Šodien mēs ar draugu praktizētāju devāmies skaidrot patiesību par Faluņgun. Mēs aizgājām uz „Makdonalds” restorānu un nopirkām tur kaut ko ēdamu. Kad biju apsēdies, es sāku sarunu par praksi ar kādu meiteni, kura sēdēja pie tā paša galdiņa. Pēc kāda laika praktizētājs man jautāja: „Kāpēc sarunājoties tu tik ļoti steidzies?” Es nodomāju: „Jā, es skaidroju patiesību jau kādu laiku, kāpēc šodien esmu tik nemierīgs?” Es nevarēju atrast iemeslu.
Atgriezies mājās, es nomierināju sirdi un sāku meklēt sevī. Apkārtējā vide bija diezgan laba, nepārprotami piemērota, lai izskaidrotu patiesību par Faluņgun, un man nebija bailes. Bet kāda pieķeršanās lika man zaudēt mieru? Es domāju un domāju, līdz pēkšņi sapratu, ka tā bija pieķeršanās darīt lietas, pieķeršanās izpildīt savu misiju. Es turpināju meklēt sevī vēl dziļāk un atklāju, ka tas ir egoisms. Mācoties Likumu, es uzzināju, ka patiesības skaidrošana ir lieta, kas Dafa praktizētājiem ir noteikti jādara. Tas ir praktizētāju pienākums. Tādēļ, kad es runāju ar meiteni, tas nebija tāpēc, ka es vēlējos viņu glābt, manī nebija žēlsirdības. Es vienkārši centos izpildīt savu pienākumu un biju diezgan nepacietīgs, jo vēlējos redzēt ātrus rezultātus. Es steidzīgi pateicu to, ko pēc manām domām vajadzēja pateikt. Manis teiktajā nebija nekādas žēlsirdības, harmonijas, pacietības un labestības, to īpašību, kurām jāpiemīt praktizētājam. Ko man vajadzētu darīt? Pilnveidoties! Man jālikvidē visas šīs netīrās pieķeršanās, jāsasniedz žēlsirdība un pirmkārt jādomā par citiem, kā arī jākļūst nesavtīgam. Skolotāja diženums ir bezgalīgs. Mēs nekad nespēsim atmaksāt Skolotājam par Viņa dižo žēlsirdību. Vienīgais, ko es varu darīt, ir uzcītīgi pilnveidoties.
Mans līmenis ir ierobežots. Lūdzu draugus praktizētājus izlabot.
Raksts krievu valodā piejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200809/6205.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.