Zīlēšana mūsdienu sabiedrībā: ķeršanās pie pēdējā salmiņa vai jauns sākums?

Šobrīd Ķīna saskaras ar milzīgu dilemmu. Tūkstošiem gadu Ķīnas kultūrā tika atzīta cilvēces ciešā saikne ar dievišķo – sākot no Dzeltenā imperatora un Laodzi līdz leģendārajam Pērtiķu karalim. Tomēr, kad 1949. gadā valstī pie varas nāca Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), šī tradīcija tika sagrauta. Tempļus izpostīja, un daudzu reliģisko konfesiju mūkus un mūķenes piespieda atgriezties pasaulīgajā dzīvē.

Taču pēdējos gados Ķīnā ievērojami pieaugusi interese par zīlēšanu – nākotnes notikumu paredzēšanu vai zināšanu iegūšanu, interpretējot zīmes vai izmantojot pārdabiskas spējas. Sākot no augstām valsts amatpersonām līdz parastiem iedzīvotājiem, arvien vairāk cilvēku vēršas pie zīlniekiem. Atšķirībā no tradicionālajām garīgajām praksēm, kurās balstoties uz dievišķām mācībām, cilvēki koncentrējas uz sevis pilnveidošanu, mūsdienās daudzi cilvēki mēģina iegūt bagātību vai paredzēt savu likteni, izmantojot zīlēšanu. Saistībā ar lēno ekonomikas izaugsmi un augsto bezdarba līmeni Ķīnā, jaunākās paaudzes pārstāvji pat meklē atbildes, izmantojot dažādas pareģošanas metodes tiešsaistē, (piemēram zīlēšanu ar taro kārtīm, astroloģiju), šādi cenšoties gūt kādu izpratni vai rast ātru risinājumu savām problēmām.

Kādas sekas tas radīs Ķīnas sabiedrībai? Vai mēs patiešām varam paļauties uz šādām izmisīgām, darījumam līdzīgām pieejām dievišķajam, lai gūtu patiesus norādījumus?

Digitalizēta zīlēšana?

Laikraksts 21st Century Business Herald ziņoja, ka saskaņā ar aplēsēm 2025. gadā Ķīnā psiholoģisko pakalpojumu tirgus apjoms, kas darbojas uz mākslīgā intelekta bāzes, sasniedza 3,866 miljardus juaņu (jeb 559,6 miljonus ASV dolāru). Ja šī tendence saglabāsies, tad līdz 2028. gadam šis rādītājs varētu sasniegt 59,5 miljardus juaņu (jeb 8,6 miljardus ASV dolāru). Kiberzīlēšana un uz mākslīgo intelektu bāzēta pareģošana ir iepakotas standartizētos produktos, kurus var iegādāties, maksājot par katru lietošanas reizi vai izmantojot gada abonementu. Runā, ka laimes, ilgtermiņa attiecību vai darba meklējumu gadījumā tiek izmantoti dažādi algoritmi.

Daudzi cilvēki joprojām rīkojas pēc vecā modeļa un viņu domāšana paliek nemainīga. Piemēram, Pekinas Junhe templis (Lamas templis) 2023. gadā katru dienu uzņēma aptuveni 60 000 apmeklētāju. Klīst baumas, ka lūgšanas šajā templī palīdz atrast darbu. Vairāk nekā puse Lamas tempļa apmeklētāju ir mileniāļi (X paaudze) un Z paaudze. Paredzams, ka 2026. gadā tempļu bizness visā Ķīnā pārsniegs 100 miljardus juaņu (jeb 14 miljardus ASV dolāru).

Bet vai patiešām dievišķā labvēlība tiek dāvāta tiem, kuri abonē tiešsaistes pareģojumu pakalpojumus un tiem, kuri vienkārši pielūdz Budas statujas un kvēpina to priekšā vīraku?

Tradicionālā ticība

Daudzās kultūrās ir pastāvējis uzskats, ka cilvēki sākotnēji ir nākuši no augstākām sfērām un ka, ja cilvēks ir labs, tas palīdzēs viņam atgriezties savā sākotnējā dievišķajā vietā.

