Atmest pieķeršanās un labi sastrādāties ar vietējo Faluņ Dafa asociāciju

Pagājušā gada beigās, kad tika publicēts Skolotāja raksts „Francijas Fa konferencei”, mūsu vietējiem praktizētājiem bija spēcīgi konflikti ar vietējo Faluņ Dafa asociāciju. Lasot Skolotāja rakstu, lai arī es sapratu, ka man ir jāsastrādājas un jāpieņem kopējie mūsu vietējās asociācijas plāni, es vēl joprojām uzskatīju, ka neesmu vainīgs konfliktā un ka vainīgas ir asociācijas atbildīgās personas. Šajā situācijā es zināju, ka man viņiem jāpakļaujas, taču es vēl joprojām nevēlējos to darīt.

Konfliktā bija iesaistīti diezgan daudzi praktizētāji, kuri vai nu koordinēja, vai darīja faktisku Dafa darbu. Praktizētāji, kuri nebija tieši iesaistīti šajā konfliktā, dēļ saviem cilvēciskajiem priekšstatiem attiecība uz citiem praktizētājiem un citām cilvēciskajām pieķeršanām, kas bija uzkrājušās pēdējo gadu laikā, arī perināja visa veida pieķeršanās, un beigās arī tika iesaistīti. Rezultātā šī sprauga mūsu kopējā koordinācijā negatīvi ietekmēja mūsu centienus pārdot biļetes uz 2008. gada „Divine Performing Arts” izrādēm.

Vēlāk es sāku skatīties sevī, lai atrastu, kur manī ir nepilnības, jo es jutu, ka šajā konfliktā pret mani izturējās ļoti netaisnīgi, un es arī jutu aizvainojumu savā sirdī. 2008. gada Ņujorkas konferencē man laimējās personīgi redzēt Skolotāju, un, klausoties viņa lekciju, man pēkšņi radās izpratne. Tas ir Fa (Likuma) pamatprincips, taču tā iemesla dēļ, ka virspusē es pievērsu tik lielu uzmanību tam, kuram ir un kuram nav taisnība, es vēlāk jutos aizvainots. Agrāk mūsu Fa konferencēs praktizētāji uzdeva Skolotājam līdzīgus jautājumus. Skolotājs nekad nav mācījis mums censties vērtēt, kuram konkrētajā jautājumā ir taisnība un kuram nav. Tā vietā viņš vienmēr stāsta par Fa principiem un par to, kādai jābūt praktizētāja attieksmei konflikta laikā.

Pēc tam es vairākas reizes noskatījos Skolotāja „Fa lekcijas Austrālijas praktizētājiem” DVD ierakstu un nonācu pie izpratnes, ka vienīgais iemesls, kādēļ praktizētāju vidū var rasties konflikts, ir tas, ka praktizētāji pārāk stipri turas pie savām idejām un izturas pret līdzās esošajiem praktizētājiem ar savām cilvēciskajām pieķeršanām. Katram praktizētājam ir sava atšķirīga izpratne par Fa principiem. Kad viņi dara kādu darbu, viņiem arī ir atšķirīgas izpratnes par situāciju. Katram šķiet, ka viņam, vai viņai ir taisnība, un uzskata, ka citiem nav taisnība, un viņi uzspiež savu viedokli citiem. Rezultātā, jo vairāk viņi skatās uz citiem praktizētājiem no savu priekšstatu un cilvēcisko pieķeršanos viedokļa, jo vairāk viņi jūt, ka citiem ir trūkumi, un tādā veidā viņi nonāk līdz strīdam.

Ja abas konfliktā iesaistītās puses paskatītos [uz situāciju] no otra cilvēka viedokļa un izdarītu soli atpakaļ, tas radītu optimālu stāvokli praktizētāju sadarbībai. Taču mēs nevaram sasniegt optimālu stāvokli mūsu pilnveidošanā, jo mēs vienmēr cieši turamies pie savām cilvēciskajām pieķeršanām. Kad abas puses turpina strīdēties viena ar otru, tas ietekmēs grupas kopējo pilnveidošanos konkrētajā laikā, tādēļ vienai pusei nepieciešams piekāpties otrai pusei. Notiek tā, ka praktizētāji vienmēr piekāpjas asociācijai. Taču tā kā viņi to dara nelabprāt, viņi tur aizvainojumu pret asociāciju, un tādā gadījumā asociācija var redzēt problēmu, kuru tur praktizētāji. Pēc kāda laika, kad konflikti vēl joprojām netiek atrisināti, to vienmēr izraisa fakts, ka abas puses nav spējīgas atmest savas pieķeršanās.

