Flašinga, Ņujorka: Intervija ar Izstāšanās no ĶKP palīdzības centra brīvprātīgajiem

Ķīnas ģenerālkonsuls Ņujorkā Pen Keju ir atzinis savu aizkulišu lomu, vadot neliešu grupu, kas uzbruka Faluņgun praktizētājiem, kuri brīvprātīgi piedalījās Izstāšanās no ĶKP palīdzības centra darbā. Komunistiskā partija atkal parādīja savu neglīto seju, šoreiz izmantojot cilvēku jūtas, kuras izraisīja nesen notikusī zemestrīce.

Ķīnas konsulāta amatpersonas slepeni kūda cilvēkus vardarbīgi uzbrukt brīvprātīgajiem Izstāšanās no ĶKP palīdzības centrā

Konsulāts nolīga bandītus, lai izplatītu melus ķīniešu kvartāla iedzīvotāju vidū, kurus bija satraukusi Ķīnā notikusī zemestrīce, sakot viņiem, ka Faluņgun nerūp zemestrīcē cietušie un ka Faluņgun rada traucējumus centieniem vākt atbalsta ziedojumus zemestrīcē cietušajiem. Šie meli nepārtraukti tika atkārtoti, un nolīgtie bandīti noveda pūli līdz neprātam, kas šajā rajonā bieži izraisīja vardarbību pret daudziem Faluņgun praktizētājiem. Šī situācija turpinās jau divas nedēļas.

Izstāšanās no ĶKP palīdzības centrs Flašingā darbojas jau vairāk nekā trīs gadus. Pa šo laiku centram ir bijušas gan lietainas, gan saulainas dienas. Parunāsim ar cilvēkiem, pateicoties kuriem, pastāv šis centrs.

Manā priekšā stāv vairāk nekā 60 gadus veca sieviete, kura man pastāstīja, ka viņa jau vairāk nekā trīs gadus izdala bukletus un skaidro cilvēkiem, cik svarīgi ir izstāties no ĶKP.

Fen kundze uzreiz teica: “Uzbrūkot centra brīvprātīgajiem, komunistiskā partija patiesībā uzbrūk Faluņgun. 2008. gada 17. maijā, sestdienā, mēs rīkojām mītiņu, lai atbalstītu 36 miljonus cilvēkus, kuri izstājušies no ĶKP. Partija nosūtīja daudzus aģentus, lai radītu traucējumus šim pasākumam. Sākumā mēs lūdzām mirkli klusuma, lai pieminētu zemestrīces upurus, bet partijas aģenti tajā laikā rupji lamājās un ne mirkli neapklusa. Viņi arī neklausījās nevienā no runātājiem.”

Viņa turpināja: “Kā jau es jums teicu, mēs šeit esam jau vairāk nekā trīs gadus. Mēs neieradāmies šeit vakar. Pirmie aģenti, kuri parādījās, bija pieauguši cilvēki. Vēlāk ieradās daudzi studenti, kuri sekoja viņu piemēram. Acīmredzot šie jaunieši nezināja, kas patiesībā ir Faluņgun, viņi vienkārši darīja to, kas viņiem bija pateikts. Policisti centās norobežot viņus no mums, taču, kad policisti neredzēja, viņi skrēja klāt un uzbruka mums. Vienam mūsu brīvprātīgajam tika līdz asinīm pārsista galva, un daži mūsu informatīvie stendi tika salauzti. Viņi uzvedās tā, it kā Flašinga būtu komunistiskās partijas pārvaldītā Ķīna. Vēlāk policisti pavadīja mūs uz citu vietu, lai aizsargātu mūs no uzbrukumiem. Partija ir norāvusi savu masku un aiz izmisuma ķērusies pie atklātiem uzbrukumiem. Mēs nebaidījāmies un nedusmojāmies, jo zinām, ka palīdzam cilvēkiem, kas pieraduši pie meliem, ieraudzīt patiesību. Ja viņi uzzinās patiesību, tad viņiem būs gaiša nākotne. Mēs neturam naidu, taču mums ir skumji redzēt jauniešus, kuriem izskalotas smadzenes, lai viņi pastrādātu noziegumu.”

