Desmit lietas, kuras, iespējams, nezināt un kuru dēļ ĶKP oficiāli sāka vajāt Faluņgun

Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotā Faluņgun apspiešana turpinās jau 27 gadus. Daudzi cilvēki joprojām nespēj saprast, kāpēc totalitārā ĶKP vajā šādu miermīlīgu meditācijas sistēmu.

Šajā rakstā aplūkoti būtiskākie notikumi un sniegts ieskats vajāšanu priekšvēsturē pirms to oficiālās sākšanās 1999. gada jūlijā. Ķīnā, valstī ar senu civilizāciju, kurā vienmēr tika augsti vērtēta labestība un garīgums, kopš režīma nākšanas pie varas 1949. gadā starp tautu un ateistisko ĶKP pastāvīgi notiek konflikti.

Lai apspiestu intelektuālo brīvību un iznīdētu Ķīnas senās kultūras tradīcijas, ĶKP uzsāka Antilabējo kustību (1957-1959) un Kultūras revolūciju (1966-1976). 1989. gada Tiaņaņmeņas slaktiņa laikā par uzbrukuma mērķi kļuva studentu aizsāktā demokrātiskā kustība.

ĶKP ne tikai sarāva ķīniešu saikni ar viņu tradicionālo kultūru un garīgajām ticībām, bet arī lika saprast, ka viņiem ir ļoti maz brīvības.

1. Cjigun kļūst populārs

Pēc virknes intelektuālo un kultūras katastrofu cilvēki sāka pievērsties cjigun sistēmām. Cjigun, kas sakņojas ķīniešu medicīnā un nekādi neapdraud ĶKP, kļuva populārs pagājušā gadsimta 80. gados, neraugoties uz saspringto politisko situāciju Ķīnā.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka ĶKP pievēra acis uz cjigun. Pēc Padomju Savienības sabrukuma (1991) un Austrumu bloka sabrukuma (1989-1990) ĶKP baidījās zaudēt varu "mierīgas evolūcijas" rezultātā, tāpēc tika izveidota deviņu cilvēku darba grupa, kuras uzdevums bija uzraudzīt cjigun. Šo deviņu augsta ranga amatpersonu grupu veidoja pārstāvji no Valsts sporta komisijas, Valsts zinātnes un tehnoloģiju komisijas, Veselības ministrijas, Valsts drošības ministrijas, Centrālās komitejas Propagandas nodaļas, Finanšu ministrijas, Sabiedriskās drošības ministrijas, Galvenās politiskās pārvaldes Sadarbības nodaļas un Bruņotās milicijas galvenās pārvaldes.

Šī visaptverošā sistēma ļāva ĶKP vākt informāciju par cjigun sistēmām un kontrolēt to mijiedarbību ar sabiedrību.

2. Pētījumi par ietekmi uz veselību

Sabiedrība ar Faluņgun tika iepazīstināta 1992. gada maijā. Pēc tam, kad praktizētāji sāka izpildīt piecus vingrojumu kompleksus un dzīvot saskaņā ar "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem, viņi piedzīvoja ievērojamus uzlabojumus fiziskās un garīgās veselības jomā.

Faluņgun arvien pieaugošā popularitāte un praktizētāju skaita pieaugums piesaistīja ĶKP uzmanību. 1994. gadā vietējie miliči tika nosūtīti slepeni iefiltrēties Faluņgun praktizētāju vidū, taču, to izdarījuši, viņi neatklāja neko neparastu.

1994. gada beigās Faluņgun dibinātājs Li Hundži kungs pārtrauca mācīt šo praksi Ķīnā.

3. Aizvien pieaugošais Faluņgun praktizētāju skaits

Tā kā Faluņgun principi atbilda tradicionālajām morāles vērtībām, saskaņā ar kurām ķīnieši dzīvoja pirms ĶKP nākšanas pie varas, šī prakse turpināja gūt arvien lielāku popularitāti. Līdz 1996. gadam Faluņgun praktizētāju skaits pārsniedza to cilvēku skaitu, kuri praktizēja citus cjigun veidus.

Faluņgun nebija oficiālu biedru sarakstu, un praktizētāji varēja brīvi nākt un iet, tāpēc precīzs praktizētāju skaits nebija zināms. Tomēr līdz 1996. gadam Faluņgun praktizēja jau miljoniem cilvēku. Starp viņiem bija daudz ĶKP un valdības amatpersonu, sevišķi daudz bija pensijā aizgājušu augstu valdības amatpersonu.