Daudzas reizes ir noticis tā, ka tad, kad mēs bijām konflikta vidū, mēs teicām, ka konflikta iemesls ir tas, ka mēs cenšamies būt atbildīgi Likuma priekšā. Taču dziļi iekšienē, tas bija tādēļ, ka mēs vienmēr uzskatījām, ka mums ir taisnība un ka otrai pusei nav taisnība, un mēs bijām spēcīgi pieķērušies vēlmei izmainīt citus, nevis izmainīt pašiem sevi. Ja mēs patiešām varētu atmest mūsu pieķeršanās, rezultāti, iespējams, būtu pavisam citādi, nekā mēs to gaidījām, turoties pie savām cilvēciskajām pieķeršanām un priekšstatiem. Skolotājs pārrauga visu, kamēr vien katrs no mums var atbrīvoties no sava „es” un stabili darīt Trīs lietas (mācīties Fa [Faluņ Dafa mācību], raidīt Taisnās domas un skaidrot pasaules cilvēkiem patiesību par Faluņ Dafa un vajāšanām), nevis iesaistīties strīdos par to, kuram ir taisnība un kuram nav. Tikai tad kopējā situācija nonāks uz pareizā ceļa. Mēs pilnveidojamies jau ilgu laiku, un tas ir saprotams, ka draugiem-praktizētājiem ir dažāda izpratne par Fa principiem. Bet, ja mēs turpinām domāt, ka viss, ko mēs darām, ir pareizi, un turamies pie sava personīgā viedokļa, tad kopēja situācija nebūs laba. Tādēļ, kad izraisās konflikts, mums jāatbrīvojas no sava „es” un jāseko Faluņ Dafa asociācijas koordinācijai un plāniem.

Konfliktu laikā es sapratu arī to, ka man nav jāpievērš pārāk liela uzmanība tam, ka draugi-praktizētāji ir kaut ko pārpratuši. Mums jābūt iecietīgiem pret draugiem-praktizētājiem. Mūsu pilnveidošanās mērķis nav apstiprināt pašiem sevi, strīdēties ar citiem, nedz arī uzkrāt „sasniegumus”, bet drīzāk gan atbrīvoties no pēc iespējas vairāk pieķeršanām. Pirms pāris dienām es lasīju rakstu „Sasnieguma pakāpe” no grāmatas „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”. Skolotājs saka:

„Ļaunu cilvēku vada skaudība. Aiz egoisma un dusmām viņš žēlojas par netaisnību pret sevi. Labestīgam cilvēkam vienmēr piemīt žēlsirdība, bez aizvainojuma un naida viņš uztver ciešanas kā prieku. Apskaidrotajam nav pieķeršanās, viņš mierīgi raugās un pasaules cilvēkiem, kurus maldina ilūzija.”

Es pēkšņi nonācu pie izpratnes, ka šis raksts arī attēlo pilnveidošanās procesu: iziet ārā no laicīgo cilvēku pretējiem principiem, izturēties pret visu, ar ko mēs sastopamies pilnveidošanās procesā, saskaņā ar Fa principiem, uztvert grūtības kā prieku un pilnveidoties līdz pakāpei, kad vairs nav nekādu pieķeršanos.

Mana Sjiņsjin [1] pārbaudījumu laikā Skolotājs man soli pa solim apgaismoja ar Fa principiem. Kad es pārlasīju Skolotāja agrākās lekcijas, es arī atklāju līdzīgus Fa principus. Skolotājs ir atkārtojis šos principus tik daudzas reizes. Arī Austrālijas DVD lekcijā Skolotājs atkal atgriežas pie šiem Fa principiem. Es nevaru izteikties pietiekami labi, taču es dziļi sajūtu Skolotāja milzīgo žēlsirdību, atkal un atkal mēģinot apgaismot praktizētājus, kuriem pietrūkst izpratnes. Tikai uzcītīgi pilnveidojot sevi, es nejutīšu nekādu nožēlu, un tā vietā man būs pateicība Skolotājam par viņa labestīgo glābšanu.

Iepriekšminētais ir tikai mana personīgā izpratne, lūdzu, laipni norādiet uz jebko nepareizu.

Paskaidrojumi:

1. Sjiņsjin – „sirds būtība”, „prāta būtība”, „morālās īpašības”, arī raksturs.