Šorīt, veicot meditāciju, es atgādināju sev, ka nedrīkstu ļaut savām domām aizklīst, lai neapzināti nepraktizētu kaut ko sliktu. Pēkšņi man atklājās jauna izpratne par vārdu “neapzināti”.
Nesen ar mani sazinājās kāda gados vecāka praktizētāja. Viņa vēlējās klausīties Minghui radio un lūdza manu palīdzību. Ar šo praktizētāju iepazinos pirms diviem gadiem un toreiz viņas sejas krāsa bija sārta, solis viegls. Es viņu satiku dažas reizes, bet pēc tam vairāk nekā gadu neredzēju. Reizēm mēs runājām pa telefonu, un es jautāju, ko viņa dara. Viņa teica, ka strādā, agri no rīta iziet no mājām un atgriezās vēlu vakarā. Es teicu: “Jums taču ir pensija, jums nav jāstrādā.” Viņa atbildēja, ka pa telefonu nav ērti par to runāt. Vēlāk es uzzināju, ko viņa ar to bija domājusi. Viņas vienīgajam dēlam, kurš bija precējies, bija vairākus simtus tūkstošu juaņu lielas biznesa parādsaistības. Šī praktizētāja, kurai bija gandrīz 70 gadu, nolēma strādāt, lai palīdzētu dēlam. Kad es viņu atkal satiku, viņa izskatījās slikti un bija ļoti nogurusi. Es ieteicu viņai pārtraukt strādāt, jo tas traucēja viņai darīt trīs lietas.
Atcerējos, ka daudziem vietējiem gados vecajiem praktizētājiem ir līdzīga problēma. Viņi saka, ka vēlas iet līdzi Likuma labošanas procesam, bet Ķīnas ekonomikas lejupslīdes dēļ viņu bērniem klājas finansiāli grūti. Šie praktizētāji vēlas palīdzēt, tāpēc uzņemas mazbērnu pieskatīšanu. Kā gan viņiem var pietikt enerģijas, lai darītu visu, kas nepieciešams, lai apstiprinātu Likumu?
Ir sens ķīniešu teiciens: “Bērniem un mazbērniem ir sava svētība, neesi viņu darba zirgs. Bērniem un mazbērniem ir sava svētība, neuztraucies par viņu nākotni.” Tomēr šķiet, ka gados vecākie praktizētāji ir kļuvuši par savu bērnu kalpiem.
Mums ir misija. Ja mēs ļausim saviem bērniem un mazbērniem kavēt mūsu zvērestu izpildi, tas radīs smagas sekas ne tikai mums – padomājiet, cik lielu grēku būs izdarījuši mūsu pēcnācēji!
Šodien, pabeigusi meditāciju, es atcerējos Skolotāja mācību:
“Stūrgalvīga pieķeršanās radniecīgām jūtām noteikti uzkrauj slogu, sasaista un padara kā apmātu. Mīlestības valgi visu mūžu apgrūtina, un, kad gadi paiet, nožēlot jau ir par vēlu.” (“Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”, kanons “Tabu tam, kas pilnveidojas”)
Esmu redzējusi, kas notiek ar man apkārt esošajiem gados vecajiem praktizētājiem, kuri nav labi darījuši šīs trīs lietas. Kā viņi kļūst mazāk centīgi savās domās un darbībās, kā viņi noveco, kļūst fiziski vājāki, zaudē savu jauneklīgo izskatu un galu galā kļūst par parastiem cilvēkiem. Kā praktizētāji, mēs nedrīkstam pazemināt prasības pret sevi. Mums ir jāatmet visas savas pieķeršanās. Pretējā gadījumā, kad Likuma izlabošanas process drīzumā sasniegs cilvēku pasauli, mēs sapratīsim, ko esam zaudējuši.
Iepriekš minētais ir mana personīgā izpratne. Lūdzu, norādiet, ja kaut kas nav pareizi.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/12/31/232001.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...