Pārdomas par melošanu

Mūsdienās cilvēki bieži ir orientēti uz utilitārismu un morālo relatīvismu. Ir ierasts pielāgot argumentus savām personīgajām interesēm, uzskatot „elastīgumu”, „reālismu” un „pielāgošanās spēju” par spēka pazīmēm. Tomēr morālais relatīvisms orientējas uz vēlamo gala rezultātu, nepievēršot uzmanību morālajiem standartiem.

Patiesība ir universāla cilvēces pamatvērtība. Dao skolā izkopj patiesīgumu. Konfūcismā akcentē godīgumu. Budisms nepieļauj negodīgumu, savukārt kristietība nosoda melošanu. Visās šajās tradīcijās godīgums un uzticamība tiek uzskatīti par būtiskākajiem pamata principiem.

Konfūcisms māca, ka cilvēks nevar pastāvēt bez godīguma, savukārt budisms māca, ka meli iznīcina visa labā pamatus. Patiesīguma un uzticamības zaudēšana ir salīdzināma ar koku bez saknēm vai strautu bez avota. Praktizētāji, kuri nespēj pilnveidot patiesīgumu, nespēs apgūt Faluņ Dafa vai sasniegt apgaismību, jo viņiem trūkst tādu īpašību kā neatlaidība, iecietība, līdzjūtība un empātija.

Faluņ Dafa praksē izkopj „Īstenību-Labestību-Pacietību”, un „Īstenība” ir galvenais un svarīgākais princips. Frāzes „runā īstenus vārdus, rīkojas godprātīgi, kļūst par patiesu cilvēku” („Džuaņ Faluņ” Pirmā lekcija) satur tikai dažus vārdus, taču to īstenot nav nemaz tik vienkārši. Tas ir tāpēc, ka Ķīnā, kur valda Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), valdība melo, plašsaziņas līdzekļi izplata dezinformāciju, preces ir viltotas, un mediķi rīkojas neētiski. Daudzi cilvēki melo paši un tiek maldināti no citu puses.

Turklāt daudziem ķīniešiem, it īpaši tiem, kas dzimuši pēc Kultūras revolūcijas sākuma, jau no mazotnes ir mācīts domāt „ļoti praktiski”. Valoda – tostarp rakstītais teksts – netiek izmantota, lai izteiktu savas patiesās domas, bet gan kā līdzeklis noteiktu mērķu sasniegšanai. Viņi uzskata, ka principi, vērtības un argumenti ir tikai līdzekļi, kurus var izmantot savu mērķu sasniegšanai un kurus jebkurā brīdī var mainīt. Rezultātā „teikt to, ko cilvēki vēlas dzirdēt“, šķiet, ir pilnīgi normāli, un arī morālās konsekvences trūkums tiek uzskatīts par normālu.

Daži praktizētāji, kas dzīvo Ķīnā, iespējams, joprojām rīkojas vai domā tādā veidā. Daudzi vienkārši plūst līdzi straumei, pieņemot, ka nelieli meli ir sīkums. Normālā sabiedrībā melošana tiek uzskatīta par kaunpilnu rīcību. Tomēr daži praktizētāji nekad nav nopietni attiekušies pret „Īstenības” pilnveidošanu, un ļaunums to izmantojis kā ieganstu vajāšanai.

Kādai praktizētājai somā bija patiesību skaidrojošie materiāli, un viņa izmantoja cita cilvēka personas apliecību, lai iekāptu vilcienā. Viņu apcietināja un notiesāja. Vēl viena praktizētāja atgriezās darbā pēc vairākus mēnešus ilgas prombūtnes. Pakļauta spiedienam no vadības puses, un uzskatot to par formalitāti, viņa uzrakstīja „viltus” paziņojumu par to, ka atsakās no Faluņgun praktizēšanas, vienkārši tāpēc, lai saglabātu darbavietu. Taču vēlāk viņa novirzījās no ceļa.

Ķīniešu sakāmvārds vēsta: „Neatturies darīt labu tikai tāpēc, ka lieta šķiet nenozīmīga, un nedari ļaunu tikai tāpēc, ka tā ir maza lieta.” Šiem praktizētājiem piemīt daudzas labas īpašības, taču viņi nav pievērsuši uzmanību patiesai sevis pilnveidošanai, iespējams, uzskatot, ka tās ir nenozīmīgas lietas. Patiesībā pilnveidošanās procesā nekas nav mazsvarīgs. Šāda uzvedība liecina par kļūdainu domāšanu un cilvēciskām pieķeršanām.

Ko nozīmē būt patiesam? Patiesīgums nozīmē, ka cilvēka domas un vārdi ir saskaņā, ka cilvēks runā atklāti un izvairās no maldināšanas un pārspīlējumiem. Tomēr ĶKP kultūras ietekmē daudzi ķīnieši melo bez vilcināšanās un kauna. Ja arī praktizētāji kļūst tādi, mēs nepilnveidojam patiesīgumu.

Daži praktizētāji bieži sastopas ar dažādiem incidentiem un pastāvīgu vajāšanu. Šiem praktizētājiem vajadzētu padomāt par to, vai viņi ir pilnveidojuši patiesīgumu. Tikai tad, ja cilvēks rīkojas saskaņā ar Faluņ Dafa mācību, Skolotājs un Likums viņu var aizsargāt.

Vienas no melošanas sekām ir nespēja sasniegt patiesu apgaismību. Vēl vienas sekas ir karmiskās atmaksas izciešana. Melošana ir būtisks šķērslis garīgajā praksē. Ja cilvēks pat nespēj būt patiess, kā gan viņš var būt labestīgs un iecietīgs?

Mums jāsaprot, ka sistemātiska, apzināta vai neapzināta melošana un maldināšana ir nepareiza un amorāla parādība. Šāda rīcība ir jālabo. Tikai attīrot savu sirdi, esot godīgam un taisnīgam, cilvēks var patiesi izprast Likumu un gūt stabilus panākumus sevis pilnveidošanā.

Tā ir mana personīgā izpratne. Lūdzu, norādiet uz jebko, kas neatbilst Likumam.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/2/13/232646.html