Gulbju uzticība

Gulbji ir ūdensputni, kuri izskatās līdzīgi zosīm. Šie skaļie putni barojas ar augiem un kukaiņiem. Lai gan tie ir ūdensputni, tie ir labi lidotāji.

Senā ķīniešu teksta Džuandzi nodaļā "Debesu loki" ir teikts: "Gulbji ir balti, bez nepieciešamības mazgāties katru dienu; vārnas ir melnas, bez nepieciešamības krāsot sevi melnā krāsā katru dienu." Vissenākajā ķīniešu rakstzīmju vārdnīca Šuoveņ Dzjedzi skaidrots, ka gulbis (hu) ir augsti lidojošs putns. Lai simbolizētu augstus mērķus, rakstzīme hu (鵠) bieži tiek izmantota kopā ar rakstzīmi hun (鴻, savvaļas zoss).

Migrācijas laikā gulbji nereti tiek šķirti viens no otra, taču joprojām paliek uzticīgi saviem partneriem. Lielākā daļa gulbju pāru paliek kopā uz mūžu.

Esmu dzimis Šaņsji provincē, Ķīnas ziemeļaustrumos. Kad man bija desmit gadi, vecāki aizveda mani pie vecvecākiem uz Juaņpinas pilsētu, kur pirmo reizi ieraudzīju kalnus, un tie mani ļoti sajūsmināja.

Saulainā pēcpusdienā tēvs kopā ar mani apsēdās pie avota. Mēs dzirdējām gana svilpošanu un redzējām, kā viena kaza aizbēg. Gans pacēla akmeni un meta ar to kazai, trāpot pa ragu. Redzot, cik ļoti mani pārsteidza gana veiklība, tēvs man pastāstīja stāstu no savas bērnības.

Viens no mana tēva brālēniem arī bija gans. Ganot ganāmpulku, viņš vienmēr līdzi ņēma medību bisi, lai atvairītu vilkus un leopardus. Katru pavasari viņš redzēja gājputnu barus, kas atgriezās uz ziemeļiem. Reiz, kad viņš ganīja aitas kalna virsotnē, viņš pamanīja divus gulbjus lidojam virs viņa galvas. Puisis impulsīvi izšāva uz tiem, un viens gulbis nokrita. Pacēlis aizšauto putnu, viņš pamanīja ka tam ir savainots spārns. Pārsējis spānu, viņš aiznesa putnu mājās. Kad vecāki uzzināja, ko viņš izdarījis, viņi to norāja: "Mednieki nešauj uz gulbjiem pārī. Tas, ko tu izdarīji, ir briesmīgi." Apzinoties savu kļūdu, viņš turēja gulbi pagalmā un kārtīgi par to rūpējās.

Kad pienāca rudens un putni sāka migrēt uz dienvidiem, kāds vientuļš gulbis, skumji klaigājot, lidoja pāri viņu pagalmam. Gulbis brālēna pagalmā dzirdēja saucienu un skaļi atbildēja. Lidojošais gulbis atpazina sava dzīvesbiedra balsi un, neraugoties uz cilvēku klātbūtni, nolaidās pagalmā. Šķita, ka abi ļoti priecājās par satikšanos. Tas, kurš atlidoja, bija lielāks, acīmredzot tas bija tēviņš. Sapratis, ka draudzene nekad vairs nevarēs lidot kopā ar viņu, tas izpleta spārnus, pacēla galvu un sāpīgi iekliedzās. Gulbji savija kaklus un abi kopā nomira.

Ir vēl viena putnu suga, kas ir uzticīga saviem partneriem: lielais ragu putns (Buceros bicornis). Kad ragu putnu pāris ir sapārojies, tie visu atlikušo mūžu pavada kopā. Perēšanas sezonā tēviņš ir atbildīgs par barības piegādi mātītei, kas perē olas, un par barības nodrošināšanu mazuļiem pēc to izšķilšanās.

Arī baltgalvas ērglis, milzīgs plēsīgais putns, veido pāri uz mūžu. Kad viens nomirst, bieži vien nomirst arī otrs.

Albatross, liels jūras putns ar spārnu plētumu 2,5 – 3,5 metri, arī ir pazīstams ar savu uzticību partnerim. Albatrosi vairāk nekā 90 % laika pavada gaisā, taču vienmēr atceras savus partnerus un ligzdu atrašanās vietas. Kad partneris ir atrasts, viņi paliek kopā uz visiem laikiem. Pat ja viņi ir bijuši šķirti gadiem ilgi, tie spēj atpazīt sava partnera balsi un izskatu. Kad viņi atgriežas savās ligzdošanas vietās, vientuļie sāk meklēt pāri, bet tie, kas ieradušies agrāk, pacietīgi gaida savu partneru ierašanos.

Cilvēku sabiedrībā laulība tradicionāli nozīmē atbalstīt vienam otru grūtos brīžos un palikt uzticīgiem gan labos, gan slikto brīžos. Rietumos jaunlaulātie zvēr, ka mīlēs un cienīs viens otru gan bagātībā, gan nabadzībā, gan slimībā, gan veselībā. Diemžēl, pieaugot tādu teoriju popularitātei kā evolūcija un ateisms, laulība vairs nav balstīta uz morāles normām un ticību, bet neuzticība, asinsgrēks un šķiršanās ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Cilvēki, kuriem vairs nav morālo vērtību sistēmas, rīkojas ļaunāk nekā dzīvnieki.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/11/16/231336.html