Atmaskota nežēlīgā izturēšanās pret Faluņgun praktizētājām Aņhuijas provinces sieviešu darba nometnē

Es četrus gadus biju ieslodzīta Aņhuijas provinces sieviešu darba nometnē. Es rakstu šo, lai atmaskotu sabiedrībai noziegumus, kas darba nometnē tika pastrādāti pret Faluņgun praktizētājām.

Kopš 1999. gada 20. jūlija, kad sākās vajāšanas, mēģinājumi piespiest Faluņgun praktizētājas atteikties no viņu ticības kļuva par vienu no vissvarīgākajiem cietuma apsargu uzdevumiem Aņhuijas provinces sieviešu darba nometnē. Viņu pienākumos arī ietilpa ieslodzīto piespiešana veikt pārmērīgi smagu darbu. Katru dienu ieslodzītās, līdzīgi vergiem, bija spiestas intensīvi strādāt apmēram 16 stundas.

Ieslodzītās tiek izmantotas, lai spīdzinātu Faluņgun praktizētājas

Aņhuijas provinces sieviešu darba nometne cieši sekoja Dzjan bandītiskajam režīmam, cietsirdīgi un necilvēciski izturoties pret Faluņgun praktizētājām.

2003. gadā, kad par darba nometnes priekšnieku tika iecelts apsargs Paņ Leis, viņš lika ieslodzītajām narkomānēm un prostitūtām cieši novērot Faluņgun praktizētājas un spīdzināt viņas. Tika pielietotas dažādas necilvēcīgas spīdzināšanas metodes, to skaitā miega aizliegums, nežēlīga piekaušana, cieša sasiešana ar virvēm, mutes aizlīmēšana ar platu izolācijas lenti un netīru priekšmetu bāšana praktizētāju mutēs.

Ieslodzītās, kuras piedalījās spīdzināšanā, no apsargiem saņēma atlīdzību atkarībā no viņu cietsirdības pret praktizētājām. Visnežēlīgākajām tika piešķirtas lielas privilēģijas, un viņām tika saīsināts ieslodzījuma termiņš. Izdabājot apsargiem un viņu sakūdītas, šīs ieslodzītās bez bailēm pielietoja neskaitāmas necilvēcīgas spīdzināšanu metodes pret Faluņgun praktizētājām. Nežēlīgo piekaušanu laikā daudzas praktizētājas tika nopietni ievainotas vai pat sakropļotas.

Slepenā un izolētā kamera

Lielāko tiesu praktizētāju spīdzināšanas notiek no apkārtējiem slēptā, izolētā kamerā. Šīs nelielās kameras griesti ir piecus vai sešus metrus augsti, un tā atrodas aiz daudzfunkcionālās darba nometnes zāles skatuves. Tieši šajā kamerā praktizētājas tika nežēlīgi piekautas, kā rezultātā viņas tika traumētas vai padarītas par invalīdēm.

Ikviena praktizētāja, kura darba nometnes sapulces laikā pateica frāzi „Faluņ Dafa ir labs”, tika ieslodzīta kamerā un pakļauta spīdzināšanai.

Darba nometnes guļamzāles ziemeļu daļā atrodas vairākas nelielas telpas, to skaitā noliktava un dušas telpa. Praktizētājas, kuras nepiekrita atteikties no Faluņgun, tika ieslēgtas šajās telpās un spīdzinātas. Viņas bieži tika redzētas cieši sasietas ar virvēm dušas telpā vai noliktavā.

2. grupā praktizētājām cauru gadu tika skalotas smadzenes. Smadzeņu skalošanas seansus organizēja apsargs Džou Minfens, kurš bija atbildīgs par to, lai piespiestu Faluņgun praktizētājas atteikties no viņu ticības. Kad smadzeņu skalošanas seansi bija beigušies, tika rīkota sanāksme, kuras laikā tika kritizēts Faluņgun. Katru reizi šādas sanāksmes laikā notika briesmīga ticības brīvības apspiešana. Praktizētājas, kuras atteicās ierasties uz sanāksmi, ar varu atveda ieslodzītās, kuras bija norīkotas novērot viņas. Ja kāda praktizētāja pateica frāzi „Faluņ Dafa ir labs”, viņai tūlīt uzbruka apsargi. Viņi sasēja viņu ar virvēm, aizlīmēja muti un aizvilka viņu uz skatuves priekšu, kur viņa tika turēta līdz sapulces beigām. Vēlāk personiskie novērotāji pēc apsargu pavēles aizvilka praktizētāju uz izolēto kameru, kur viņa tika nežēlīgi piekauta un spīdzināta. Šīs nežēlīgās izturēšanās rezultātā daudzas praktizētājas cieta no garīga sabrukuma.

Pēc tam, kad Paņ Leis tika iecelts par darba nometnes priekšnieku, 2. grupas darba laiks tika divkāršots. Praktizētājas bija spiestas izpildīt tādu pašu darbu, kā ražošanas grupa, gan darba laika, gan slodzes ziņā. Katru dienu viņas bija spiestas celties 6.00 no rīta un strādāt līdz 9.00 vakarā. Turklāt, virsstundu darbs līdz pusnaktij vai ilgāk bija ierasta lieta. Apmēram divus mēnešus pirms ķīniešu Jaunā gada praktizētājām bija jāstrādā līdz 2.00, 3.00 vai pat 4.00 no rīta.

Būdamas pārslogotas ar šādu ilgstošu un intensīvu darbu, daudzas pusmūža un gados vecākas praktizētājas nespēja saglabāt veselību, un viņu fiziskais stāvoklis strauji pasliktinājās.

Daudzi cilvēki sāka praktizēt Faluņgun, lai uzlabotu savu veselību, taču, kad, pateicoties Faluņgun praksei, viņi bija atguvuši savu veselību, Ķīnas komunistiskā partija pakļāva viņus šādām necilvēcīgām spīdzināšanām.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200909/6785.html