Tradicionālās ķīniešu kultūras bojāeja un atdzimšana (2. daļa)

Šīs cilvēku civilizācijas sākuma periodā katras tautas un valsts cilvēki ticēja Dieviem. Katrai tautai ir pieraksti vai leģendas par šīs tautas cilvēku izcelsmi. Pateicoties Dievu aizsardzībai, cilvēce ir izdzīvojusi līdz šai dienai. Cilvēki vienmēr izturējās pret Dieviem, kuri radījuši viņu dzīvības, ar godbijību un cieņu. Lai gan saskaņā ar šiem pierakstiem un leģendām, Dievi var būt diezgan dažādi, viņi ir visu zemes iedzīvotāju radītāji. Dievi ir arī izveidojuši visu tautu kultūras.

Dievi ir tālu prom no mums, jo viņi atrodas citās dimensijās; viņi ir arī ļoti tuvu mums, jo visas dimensijas ir savstarpēji saistītas. Dievi visu laiku mūs vēro. Tie, kam ir labs iedzimtais pamats, var redzēt Dievus, jo katram cilvēkam ir viņa vai viņas apgaismotā puse. Šī iemesla dēļ visu tautu tradicionālās kultūras vēršas pie Dieviem.

Saskaņā ar ķīniešu tradicionālo kultūru katru reizi, kad notika dabas katastrofa, cilvēki papildus Dieva svētības lūgšanai pārbaudīja sevi, lai atrastu, kurā jomā viņi nav rīkojušies labi. Pat imperatori „pasludināja paši savus trūkumus”. Vēstures grāmatās ir rakstīts, ka tad, kad valdīja Šan dinastijas imperators Čen Tans, bija ilgstošs sausums. Kā imperators viņš nomazgājās vannā, gavēja un pēc tam devās zīdkoku mežā dievbijīgi lūgt lietu. Tajā pašā laikā viņš dziļi pārbaudīja sevi, lai atrastu savas kļūdas valsts pārvaldīšanā. Rezultātā sāka līt lietusgāze. Šī ķīniešu tradīcija ir vērojama mūsdienu Taivānā, kur prezidents un apgabalu un pilsētu līderi dodas uz tempļiem, kvēpina vīraku un nometas ceļos, lai lūgtu Dieviem svētīt tautu un valsti.

Patiesībā, tā nav tikai ķīniešu tradīcija. Tā ir pastāvējusi visās vietās, kur par cilvēkiem rūpējas Dievi, un visās šajās vietās ir notikuši dievišķi brīnumi. Džordžijā, ASV, 2007. gada 13. novembrī gubernatora Sonija Perdju vadībā ierēdņi un reliģiskie līderi, kopumā apmēram 250 cilvēku, sanāca laukumā pie valdības ēkas, lai lūgtu Dievu sūtīt lietu. Gubernatora un cilvēku patiesās sirdis aizkustināja Debesis, un 14. novembra vakarā sausuma pārņemto Džordžiju piemeklēja liela vētra. Arī 1986. gadā Džordžijā bija liels sausums. Toreizējais gubernators Džou Franks Haris vadīja cilvēkus lūgšanā Rozvelas ielas baptistu baznīcā Marietā, lai lūgtu Dievu sūtīt lietu. Beigās sāka līt tik ļoti gaidītais lietus.

Runājot no šīs perspektīvas, mēs varam teikt, ka Dievi labestīgi izturas pret cilvēkiem un ka cilvēkiem būtu jāciena Dievi. Dievi aizsargā cilvēkus plašā mērogā. Dievi ir devuši cilvēkiem kultūru divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka ar savu ticību Dieviem cilvēki var sekot Dharmai vai Dao, lai pilnveidojoties atgrieztos Debesīs. Otrais iemesls ir tas, ka šīs Dievu dotās kultūras spēlē nozīmīgu lomu morāles stabilizēšanā, jo cilvēki, kuri tic Dieviem, tiecas sekot Dievu uzstādītajiem ierobežojumiem savos vārdos un darbos.

2. Jiņ un Jan principi un Pieci elementi ir ķīniešu tradicionālās kultūras kodols

Ķīnas senā zinātne bija tieši vērsta uz cilvēka ķermeni, dzīvību, laikiem-telpām un Visumu, un tās izpratne par visām lietām Visumā bija diezgan sistemātiska. Tā ietvēra filozofiju par „Debesu un cilvēces vienotību”. Kad runa ir par cilvēka ķermeņa izzināšanu, senie ķīnieši uzskatīja, ka cilvēka ķermenis ir mazs Visums. Senie ķīnieši atklāja laiku-telpu funkciju un ietekmi uz cilvēkiem. Šādas izpratnes tika piemērotas valsts pārvaldīšanai un sabiedrībai pieņemamu normu izveidošanai.