Flašingas Izstāšanās no ĶKP palīdzības centrs tika izveidots 2005. gadā

Fen kundze stāsta: “2004. gada 18. novembrī laikraksts „The Epoch Times” publicēja rakstu sēriju ar nosaukumu “Deviņi komentāri par komunistisko partiju”, kas atklāti un izsmeļoši atmaskoja, kas patiesībā ir Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP). Izlasot materiālus, cilvēki spēj atpazīt ĶKP ļauno būtību un vēlas saraut saites ar to. Tas glābj viņus no iznīcināšanas kopā ar partiju. Mēs sapratām, cik tas ir svarīgi, tādēļ 2005. gada sākumā izveidojām Flašingas Izstāšanās no ĶKP palīdzības centru. Iepretim publiskajai bibliotēkai mēs uzstādījām galdu, uz kura izvietojām dažus ‘’Deviņu komentāru” eksemplārus un citus saistītus materiālus, un palīdzam cilvēkiem izstāties no ĶKP.”

„Visi, kas darbojas centrā, ir brīvprātīgie. Vienā brīdī mēs sajūtam, ka neesam darījuši pietiekami un mums vajadzētu nākt biežāk, tādēļ mēs sākām doties turp nevis vienu reizi, bet divas vai trīs reizes nedēļā.”

„2005. gada maijā, kad laiks kļuva karstāks un vairāk cilvēku sēdēja bibliotēkā, lai glābtos no karstuma, mēs sajutām, ka šī ir laba iespēja nonākt saskarsmē ar vairāk cilvēkiem, tādēļ mēs mainījām mūsu grafiku un atradāmies tur no 10.00 rītā līdz 18.00, 19.00 vai pat 20.00 vakarā, lai atrastos tur vismaz deviņas stundas dienā. Mēs pēc kārtas stāvējām pie galda, lai pēc iespējas vairāki cilvēki varētu saņemt materiālus. Mēs arī atnesām televizoru, lai rādītu “Deviņu komentāru” DVD ierakstu, un izgatavojām papildus informācijas stendus. Cilvēki apstājas, lai izlasītu to saturu. Kopš tā laika daudzi cilvēki ir uzzinājuši faktus.”

Gadu gaitā notikuši daudzi aizkustinoši atgadījumi

“Pēdējo triju gadu laikā mēs esam satikuši visdažādākos cilvēkus. Dažus tas aizvainoja, daži pārpratuma dēļ lamāja mūs, daži bija apjukuši, kamēr citi nāca pie mums, lai izstātos no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām, un daži nāca, lai izteiktu savu atbalstu.”

„Pagājušajā gadā divi ķīniešu tautības universitātes studenti sēdēja pie bibliotēkas. Es pienācu viņiem klāt un sniedzu dažus materiālus. Viņi paņēma tos, taču vēl joprojām bija apmulsuši un uzdeva tādus jautājumus, kā: “No kurienes jūs ņemat šos skaitļus [to cilvēku skaitu, kuri izstājušies no komunistiskās partijas]? Vai tie ir patiesi?” Es viņiem paskaidroju, ka masveida izstāšanās no ĶKP patiešām notiek un ka individuālie un kolektīvie paziņojumi par izstāšanos, kas tiek publicēti The Epoch Times, pienāk pa dažādiem kanāliem. Patiesais to cilvēku skaits, kas izstājušies no ĶKP, ir daudz lielāks, tāpēc, ka attālos Ķīnas ciematos nav pieejams internets, tādēļ tur dzīvojošajiem cilvēkiem ir grūti nodot informāciju mājas lapai. Šie cilvēki publisko savus paziņojumus uz elektrības stabiem, tādēļ viņi faktiski arī ir izstājušies no partijas, taču viņi nav iekļauti šo cilvēku skaitā.”

„Šie divi studenti saprata mani un uz mūsu parakstīšanas dēļa uzrakstīja: ”Ar šo es paziņoju, ka izstājos no Sarkano jauno pionieru un komunistiskās jaunatnes savienības.” Viņi bija laimīgi, un es biju laimīga par viņiem.”

„Kāds cits jauns cilvēks sākumā neticēja, taču mainīja savas domas pēc tam, kad es biju viņam paskaidrojusi dažas lietas. Viņš bija saviļņots, jo beidzot bija saņēmis atbildes uz saviem jautājumiem, un pateicībā iedeva man divus persikus. Mani ļoti iedvesmo process, kad es palīdzu cilvēkiem uzzināt patiesību.”

