Savas pilnveidošanās pirmajos gados es galvenokārt koncentrējos uz to, lai atbrīvotos no savas pieķeršanās tiekties pēc materiālajiem labumiem. Laika gaitā es arī spēju viegli izturēties pret savu personisko mērķu sasniegšanu. Taču dziļi apziņā man joprojām bija spēcīga pieķeršanās lepnumam un man bija vāja pacietība.
Sākot praktizēt, es biju viena. Darbā un personiskajā dzīvē viss ritēja gludi. Es nedomāju, ka man varētu būt stipras pieķeršanās. Tad pienāca laiks iziet pie vīra. Tāpēc 2003. gadā es apprecējos ar cilvēku, kurš nepraktizēja Faluņ Dafa.
Pēc apprecēšanās mana dzīve un pilnveidošanās vide pilnībā izmainījās. Es ar pūlēm varēju paciest sava vīra uzvedību. Manās acīs viņš bija egoistisks, viņam patika lielīties, un, kad es palīdzēju citiem, viņš mani kritizēja. Tāpēc es negribēju pavadīt laiku kopā ar viņu, un viņš juta, ka tiek nicināts. Mēs bieži strīdējāmies. Kaut arī es mēģināju ierobežot sevi ar Dafa principiem, es bieži zaudēju savaldīšanos un cīnījos ar viņu. Dažreiz es pat situ viņam. Kad es nespēju savaldīt savu Sjiņsjin [1], es to nožēloju un bieži rūgti raudāju.
Es sūdzējos par savu likteni. Es biju augstās domās par sevi un nožēloju, ka apprecējos. Taču es arī zināju, ka esmu cilvēks, kurš pilnveidojas. Es neieredzēju sevi par to, ka neizturējos labi un konflikta laikā nespēju noturēt savu Sjiņsjin. Šīs domas turpināja parādīties manā apziņā. Pakāpeniski es kļuvu saprātīga. Tagad, atceroties šīs sākotnējās problēmas, tās šķiet tik niecīgas. Es sapratu, ka nebiju rīkojusies labi, un nolēmu, ka no šī brīža rīkošos labi. Vienalga, cik slikti vīrs pret mani izturēsies, es runāšu ar viņu mierīgi.
Parasti es centos saglabāt žēlsirdību un mierīgu prātu, un man reti gadījās konflikti ar citiem. Tikai ar vīru es bieži kļuvu nesaprātīga. Pirms dažiem gadiem viņš sāka strādāt citā pilsētā, un divdesmit dienas viņš bija prom no mājām, un apmērām desmit dienas viņš bija mājās. Pirms viņš atgriezās mājās, es atgādināju sev noturēt savu Sjiņsjin. Pirmajās dienās pēc viņa atgriešanās viss bija kārtībā, bet pakāpeniski atkal parādījās problēmas. Viņš sāka mani kritizēt par sīkumiem. Es atgādināju sev, ka man jāuzvedas kā sevi pilnveidojošam cilvēkam, man jāpacieš un nav jāpazemina savs līmenis. Kad viņš sāka mani kritizēt, es joprojām varēju to izturēt, taču pēc tam viņš kļuva nesaprātīgs un sāka pārlekt no vienas tēmas uz otru, sūdzoties par visu. Man tas viss šķita smieklīgi. Daži viņa vārdi aizskāra mani, un pakāpeniski es vairs nespēju to izturēt. Kad es zaudēju pacietību, viņš apklusa. Protams, vēlāk es to nožēloju.
Šis scenārijs atkārtojās daudzas reizes, un es daudzas reizes noskaņojos sevi paaugstināt. Ar laiku es spēju mierīgi runāt ar savu vīru.
Likumā Skolotājs vienmēr mums saka, lai mēs ielūkojamies sevī. Es centos to visu izturēt, taču dažreiz es joprojām zaudēju pacietību. Tas notika tādēļ, ka joprojām skatījos uz ārpusi. Es vienmēr jutu, ka pie visa vainīgs mans vīrs. Es turēju pret viņu aizvainojumu un vēlējos viņu uzlabot. Bet kā tad ar mani?
Es sāku skatīties sevī un atklāju sevī skaudību. Kad es redzēju citus pārus, kuriem bija labas savstarpējās attiecības, es redzēju savu nelaimīgo laulību un jutu, ka tas nav taisnīgi. Savā apziņā es joprojām tiecos pēc ideālas laulības cilvēku pasaulē, kurā vīrs un sieva ciena viens otru. Es jutu, ka mana laulība ir nelaimīga, un neizturējos pret viņu labi. Es arī ļāvu, ka emocijas valda pār manu uzvedību. Kad vīrs izturējās pret mani labi, es domāju, ka viņš ir labs, un mana attieksme pret viņu bija laba. Citās reizes es izturējos pret viņu kā pret svešinieku.
Pēc meklēšanas sevī es tagad zinu, ka tas viss notika manu trūkumu dēļ. Pēc vairākiem gadiem es beidzot sapratu, kā paaugstināt savu Sjiņsjin. Es esmu sevi pilnveidojošs cilvēks, un man jāatsakās no visa cilvēku pasaulē, taču mani uztrauca un apgrūtināja šīs emocijas. Kad es atklāju savu pieķeršanos skaudībai, es spēju izturēties pret vīru labestīgi.
Es sapratu, ka tad, kad ikdienā vai darbā es jūtu pret kaut ko nepatiku un nespēju no tās atbrīvoties, tas, patiesībā, ir dēļ skaudības. Neraugoties uz to, kurš, virspusēji spriežot, pie tā ir vainīgs, ir kas tāds, kas man ir jāuzlabo sevī, jo es pilnveidoju sevi. Lai kas arī notiktu, man jāpievērš uzmanība savai pirmajai domai. Kad es nespēju ieskatīties sevī, parādās cilvēciskās pieķeršanās, un es nespēju apzināties, ka tās eksistē. Lai paaugstinātos, praktizētājam jāskatās sevī.
Kad izjūtu nepatiku, es izmantoju Skolotāja Likumu, lai atrisinātu šo jautājumu. Tagad es daudzus gadījumos spēju atrisināt jautājumus racionāli. Kaut gan es vēl nespēju palikt pilnīgi neskarta, es atceros, ka nepieciešams ielūkoties sevī, kā to saka Skolotājs. Man jābūt centīgai un jākļūst par patiesi labestīgu cilvēku.
Paskaidrojumi:
1. Sjiņsjin – “prāta būtība”, “sirds būtība”, “morālās īpašības”, “garīgums”, “dvēseles raksturs”, arī raksturs.
Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200904/6608.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...