Dzjans Dzemiņs, kurš pēc Tiaņaņmeņas slaktiņa kļuva par ĶKP augstāko vadītāju, baidījās zaudēt kontroli pār cilvēkiem. Redzot, ka Faluņgun ir apolitiska kustība un nemeklē viņa labvēlību, Dzjans sāka apskaust šīs prakses milzīgo ietekmi un tās dibinātāja popularitāti. Tas viss tieši un netieši noveda pie 1996. gadā notikušā incidenta saistībā ar laikrakstu Guanmin Žibao.

4. Incidents saistībā ar laikrakstu Guanmin Žibao

Pakavēsimies pie ĶKP "trīs nē" politikas attiecībā uz cjigun sistēmām. 1982. gada 13. maijā Hu Jaobans, toreizējais ĶKP Centrālās komitejas Propagandas nodaļas ministrs un vēlāk ĶKP Centrālās komitejas ģenerālsekretārs, uzdeva Propagandas nodaļai izsludināt "trīs nē" politiku attiecībā uz cjigun un ar to saistītiem jautājumiem (piemēram, pārdabiskām spējām), proti: "Nepopularizēt, nekritizēt un neapspriest".

1982. gada martā augsta ranga ĶKP amatpersona Džans Džeņhuaņs rīkoja pasākumu, kurā tika demonstrētas pārdabiskas spējas. Pasākumu apmeklēja Vu Šaodzu, kurš tolaik bija Zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības komisijas biroja direktora vietnieks (vēlāk viņš tika paaugstināts par komisijas politisko komisāru). Pēc tam Vu uzrakstīja vēstuli ģenerālsekretāram Hu Jaobanam, kurā cita starpā bija rakstīts:

"Visā zinātnes attīstības vēsturē, kad Koperniks izvirzīja heliocentrisko teoriju, Galilejs uzstāja uz Zemes rotācijas teoriju, Einšteins izstrādāja relativitātes teoriju un Tomass Hants Morgans izvirzīja gēnu teoriju, viņus visus asi kritizēja laicīgā vara. Daži no tiem, kas atbalstīja jaunās teorijas, pat zaudēja dzīvību, piemēram, Bruno. Padomju Savienībā ģenētikas teoriju oficiāli dēvēja par "buržuāzisko pseidozinātni", taču fakti ir pierādījuši, ka tieši viņu Lisenko teorija bija pseidozinātne.

No iepriekš minētajiem piemēriem varam secināt, ka parādības, kuras vecās teorijas nespēj izskaidrot, bieži vien ir priekšvēstnesis lieliem izrāvieniem zinātnē. Kad šādas parādības tiek atklātas un paceltas zinātniskas teorijas līmenī, tām ir ārkārtīgi liela zinātniskā nozīme un praktiska vērtība.…"

Arī trīs citas augsti stāvošas amatpersonas sāka atbalstīt cjigun. Viens no viņiem bija Vu, kurš bija studējis teorētisko kodolfiziku Cjinhua Universitātē un vēlāk strādāja par politisko komisāru Nacionālajā Aizsardzības zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības komisijā. Otrais bija Tens Tens – ķīniešu kodolfiziķis, bijušais Ķīnas Zinātņu un tehnoloģiju universitātes prezidents, Centrālās propagandas nodaļas ministra vietnieks un Ķīnas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Trešais – Dzja Čuņvans, Cjinhua Universitātes Inženierfizikas katedras absolvents, kurš specializējās eksperimentālajā kodolfizikā un vēlāk kļuva par Valsts drošības ministru un partijas sekretāru. Šīs trīs amatpersonas no nozīmīgām valdības institūcijām uzrakstīja vēstules augstāka līmeņa vadītājiem, kurās izskaidroja paranormālo spēju zinātnisko nozīmi un piedāvāja brīvprātīgi uzņemties atbildību par pētījumiem šajā jomā, kā arī ar to saistīto politiku un pārvaldību. Šo vēstuli apstiprināja atbildīgās amatpersonas; tādējādi 1985. gadā Ķīnā tika izveidota trīs cilvēku vadības grupa cilvēkzinātnes jomā.

Tomēr ĶKP, neraugoties ne uz ko, nolēma vērsties pret Faluņgun. Lai nopelnītu sev politisko kapitālu, ĶKP Centrālās komitejas Propagandas nodaļas vadītāja vietnieks Sjujs Guančuņs 1996. gadā sasauca uz sanāksmi 10 lielāko laikrakstu galvenos redaktorus. Viņš uzdeva laikrakstam Guanmin Žibao publicēt Faluņgun apmelojošu rakstu un lika to pārpublicēt citiem lielākajiem laikrakstiem.