„Reiz, kāds pusmūža vīrietis paņēma no manis dažus informatīvos materiālus, taču pajautāja: „Kādēļ jūs to darāt?” Es pasmaidīju un teicu: „Faluņgun prakse man ir devusi gan fizisku, gan garīgu labumu, tādēļ vēlos iepazīstināt citus ar šo brīnišķīgo praksi.” Viņš interesējās: „Kādu labumu jūs no tā esat guvusi?” „Nu, agrāk es biju ļoti slima, un es nevarēju neko ieēst. Es visu laiku vēmu un mocījos ar bezmiegu. Man bija grūti saņemt medicīnisku ārstēšanu, kaut arī tā maz ko līdzēja. Pēc tam, kad sāku nodarboties ar Faluņgun, es pārtraucu dzert zāles, jo kļuvu tik vesela, ka tās man vairs nebija vajadzīgas. Tā ir brīnišķīga sajūta, kad esi brīvs no slimībām. Un tas ir tikai viens no aspektiem. Esmu kļuvusi arī labāks cilvēks. Agrāk es biju egoistiska un nekad nedomāju par citu vajadzībām, taču tagad es esmu citādāka. Esmu vairāk nekā 60 gadus veca, un man vajadzētu baudīt laiku mājās kopā ar savu ģimeni. Tad kādēļ es katru dienu nāku šurp? Tādēļ, ka Faluņ Dafa ir tik brīnišķīgs, un principi Īstenība, Labestība un Pacietība ir palīdzējuši izlabot manu dzīvi, tādēļ es jūtu nepieciešamību palīdzēt arī citiem gūt no tā labumu. „Jūs labi darāt,” viņš sacīja.

„Dažreiz, kad kādi cilvēki mums draud, citi mūs aizstāv un saka: „Neuzdrošinieties aizskart pat matu uz viņas galvas!” Šie taisnīgie cilvēki zināja, ko mēs darām, tādēļ viņi atbalstīja un aizstāvēja mūs.”

„Daži cilvēki, kuri bija uzzinājuši patiesību, nāca pie mums, lai izstātos no partijas, un bieži kā atzinības zīmi paceļ uz augšu lielo pirkstu, sakot: „Jūs darāt lielu darbu!” „Tā turpiniet, jūs esat ļoti smagi strādājuši!” Parasti mūs neietekmē nelaipni vārdi, jo mūsu mērķis ir izkliedēt melus un palīdzēt pēc iespējas vairākiem cilvēkiem. Domāju, ka daudzi cilvēki dažādās pakāpēs jau ir guvuši labumu no Faluņgun, un es patiešām priecājos par viņiem.”

Arī Gao kundze ir brīvprātīgā centra darbiniece. Viņa sacīja: „Es piedalos šī centra darbā jau vairāk nekā divus gadus. Reiz, kāds vīrietis atnāca pie mums trīs reizes. Pirmo reizi viņš jautāja: „Ko jūs šeit darāt?” Es viņam sacīju, ka šis ir Izstāšanās no ĶKP palīdzības centrs. Viņš nesaprata tā svarīgumu un aizgāja."

„Drīz viņš atgriezās un mēs sākām runāties kā seni draugi. Viņš paskatījās uz mani un jautāja: „Jūs esat Faluņgun praktizētāja?” Es atbildēju apstiprinoši, un viņš jautāja: „Kādēļ jūs praktizējat Faluņgun?” Es ar prieku viņam pastāstīju: „Palūkojaties, esmu 70 gadus veca, un es esmu vesela kā zirgs. Es katru dienu šeit sarunājos ar cilvēkiem. Agrāk es biju tik slima, ka pat atrašanās mājās man bija mocības.” Viņu ieinteresēja manas veselības uzlabošanās. Es viņam pajautāju, vai viņš ir komunistiskās partijas biedrs, un pirms aiziešanas viņš man deva neskaidru atbildi.”

„Taču drīz vien viņš atnāca trešo reizi. Negribēju laist garām iespēju palīdzēt viņam un teicu: „Komunistiskā partija ir ļaunais gars, kurš nācis no bijušās Padomju Savienības. Kā gan tas var dot mums ko labu? Daudzās ĶKP politiskās kampaņas novedušas līdz nāvei miljoniem nevainīgu ķīniešu. Tas nav tā vērts, lai cieši turētos pie partijas, un jūs varat izstāties no tās, izmantojot pseidonīmu.” Un viņš to izdarīja!”

„Citu reizi kāds vīrietis ne tikai pats izstājās no partijas, bet izdarīja to arī sava drauga vārdā. Viņš aizgāja ar platu smaidu sejā.”

„Kāds cilvēks atnāca pie mums un dalījās ar mums savos pārdzīvojumus. Viņš sacīja: „Rīkojot vienu politisko kustību pēc otras, partija nogalinājusi tik daudzus cilvēkus, un viens no upuriem bija mans tēvs. Partija nekad nav mīlējusi cilvēkus, jo visas šīs kustības ir bijušas vērstas pret cilvēkiem. Es ļoti labi pazīstu partijas patieso dabu, un visa mūsu ģimene neieredz partiju.” Cits cilvēks man sacīja: „Jūs esat patiešām lieliski! Es jūs atbalstu!” Es biju ļoti pacilāta, ka tik daudzi cilvēki pauž atbalstu pareizai lietai.”

