Zemniece no Hunaņas provinces arestēta septiņas reizes un spīdzināta

Vārds: Džun Minjina
Dzimums: sieviete
Vecums: 53 gadi
Adrese: Henjana, Hunaņas province
Nodarbošanās: lauksaimniece
Pēdējā aresta datums: 2008. gada 12. maijs
Pēdējā ieslodzījuma vieta: Sjidu aizturēšanas centrs Henjanas apgabalā Henaņas provincē
Pilsēta: Henjanas pilsēta
Province: Hunaņas province
Pārciestās vajāšanas: miega aizliegums, piespiedu darbs, sišana, ieslodzījums, spīdzināšana, izspiešana, fizisko kustību ierobežošana, dzīvesvietas pārmeklēšana, aizturēšana

Es sāku praktizēt Faluņgun 1998. gada 13. maijā. Es esmu guvusi ļoti daudz laba no šīs brīnišķīgās prakses, un vārdos nav iespējams izteikt manu pateicību.

Pēc 1999. gada 20. jūlija, kad valdība sāka vajāt Faluņgun, policisti mani vairākkārtīgi vajāja. Vietējie policisti mani vairākas reizes arestēja, es tiku ieslodzīta un vēlāk nosūtīta uz piespiedu darba nometni un pakļauta necilvēcīgai spīdzināšanai. Mans dzīvoklis arī tika vairākas reizes pārmeklēts.

Pirmo reizi policisti pārmeklēja manu dzīvokli kādas 2001. gada augusta dienas vakarā, ap pulksten 11.00. Kāds cilvēks ar labiem nodomiem informēja mani, ka Pen Dzenmins, policijas priekšnieks, un viņa vietnieks Cai Junguo kopā ar diviem citiem policistiem no Goulou apgabala policijas iecirkņa visur centās uzzināt manu adresi, lai mani arestētu. Pateicoties labsirdīgajam cilvēkam, kurš mani brīdināja, es varēju izvairīties no aresta. Šie policisti ieradās manās mājās, veica kratīšanu un konfiscēja Faluņgun grāmatas un vingrojumu mūzikas kompaktdiskus.

Otro reiz viņi mani arestēja 2002. gada martā. Tolaik mums nebija nekādu mājās izgatavotu informatīvo materiālu, kas atmaskotu Faluņgun vajāšanas, tādēļ es uz telefona stabiem izliku zīmes ar uzrakstu „Faluņgun ir labs”. Pēc astoņām dienām Van Čeņlians, apgabala policijas priekšnieks, arestēja mani un nogādāja apgabala aizturēšanas centrā. Atrodoties aizturēšanas centrā, man nevajadzēja strādāt smagu darbu, taču cietuma apsargi mani smagi piekāva. Vēlāk viņi man piesprieda vienu gadu ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē un nosūtīja uz Džudžou pilsētas Baimalunas piespiedu darba nometni Hunaņas provincē, jo es atteicos būt „pārveidota” [1]. Darba nometnē man nācās pārciest nežēlīgu spīdzināšanu.

Trešo reizi viņi mani arestēja 2004. gada 17. februārī. Dzjibintaņas administratīvajā centrā es stāstīju cilvēkiem patiesību par Faluņgun vajāšanu, un par mani ziņoja policijai. Mani arestēja Dzjibiņas policijas iecirkņa darbinieki. Policijas iecirknī es tiku uz vairākām stundām saslēgta roku dzelžos. Es no visa spēka saucu: „Faluņgun ir labs; Īstenība-Labestība-Pacietība – tas ir labi!” Vēlāk man izdevās aizbēgt.

Ceturto reizi viņi mani arestēja 2004. gada jūnijā, kad astoņi citi praktizētāji un es pie drauga praktizētāja mājās dalījāmies pilnveidošanās pieredzē. Par mums tika ziņots, un mūs arestēja vietējie policisti. Divi no praktizētājiem tika atbrīvoti pēc tam, kad viņu ģimenes locekļi bija policistiem samaksājuši izpirkšanas naudu. Pārējie seši praktizētāji un es tika turēti vietējā aizturēšanas centrā. Nākošajā rītā Džan Vejs, aizturēšanas centra priekšnieka vietnieks, iebrāzās kamerā un bija ļoti dusmīgs. Viņš sacīja, ka viņa vārds ticis publicēts vajāšanās iesaistīto personu sarakstā Minghui/Clearwisdom interneta mājas lapā. Viņš domāja, ka es esmu tā, kura darījusi zināmu viņa vārdu, un viņš sāka mani sist un spārdīt, līdz es nokritu zemē. Mana galva un daudzas mana ķermeņa daļas bija zilumos. Iepriekš gūtie ievainojumi un jaunās traumas lika man just agoniju. Es cietu mokošas sāpes un ilgstoši nebiju spējīga piecelties. Vairākus mēnešus pirms mana pēdējā aresta ar mani notika negadījums: cementa traktora mašīna ietriecās un ievainoja manu mugurkaulu un citas ķermeņa daļas. Ieslodzītās, kuras bija kopā ar mani vienā kamerā, visas izteica savu līdzjūtību, sakot, ka sišana bija briesmīga!

