Mātes apelācija par savu ieslodzīto meitu

Es esmu Faluņ Dafa praktizētājas māte. Mana meita sešus mēnešus atrodas ieslodzījumā. Es saucu viņas vārdu sapņos, atkal un atkal pamostoties asarās.

Mana meita Dzjao Sjuemeja strādāja Tanšaņas siltumenerģijas ražošanas firmā. Kopš bērnības viņa ir bijusi gudrs bērns un vēlāk kļuva laba studente. Uzsākusi darba gaitas, viņa centīgi strādāja, un viņai izveidojās lieliskas attiecības ar kolēģiem.

1998. gadā metai parādījās balti plankumi uz ādas, turklāt viņai bija rinīts. Tas viss sagādāja viņai ciešanas. Ārstēšana rezultātus nedeva, un mocības noveda viņu izmisumā. Šajā laikā kāds iepazīstināja viņu ar Faluņgun. 1999. gada martā viņa sāka praktizēt. Viņa pilnveidojās un dzīvoja saskaņā ar Īstenības, Labestības un Pacietības principiem. Viņa nepamanīja, kā izzuda viņas slimības. Mana meita kļuva fiziski un garīgi vesela.

Tajā laikā sākās Faluņgun vajāšanas. 2001. gada 30. jūlijā, kad mana meita izlīmēja plakātus, uz kuriem bija rakstīts, ka Faluņ Dafa ir labs, viņa tika arestēta. Viņu nosūtīja uz Tanšaņas 1. ieslodzījuma centru. No 2001. gada augusta līdz 2002. gada septembrim viņai netika izmaksāta alga. 2003. gadā atipiskās pneimonijas epidēmijas laikā kompānijas vadība pieprasīja, lai viņa atsakās no pilnveidošanās, piedraudot, ka pretējā gadījumā viņas tuvinieki tiks atlaisti no darba. Viņa atteicās izpildīt šo nesaprātīgo prasību un bieži teica: „Īstenība, Labestība, Pacietība – tas ir mans dzīves ceļš, Faluņ Dafa – tā ir mana dzīve.”

2004. gada 28. maijā, kad Dzjao Sjuemeja izplatīja patiesību skaidrojošus materiālus, viņu arestēja drošības dienesta darbinieki un aizveda uz policijas iecirkni. Naktī viņa tika nosūtīta uz firmu, kurā viņa strādāja. Protestējot pret nelikumīgo ieslodzījumu, Sjuemeja uzsāka bada streiku. Firmas partijas sekretārs Van Cuņdzuns, rietumu firmas menedžeris Kan Juihens un partijas sekretārs Dzjiņ Hunge, sadarbībā ar policiju mēģināja atņemt viņai darbu un nosūtīt uz ieslodzījuma centru. No 2004. gada jūnija līdz 2005. gada septembrim Dzjao Sjuemejai tika atņemts darbs un darba alga, tādējādi viņa zaudēja savus pamatienākumu. 2005. gada septembrī viņa atgriezās darbā, bet atklāja, ka viņas alga tikusi krietni samazināta. 2006. gadā visiem darbiniekiem tika paaugstinātas algas, bet tikai viņas alga netika paaugstināta, un firma nedeva nekādus paskaidrojumus.

2007. gada 30. aprīļa pēcpusdienā Go Minhua no Sušaņdao policijas nodaļas atnāca pie manas mietas un, piemānot viņas bērnu, iekļuva mājā, neskatoties uz to, ka Sjuemeja tobrīd nebija mājās. Go Minhua staigāja pa māju, visu pārmeklējot. Viņš paņēma meitas datoru un citas personīgās mantas. 2. maijā Dzjao Sjuemeja viņas darba vietā tika arestēta. Viņu nosūtīja uz Tanšaņas 1. ieslodzījuma centru.

2008. gada 16. jūnijā, neilgi pirms Olimpiskajām spēlēm, Sišaņdao policijas nodaļas darbinieki atkal viņu aizturēja un nosūtīja uz 1. ieslodzījuma centru. 19. septembrī Lubei tiesa izskatīja viņas lietu un pasludināja spriedumu bez pierādījumiem par jebkādiem likumpārkāpumiem.

No 1999. līdz 2009. gadam mana meita tikusi četras reizes arestēta un ieslodzīta. Pēdējo desmit gadu laikā viņa tikusi pastāvīgi vajāta. Mūsu ģimene ir cietusi lielus materiālus zaudējumus un pārdzīvojusi milzīgu psiholoģisku spiedienu.

Katru minūti es raizējos par savu meitu un ceru, ka viņa atgriezīsies. Es patiesi ceru, ka tādiem labiem cilvēkiem, kā viņa, nebūs jācieš. Es vēršos pie visiem labajiem cilvēkiem ar lūgumu apturēt represijas pret šiem labajiem sevi pilnveidojošajiem cilvēkiem. Dariet visu, lai palīdzētu.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200902/6487.html
Raksts ķīniešu valodā pieejams: http://minghui.ca/mh/articles/2009/1/20/193825.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.