Tāpat Valsts Preses un izdevējdarbības pārvalde 1996. gada 24. jūlijā izdeva iekšējo dokumentu, kas tika nosūtīts redakcijām un izdevniecībām visās provincēs un pilsētās valstī, aizliedzot publicēt un izplatīt Faluņgun grāmatas, piemēram, "Džuaņ Faluņ" un "Faluņgun". (Vairāk nekā 10 gadus pēc oficiālās vajāšanas sākuma 1999. gadā, Ķīnas Preses un izdevējdarbības pārvaldes 2011. gada martā izdotais paziņojums Nr. 50 atcēla aizliegumu publicēt Faluņgun tekstus. Taču, neraugoties uz to, apspiešana turpinājās.)

Sākotnēji Sjujs plānoja nodēvēt Faluņgun par "kultu". Tomēr pēc tam, kad laikraksts Guanmin Žibao publicēja Faluņgun nomelnojošo rakstu, attiecīgās valdības iestādes saņēma simtiem tūkstošu vēstuļu, kurās tika skaidroti patiesie fakti par Faluņgun. Tādējādi Faluņgun apspiešana uz laiku tika apturēta. (2014. gada 2. jūnijā ĶKP laikraksts "Juridiskās vakara ziņas" paziņoja par Sabiedriskās drošības ministrijas dokumentu [2000] Nr. 39, vēlreiz skaidri norādot, ka Faluņgun nav kults.) Taču apspiešana nebeidzās.

5. Divas slepenas izmeklēšanas 1997. gadā

Lai varētu nosaukt Faluņgun par "kultu", 1997. gada janvārī un jūlijā Sabiedriskās drošības ministrija, kuru kontrolēja Dzjana Dzemiņa piekritējs Luo Gaņs, visā valstī veica divas izmeklēšanas. Tomēr pēc rūpīgas izmeklēšanas sabiedriskās drošības nodaļas visā Ķīnā ziņoja: "Problēmas nav konstatētas."

Neraugoties uz pierādījumu trūkumu, Sabiedriskās drošības ministrijas Pirmā pārvalde 1998. gadā izdeva rīkojumu Nr. 555 – "Rīkojums par izmeklēšanas veikšanu attiecībā uz Faluņgun", kurā Faluņgun tika nodēvēts par "kultu". Ķīnā plašsaziņas līdzekļu izmantošana, lai nomelnotu kādu personu vai grupu, vienmēr ir priekšvēstnesis valsts mēroga politiskām kampaņām.

6. 1998. gada incidents Pekinas televīzijā

Ķīnas Zinātņu akadēmijas loceklis He Dzuosju, kurš palīdzēja sagatavot ĶKP propagandu, sāka uzbrukt Faluņgun. Viņš apgalvoja, ka kvantu mehānikas sasniegumi pierāda to, ka Dzjana Dzemiņa teorija "Trīs priekšstati" ir pamata standarts pēc kura novērtēt inovācijas zinātnē un tehnoloģijās.

He Dzosju bija Luo svainis, un 1998. gada maijā viņš Pekinas televīzijas raidījumā Beijing Express apzināti nomelnoja Faluņgun. Daudzi praktizētāji devās uz televīzijas kanāla ēku, lai dalītos savā personīgajā pieredzē un izskaidrotu patiesību. Pēc tam, kad darbinieki saprata situāciju, viņi veica labojumus.

7. He Dzuosju tiek aizliegts izplatīt apmelojumus Pekinas plašsaziņas līdzekļos

He Dzuosju provokācija nepatika toreizējam Pekinas mēra vietniekam, kurš lika viņam atturēties no apmelojošu izteikumu izplatīšanas Pekinas plašsaziņas līdzekļos. Tā kā Pekinā viņam bija aizliegts darboties, 1999. gada aprīlī viņš devās uz Tiaņdzjiņu, kur publicēja augstākminēto apmelojošo rakstu.

8. Sabiedriskās drošības ministrija atkal rada problēmas

1998. gada 21. jūlijā Sabiedriskās drošības ministrijas Pirmā pārvalde izdeva paziņojumu sabiedriskās drošības pārvaldēm visā Ķīnā. Tas lika vietējai milicijai ar spēku izklīdināt Faluņgun praktizētājus. Milicijas darbinieki veica nelikumīgas kratīšanas praktizētāju mājokļos, ielauzās privātmājās un konfiscēja personīgās mantas. Tas notika Sjiņdzjanā, Heilundzjanā, Hebejā, Fudzjaņā un citās vietās visā Ķīnā.

9. Izmeklēšanas ziņojums

Saistībā ar šo vajāšanu Faluņgun praktizētāji sūtīja vēstules milicijas iecirkņu priekšniekiem, skaidrojot, kāpēc šāda rīcība nav pareiza. 1998. gada otrajā pusē grupa pensionētu augstākā līmeņa amatpersonu no Nacionālā Tautas kongresa, kuru vadīja Čao Ši, veica detalizētu izmeklēšanu un pētījumu attiecībā uz Faluņgun. Viņi secināja, ka "Faluņgun valstij un tās iedzīvotājiem dod tikai labumu". Gada beigās viņi iesniedza izmeklēšanas ziņojumu Dzjana Dzemiņa vadītajam Politbirojam.

