajām netaisnībām, Tan kundze nekad nav jutusi nožēlu.

Paskaidrojumi:

1. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.