Mācīties klausīties

Valoda ir vistiešākais sazināšanās veids starp cilvēkiem. Runāšana ir sevis un savu jūtu izteikšanas veids. Klausīšanās, no otras puses, ir citu cilvēku saprašanas process. Diemžēl vairumam cilvēku patīk runāt, taču tikai nedaudzi no viņiem māk klausīties. Kāds psihologs reiz teica, ka tad, kad divi cilvēki sarunājas, šķiet, ka viens runā, bet otrs klausās. Taču patiesībā, kad viens runā, otrs īsti neklausās. Tieši pretēji, viņš domā, ko viņam atbildēt. Ja mēs pievēršam uzmanību tikai tam, kā izteikt sevi, mēs neiemācīsimies klausīties.

Svarīgi ir mācēt klausīties

Klausīšanās, tas ir no ārpasaules nākošās informācijas uzzināšanas, saprašanas, informācijas saņemšanas un pieņemšanas process.

Klausīties nozīmē mācīties. Cilvēks, kurš māk klausīties, spēj iegūt daudz informācijas no citiem. Viņš ir spējīgs pastāvīgi uzzināt kaut ko jaunu. Klausīties vecāku cilvēku padomā, ir gluži tāpat, kā lasīt labu grāmatu. Cilvēks sasniegs vairāk, ja viņš vēlas mācīties no sastaptajiem cilvēkiem, no tiem, kuri ir labāki par viņu. Klausoties drauga viedoklī vai priekšlikumā, cilvēks var uzzināt jaunas idejas un metodes, kā arī iegūt labāku saskaņu saskarsmē ar draugiem. Konfūcijs ir teicis: „Ja mēs ejam trijatā, tad vismaz viens no diviem pārējiem pilnībā var būt mans skolotājs.”

Spēja klausīties var glābt cilvēka dvēseli, var atdzīvināt ievainotu sirdi, atmodināt labo, kas paslēpts sabojātā dvēselē. Izmisis cilvēks cenšas izdarīt pašnāvību, taču, ja kāds uzklausītu viņa sāpi, viņš varētu atteikties no nāves un izvēlēties jaunu dzīvi. Ļauns bērnu laupītājs var atteikties no saviem ļaunajiem nodomiem un dos priekšroku padoties, ja bērns vēlas uzklausīt viņa rūgtās bēgļa dzīves stāstu.

Kā klausīties?

Pirmkārt, esi atklāts. Sazināšanās no sirds uz sirdi ir augstākā saziņas sfēra. Tāda saziņa balstās uz patiesumu. Tikai patiesums var radīt patiesumu. Vienaldzīgu attieksmi pamanīs pat muļķis. Neviens neatvērs sirdi tam, kurš augstprātīgi nolūkojas uz viņu.

Otrkārt, esi vienkāršs un līdzvērtīgs sarunu biedrs otram. Patiesa sazināšanās vai domu apmaiņa nevar notikt bez vienlīdzības un cieņas. Esi vienkāršs un mierīgs, tādējādi izrādot savu cieņu citiem. Esi labsirdīgs, mierīgs un atklāts. Cieni citus, tad arī tevi cienīs. Augstprātība aizver durvis uz savstarpēju saskarsmi.

Treškārt, esi pacietīgs un uzmanīgs. Tas, kurš māk klausīties, nav pasīvs, viņš uzmanīgi klausās un atbilstoši atbild. Tikai tad, kad jūs uzmanīgi klausāties, jūs spējat patiešām saprast otru cilvēku. Ja jūs neesat uzmanīgi, jūs varat zaudēt šo iespēju.

Uzklausīšanās process

Pirmkārt, nevajag censties sevi pārāk dedzīgi izteikt. Esiet laipni un vispirms palīdziet izteikties citiem.

Otrkārt, aizmirsiet uz mirkli savas vērtības un savu viedokli. Atbrīvojiet savu apziņu, lai jūs varētu klausīties citos. Nepārtrauciet, ļaujiet sākumā cilvēkam pabeigt savu stāstu, izteikt savas jūtas un neapmierinātību. Klausoties izmantojiet vienkāršus žestus (tādus kā smaids un pamāšana ar galvu), lai runātājs redzētu, ka jūs klausāties.

Treškārt, necentieties uzreiz noraidīt dzirdēto. Neizdariet pārsteidzīgus secinājumus. Tas ir bīstami, jo var radīt nepareizu sapratni. Veltījiet zināmu laiku pārdomām un izvērtēšanai.

Kādēļ nepieciešams klausīties?

Pirmkārt, vajag uzzināt galvenos momentus un saprast runātāja idejas. Citu gudrība mūs bagātina.

Otrkārt, pievērsiet uzmanību runātāja jūtām un noskaņojumam. Jūs varat iegūt nepastarpinātu pieredzi, redzot runātāja bažas, skumjas, aizvainojumu, prieku un laimi. Sarunājaties un saprotat citus.

Treškārt, jāprot saklausīt zemtekstu un mājienus. Jāsaskata vēlmes un vajadzības, kuras runātājs kautrējas izteikt tieši.

Kam būtu jāpievērš uzmanība?

Pirmkārt, pilnveidojiet runu. Neizplatiet dzirdēto, īpaši jautājumus, kuri skar praktizētāju drošību, baumas vai valodas par konfliktiem praktizētāju starpā. Paturiet to pie sevis.

Otrkārt, nevajag svārstīties un ticēt visam, ko dzirdat. Prasme klausīties ļauj mums savākt informāciju. Tomēr prasme klausīties nevar aizvietot mūsu pašu analīzi un spriedumus. Mums ne tikai vajag mācīties „klausīties”, bet jāspēj arī „atlasīt” (pareizo informāciju). Mēs nevaram klausīties tikai citu viedokli un zaudēt paši savus uzskatus.

Nav svarīgi, cik spējīgs ir cilvēkam, viņš ir tikai cilvēks. Glābjot dzīvās būtnes, ja spējam labi koordinēties, tad mums būs spēks iznīcināt ļaunumu un glābt dzīvās būtnes. Tādēļ nepieciešams iemācīties labi sazināties savā starpā. Katrs projekts un uzdevums jāizpilda vienotā ķermenī, tādēļ savstarpējā sazināšanās ir pats svarīgākais jautājums. Ja mēs labi sazināsimies, mēs sasniegsim labākus rezultātus ar mazāku piepūli. Turpretī slikta sazināšanās var novest pie veltīgas spēku izšķiešanas. Māka klausīties ir savstarpējās sazināšanās atslēga. Mums jāiemācās nomierināties, lai varētu klausīties. Mums nevajag būt neapdomīgiem un impulsīviem, aizvērt acis un ausis un stūrgalvīgi turēties pie sava viedokļa.

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200806/6045.html