Brīvprātīgie strādā, lai palīdzētu saviem tautiešiem

Fen kundze skāra ar citu jautājumu: „Mums bieži jautā: „Cik jums maksā par to, ka darāt šo darbu?” Mēs laipni cilvēkiem atbildam: „Mēs to nedarām naudas dēļ. Lai nopelnītu naudu, mēs varam darīt citus darbus. Mēs cenšamies glābt cilvēkus, un katrs no mums to dara brīvprātīgi. Mēs ne tikai nesaņemam naudu, bet paši maksājam par materiāliem, kurus izdalām cilvēkiem. Jūs šos materiālus un bukletus saņemat bez maksas, bet mēs apmaksājam to iespiešanu. Kad cilvēki uzzina patiesību, viņi spēj atšķirt labo no ļaunā, pareizo no nepareizā, tādēļ mūsu pūliņi un laiks ir tā vērti.”

„Lielāko tiesu pie Izstāšanās no ĶKP palīdzības centra galda atrodas pensijas vecuma sievietes un vīrieši. Viņu vidējais vecums ir apmēram 65 gadi, daži no viņiem ir vairāk nekā 75 gadus veci. Mēs esam šeit, lai palīdzētu cilvēkiem, un ziemā, kad ir grūti un salst līdz kaulam, es sev atgādinu: „Kādēļ gan nepalīdzēt ķīniešiem, lai viņi varētu atdalīt sevi no ļaunā režīma un viņiem būtu gaišu nākotne?” Tā es spēju palikt neatlaidīga.”

„Mums jāpārvar daudzas grūtības, lai šis centrs varētu darboties. Daži brīvprātīgie cieta no muguras traumām un sāpēm kājas. Dažiem vēl ir jārūpējas par māju un mazbērniem. Neskatoties uz to, šo gadu laikā katrs no mums biju spējīgs visu izdarīt labi, kaut arī tas nebija viegli. Mums visiem ir kas kopīgs - apņēmība palīdzēt cilvēkiem iegūt labu nākotni.”

Palīdzības centrs atmasko ĶKP noziegumus

Centra pārstāve Ji kundze sacīja: “Katru mēnesi mēs Ņujorkā rīkojam Izstāšanās no ĶKP mītiņus. ĶKP Politiskās un tieslietu komitejas priekšsēdētājs Džou Junkans sarīkoja apmelošanas kampaņu, nepatiesi apsūdzot Faluņgun traucējumu radīšanā naudas ziedojumu vākšanai zemestrīces upuriem, kaut gan patiesībā daudzi Faluņgun praktizētāji jau ir ziedojuši naudu zemestrīcē cietušajiem un izteikuši līdzjūtību saviem tautiešiem mītiņa sākumā.

Mītiņa laikā partijas uzkūdītie bandīti saplēsa plakātus, uz kuriem bija rakstīts: „Debesis svētī ķīniešus.” Viņu vardarbīgā uzvedība ir izaicinājums Amerikas likumiem.

Patiesībā komunistiskā partija apspieda brīdinājumus par zemestrīci un slēpa pareģojumus no sabiedrības. Sabrukušās skolu ēkas ir korumpēto ierēdņu, kuri piesavinājās naudu, un korumpēto celtniecības darbu vadītāju, kuri izmantoja lētas stieples dārgāku, betonu stiprinošu armatūras stieņu vietā, darbības rezultāts. 72 stundas pēc zemestrīces, kuras bija optimālais laiks cilvēku glābšanai no drupām, partija atteicās pieņemt starptautisko palīdzību. Tagad ir miruši vairāk kā 80 000 cilvēku. Cenšoties novirzīt sabiedrības dusmas, partija kūda uz naidu pret Faluņgun, pat Ņujorkā. Cilvēki, kuri zina partijas būtību, saprot, ka tā izspēlē labi pazīstamu viltus un vardarbības triku. Izstāšanās no ĶKP palīdzības centrs atmasko partijas patiesos nolūkus. ĶKP darīs visu, lai nodrošinātu sev izdzīvošanu, un tā visvairāk baidās, ka cilvēki uzzinās patiesību par to.”

Ji kundze sacīja: „Centram vienmēr ir bijusi svarīga loma partijas patiesās būtības atmaskošanā. Tādi centri mums ir ne tikai Flašingā, bet arī citos Ņujorkas rajonos, daudzviet Amerikā un citur pasaulē. Mēs cenšamies padarīt ķīniešiem izstāšanos no partijas vieglāku.”

Raksts krievu valodā pieejams: http://ru.clearharmony.net/articles/200806/6008.html