Pēc tam es tiku uz 15 mēnešiem ieslodzīta piespiedu darba nometnē. Kad mēs, praktizētājas, nometnē nepiekritām atteikties no prakses, vai būt „pārveidotas”, mūs pakļāva nežēlīgai spīdzināšanai. Pēc tam, kad Luo Gaņs, Centrālās politiskās zinātnes un tieslietu komitejas sekretārs, viens no Dzjan sirdsdraugiem, 2004. gada augustā ieradās apgabalā, nometnes amatpersonas pastiprināja pret praktizētājiem vērstās ļaunprātīgās spīdzināšanas. Tobrīd manas brūces vēl nebija sadzijušas, tādēļ es uzrakstīju amatpersonām petīciju, mēģinot izvairīties no smagā darba izpildīšanas. Petīcijā es iekļāvu aprakstu par negadījumu, kas ar mani notika, un kādēļ es negāju uz slimnīcu ārstēties, jo es stingri ticu Faluņgun un brīnumiem, kas ir notikuši. Nometnes amatpersonas sacīja, ka es esmu izmantojusi savu veselības stāvokļa aprakstu, lai tikai parunātu par Faluņgun. Nekavējoties viņi nosūtīja mani uz stingrās uzraudzības nodaļu, kur viņi lika trim ieslodzītajām narkomānēm novērot katru manu soli. Viņi lika man ilgstoši ļoti taisni sēdēt uz maza dzelzs krēsla bez atzveltnes un neļāva man gulēt. Mana mugurkaula ievainojuma dēļ man to bija ārkārtīgi grūti izturēt. Reiz ilgstošās spīdzināšanas dēļ man pa muti sāka tecēt asinis, taču apsargi joprojām neatbrīvoja mani no dzelzs krēsla. Mazajā kamerā, kurā viņi bija mani ieslēguši, logs bija aizsegts ar drēbi un durvis bija aizvērtas 24 stundas diennaktī.

Piekto reizi es tiku arestēta 2007. gada 17. augustā ap pulksten 10.00 no rīta. Dai Sjaodzju, ciemata direktors, slepus sadarbojās ar „Ofisa 610” [2] priekšnieku Ju Džunčuņu, vietējā policijas iecirkņa priekšnieku Cai Junguo un citiem policistiem. Viņi visi ieradās manā dzīvoklī. Viņi pārmeklēja visas istabas un mēbeles manā dzīvoklī un apgrieza tās visas otrādi, meklējot pierādījumus. Viņi konfiscēja dažus materiālus un Faluņgun grāmatas. Četri policisti iznesa mani no mājas un iecēla mani policijas automašīnas bagāžniekā. Viņi aizveda mani uz vietējo aizturēšanas centru, kur viņi turēja mani 15 dienas.

Sesto reizi mani arestēja 2007. gada 12. septembrī. Kad es devos uz pārtikas veikalu, es vispirms apstājos pie Dzjibinas vidusskolas un dalīju informatīvos materiālus par Faluņgun. Vidusskolas direktors He Janšens ziņoja par mani policijai, un mani arestēja Dzjibinas policijas iecirkņa priekšnieks Liu Sjanduns un citi policisti. Viņi atkal pārmeklēja manu dzīvokli. Es tiku uz 15 dienām aizturēta, tādēļ nokavēju tējas ražas novākšanu mūsu saimniecībā, kā rezultātā es zaudēju vairākus tūkstošus juaņas [3] no ienākumiem. Kamēr es biju ieslodzīta aizturēšanas centrā, Cai Sjuhuis, apgabala Ķīnas komunistiskās partijas priekšnieks, Džan Džaofans, ciemata priekšnieks, un kāds cits cilvēks devās uz manām mājām, pārmeklēja tās un sadedzināja Faluņgun vingrojumu mūzikas kompaktdisku.

Septīto reizi es tiku arestēta 2008. gada 12. maijā. Kāds vietējais praktizētājs un es kopā devāmies uz Džanmu apgabalu izplatīt skrejlapas. Par mums ziņoja policijai, un mūs arestēja Džanmu policijas iecirkņa priekšnieks Ou Didzjuņs, priekšnieka vietnieks Li Dzjuņžuns un Sjao Fanliņs. Viņi uz pusotru gadu ieslodzīja mūs vietējā aizturēšanas centrā. 20. jūlijā šie paši policisti aizbrauca ar divām automašīnām pie manis uz mājām, veica tur kratīšanu un konfiscēja visas manas Faluņgun grāmatas un ietaupījumus 2900 juaņu apmērā.

Paskaidrojumi:

1. „Pārveidot vai transformēt” – smadzeņu skalošanas un spīdzināšanas pielietošana, lai piespiestu praktizētāju atteikties no Faluņgun.
(Varianti: „pārveidot”, „transformēt”, „pārveidots”, „pārveidošana”, „transformēts” un „transformēšana”.)

2. "Ofiss 610" – organizācija, kas izveidota speciāli Faluņgun vajāšanai. Tai ir absolūta vara katrā Ķīnas komunistiskās partijas administrācijas līmenī, kā arī visās citās politiskajās un juridiskajās sistēmās.

3. "Juaņa" – naudas vienība Ķīnā; 500 juaņas – Ķīnas pilsētas strādnieka vidējā mēneša izpeļņa.