Bībelē teikts – Sātans apgalvoja, ka Ījabs mīl Dievu tikai tāpēc, ka Dievs tam ir dāvājis daudz svētību. Tāpēc, lai pārbaudītu Ījabu, Sātans lika viņam zaudēt visu ganāmpulku, kalpus, bērnus un pat veselību. Tomēr šo pārbaudījumu laikā Ījabs palika taisns un neizjuta naidu pret Dievu: "Tas Kungs deva, Tas Kungs ņēma, Tā Kunga vārds lai ir slavēts!" Tādējādi Ījabs izturēja pārbaudījumu.

Tieši pārbaudījumu un grūtību laikā atklājas tas, vai tiek pilnveidots mūsu raksturs. Un mūsu izvēle patiešām kaut ko maina, kā to ilustrē šis nākamais stāsts no senās Ķīnas.

Cjiņs Hujs, augsta ranga ierēdnis Sunu dinastijas (960–1279) laikā, bija pazīstams kā ļaunuma iemiesojums, kurš nogalināja godīgus ģenerāļus, tostarp Jue Feju. Reiz viņš uzdeva slavenajam fenšui meistaram Lajam Buji atrast viņam kapa vietu, kas nodrošinātu viņa pēcnācējiem labklājību. Lajam nekas cits neatlika, kā vien izpildīt viņa rīkojumus. Tomēr, atradis labvēlīgo vietu, Lajs nozvērējās: "Nebūtu loģiski, ja šī vieta nenestu uzplaukumu, taču tas neatbilstu debesu likumiem, ja tā nestu uzplaukumu [Cjiņa ģimenei]."

Apmierināts ar šo vietu, Cjiņs pārcēla uz šejieni savu senču kapavietu. Kādu nakti sākās spēcīga lietusgāze ar stipru vēju, kas pārveidoja apvidu un padarīja šo vietu par negatīvas enerģijas apgabalu. Saskaņā ar Jui Ši Min Jaņ (Izglītojoši stāsti, kas apgaismo pasauli), Cjiņs un viņa sieva, kā arī viņa augstākie ierēdņi par saviem grēkiem joprojām cieš pazemes pasaulē.

Senais gudrais Laodzi teica: "Dievišķajam nav favorītu, un tas vienmēr palīdz tiem, kas ir tikumīgi."

Koks bez saknēm

Diemžēl šī tradicionālā izpratne par pasauli un cilvēka dzīvi gandrīz pilnībā tika zaudēta Kultūras revolūcijas laikā (1966–1976) un Ķīnas komunistiskās partijas daudzajās citās politiskajās kampaņās. 1966. gadā, tikai viena mēneša laikā, studentu līderis Taņs Houlaņs un viņa sabiedrotie sarkangvardi iznīcināja vairāk nekā 6000 kultūras pieminekļu, 2700 senu grāmatu, 900 ruļļus ar kaligrāfijas un glezniecības darbiem, kā arī 1000 akmens plāksnes. Starp tiem bija vairāk nekā 70 valsts aizsardzībā esoši dārgumi un 1000 retu grāmatu. Viņi pat nopostīja Konfūcija tempļus un apgānīja šī gudrā vīra kapavietu.

Ironiski, ka gadu desmitus vēlāk Ķīnas komunisti šos vēsturiskos tempļus pārvērta par komerciālām vietām. Piemēram, Šaoliņas templis, kuru ik gadu apmeklē 4,5 miljoni cilvēku, pārdod biļetes par vairāk nekā 300 miljoniem juaņu gadā. Papildus cīņas mākslām, suvenīriem, video tiešraidēm un sadarbībai intelektuālā īpašuma jomā šis uzņēmums gadā nopelna vairāk nekā vienu miljardu juaņu (jeb 146 miljonus ASV dolāru). Šaolinas tempļa garīgais un administratīvais vadītājs Ši Junsjiņs ir arī Ķīnas Tautas kongresa deputāts.

Ir skaidrs, ka bez stabila kultūras pamata ĶKP komerciālās aktivitātes nekad nesniegs cilvēkiem patiesu garīgo vadību. Tomēr jaunais ticības meklējumu bums Ķīnā liecina, ka cilvēki joprojām meklē patiesību un cenšas saprast, kas mēs esam un no kurienes nākam.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/3/1/233145.html