Ķīniešu tradicionālā kultūra uzlūkoja cilvēka ķermeni un Visumu kā izpētes objektu. Tas nelīdzinājās mūsdienu zinātnei, kam jāpaļaujas uz moderniem instrumentiem, lai iegūtu kādu sapratni par Visumu. Seno ķīniešu pētniecība bija daudz tiešāka un varēja sasniegt daudz vairāk Visuma dimensiju. Pētniecība bija ne vien daudz holistiskāka un sistemātiskāka, bet arī daudz mikroskopiskāka un makroskopiskāka. Savienojot savus ķermeņus ar Visumu, senie ķīniešu pētnieki varēja tieši izzināt Visumu un cilvēka ķermeni; viņu pētījumi bija daudz labāk un daudz precīzāk kontrolēti, un tas, ko viņi uzzināja pilnībā pārsniedza to, ko cilvēki varēja sajust ar saviem maņu orgāniem. Senajiem ķīniešiem nevajadzēja paļauties uz ārējiem instrumentiem; viņi pilnībā izmantoja paši savas īpašās spējas. Turklāt, tie, kuriem piemita šādas spējas, bija piedzimuši ar tām, un kad viņi piedzima, viņa atnesa sev līdz visfundamentālākās un vissmalkākās Visuma spējas. Pat šodien, tie, kuri sevi labi pilnveidojuši, zina, ka tas, ko praktizētājs saprot, kad viņš atrodas „miera” vai citā īpašā stāvoklī, ir īsta zinātne, kas, pārnesta uz mūsu laiku, būtu visaugstvērtīgākais zinātnes atklājums. Tad, ja cilvēki varētu apkopot to, ko viņi ir sapratuši, vai tā nebūtu zinātne? Protams, šajos atklājumos ir iekļauta arī Dievu griba. Nav tā, ka cilvēks var darīt visu, ko viņš vēlas. Cilvēces attīstības vēsture arī seko likumiem.

Dzeltenā imperatora iekšējās alķīmijas klasikā ir šādi vārdi: „Dzeltenais imperators vaicāja Cji Bo (imperatora vēsturniekam): „Vai pareizi, ka Debesis atrodas augšā un Zeme apakšā?” Cji Bo atbildēja: „Zeme atrodas zem cilvēces un eksistē tukšā telpā.” Imperators atkal jautāja: „Kādēļ tas tā ir?” Cji Bo atbildēja: „Tādēļ, ka to tur gaisā atmosfēra.” Tātad pirms vairākiem tūkstošiem gadu mūsu ķīniešu senči pilnveidošanās gaitā bija ieguvuši atklāsmes par Visumu. Viņu izpratne par cilvēka ķermeni, dzīvību, laikiem-telpām un Visumu daudzkārt pārsniedz to, ko zina mūsdienu zinātne.

Mūsdienu zinātnē „jiņ-jan” izpratne ir mazāk pilnīga un sistemātiska nekā senajiem ķīniešiem. Jiņ-jan simbolam, kas ir jiņ un jan attēlojums cilvēku pasaulē, ir dziļa filozofiska nozīme. Patiesībā, sevi pilnveidojošiem cilvēkiem jiņ-jan ietver daudzas dimensijas un viņiem tas ir Visuma principa izpausme. Cilvēku pasaulē jiņ un jan pāris aptver visu. Izpētot jiņ-jan saknes, senie cilvēki atklāja, ka Vudzji (bezgalīgais) ir radījis Taidzji (galējais punkts) un ka Taidzji tālāk sadalās jiņ un jan. Šādā veidā Visuma rašanās process var tikt izskaidrots ļoti abstraktā un precīzā veidā. Kad tas tiek paplašināts tālāk, Pieci elementi un Astoņas trigrammas var tikt izmantotas, lai pamatīgi un visos sīkumos izskaidroto matēriju attīstību, to stāvokli, īpašības un nākotni. Tās ir Debesis un Dievi, kas ļāva senajiem ķīniešiem saprast būtiskākās attiecības starp Visumu, dabu, sabiedrību un cilvēka ķermeni un pēc tam apkopot to ar cilvēku domāšanas palīdzību. Dievi ir apveltījuši cilvēkus ar šādu domāšanas spēju, lai cilvēce varētu būtu labā harmonijā ar Visumu. Pēc cilvēces radīšanas Dievi turpināja bagātināt cilvēku domāšanas spējas, kas ir daļa no Visuma mehānisma.

Piecu elementu princips ne tikai tālāk izskaidro jiņ un jan, tā ir sistemātiska matērijas izpausme, tās balanss un ierobežojums. Šis princips arī ticis izmantots, lai izskaidrotu matērijas un Visuma izcelšanos un to savstarpējo mijiedarbību. Mūsdienu zinātne tagad ir guvusi izpratni par Visuma un matērijas uzbūvi, par molekulām, atomiem, elektroniem, protoniem, līdz pat kvarkiem un neitroniem, iekaitot detalizētu Elementu periodisko tabulu. Taču tradicionālā ķīniešu zinātne izmantoja vienīgi Piecus elementus, lai izskaidrotu Visuma uzbūvi. Tas norāda uz to, ka Pieci elementi veido visas lietas Visumā. Pieci elementi, tas ir, metāls, ūdens, koks, uguns un zeme ietver visu matēriju īpašības. Vienkāršie un šķīstie senie ķīnieši bija ļoti izprotoši. Jo vairāk viņi izpauda savas iedzimto būtību, jo izprotošāki viņi kļuva. Pilnveidojošo aprindās saka, ka viņiem bija ļoti labs iedzimtais pamats.

(Turpinājums sekos)