Izskatījuši ziņojumu Politbiroja locekļi bija apmierināti. Toreizējais premjerministrs Džu Žundzji izdeva rīkojumu, kurā būtībā bija teikts, ka Faluņgun praktizētājus nedrīkst traucēt. Džu norādījumi balstījās uz ekonomiskajām un valsts interesēm – ja šāda prakse ļauj Ķīnai ievērojami ietaupīt uz ārstniecības izmaksu rēķina un veicina sabiedriskās kārtības uzturēšanu, valdībai tā ir jāatbalsta. (Faluņgun praktizētāji uzzināja par iepriekšminēto premjerministra Džu Žundzji rīkojumu, ko viņš izdeva 1998. gada beigās, tikai 1999. gada 25. aprīlī, kad piedalījās apelācijā.)

Dzjanu Dzemiņu šis rīkojums neapmierināja un viņš nodeva izmeklēšanas ziņojumu Luo Gaņam. Tas tieši vai netieši kļuva par iemeslu 1999. gada incidentam Tiaņdzjiņā.

10. Incidents Tiaņdzjiņā

Luo Gaņa atbalstīts He Dzuosju ignorēja Džu Žundzji rīkojumu un 1999. gada 11. aprīlī Tiaņdzjiņas Izglītības institūta žurnālā "Jauniešu zinātnes un tehnoloģiju izstāde" publicēja vēl vienu Faluņgun nomelnojošu rakstu. Neraugoties uz to, ka viņa apgalvojumiem nebija nekāda pamata, viņš paziņoja, ka Faluņgun kaitē sabiedrībai.

Faluņgun praktizētāji uzticējās valdībai un uzskatīja, ka amatpersonām ir jāzina patiesība, tāpēc no 1999. gada 18. līdz 24. aprīlim vairāki no viņiem devās uz Tiaņdzjiņas Izglītības institūtu un citām attiecīgajām valsts iestādēm, lai izskaidrotu situāciju. 23. un 24. aprīlī Tiaņdzjiņas Sabiedriskās drošības pārvalde nosūtīja bruņotus miličus, lai tie piekautu praktizētājus. Daudzi praktizētāji tika savainoti, un 45 cilvēkus arestēja.

Kad Faluņgun praktizētāji lūdza atbrīvot arestētos praktizētājus, Tiaņdzjiņas pilsētas pašvaldības amatpersonas viņiem paziņoja, ka, ņemot vērā Sabiedriskās drošības ministrijas iejaukšanos, arestētie praktizētāji netiks atbrīvoti, kamēr to neatļaus Pekina. Tiaņdzjiņas milicijas pārstāvji teica praktizētājiem: "Dodieties uz Pekinu; tikai Pekinā šo problēmu varēs atrisināt."

Pēc viņu ieteikuma praktizētāji devās uz Pekinu un 1999. gada 25. aprīlī apvienojās miermīlīgā apelācijā. Trīs mēnešus vēlāk Dzjans Dzemiņs uzsāka valsts mēroga vajāšanu, kas turpinās vēl šodien.

Ir kāds sens teiciens: "Ja vēlies kaut ko kritizēt, tam vienmēr var atrast ieganstu." Pirms diviem tūkstošiem gadu Nērons sāka vajāt kristiešus, tos apmelojot; Hitlers vērsās pret ebrejiem, tos nomelnojot. Ķīnas komunistiskā partija gadu desmitiem ilgi saglabāja kontroli pār Ķīnu, īstenojot politiskās kampaņas, un tā nevilcināsies iznīcināt jebkuru grupu, kuru uzskata par apdraudējumu savai totalitārajai varai – Faluņgun nav izņēmums.

Neskatoties uz šo 27 gadus ilgo vajāšanu, kuras laikā praktizētāji ir tikuši spīdzināti, nogalināti un pakļauti orgānu izņemšanai, viņi joprojām turpina aizstāvēt Faluņgun. Viņi turpina stāstīt cilvēkiem par apdraudējumu, ko Ķīnas komunistiskā partija rada visai cilvēcei.

Tā kā ĶKP, izmantojot atsevišķus Rietumvalstu medijus, tiesu sistēmas un ekonomisko ietekmi, eksportē šo vajāšanu uz ārzemēm, sekas var būt katastrofālas, ja vien šīs transnacionālās represijas netiks laikus apturētas.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/4/22/233731.html