Pēc Faluņgun praktizētāju aizturēšanas Tiaņdzjiņā 1999. gada aprīlī, apmēram 10 000 praktizētāju 25. aprīlī mierīgi pulcējās pie Valsts apelāciju biroja Pekinā, lai pieprasītu aizturēto atbrīvošanu un konstitūcijā noteiktās tiesības praktizēt savu ticību. Šo vēsturisko notikumu starptautiskā sabiedrība atzinīgi novērtēja kā lielāko miermīlīgo apelāciju mūsdienu Ķīnas vēsturē. Tomēr trīs mēnešus vēlāk, 1999. gada jūlijā, Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) līderis Dzjans Dzemiņs sāka valsts mēroga Faluņgun vajāšanu.
Nesen kāds lasītājs uzrakstīja Minghui.org redakcijai vēstuli. Viņš pastāstīja, ka augsta līmeņa ĶKP amatpersona ir atklājusi informāciju par to, ka Dzjans tajā dienā bija slepeni mobilizējis karavīrus, gatavojoties masu slaktiņam. Amatpersona arī norādīja, ka Dzjana rīcība bija pretrunā ar Ķīnas Konstitūciju.
Kareivji mobilizēti ar pielādētiem ieročiem
Kā pastāstīja ĶKP amatpersona, ĶKP ģenerālsekretārs un Centrālās militārās komisijas priekšsēdētājs Dzjans slepeni pavēlēja militārpersonām būt kaujas gatavībā. Lai slēptu savu identitāti, karavīri bija tērpušies miliču uniformās. Ar ieročiem rokās viņi bija gatavi nogalināt apelācijas dalībniekus, apsūdzot tos "Džunnaņhai aplenkšanā" (Džunnaņhai ir ēku komplekss, kurā atrodas Ķīnas komunistiskās partijas augstākā vadība).
Kā norāda šis informācijas avots, vairākas augsta ranga partijas amatpersonas centās nepieļaut slaktiņu. Viņas ierosināja rīkot tikšanos, lai rastu risinājumu akcijas dalībnieku problēmām un izvairītos no šaušanas, ja tie piekristu aiziet. Galu galā premjerministrs Džu Žundzji un citas amatpersonas tajā pašā dienā tikās ar praktizētāju pārstāvjiem, un incidents tika atrisināts miermīlīgā ceļā. Praktizētāji ātri izklīda un pat savāca aiz sevis atkritumus. Tādējādi tika novērsta 1989. gada Tiaņaņmeņas laukuma slaktiņam līdzīga traģēdija.
Faluņgun apspiešanai nav likumīga pamata
Amatpersona, kas nopludināja šo informāciju, teica, ka ĶKP lēmums apspiest Faluņgun nebija balstīts uz izmeklēšanu vai faktiem. Drīzāk tā pamatā bija Dzjana skaudība par Faluņgun popularitāti.
Valsts padome ir noteikusi procedūras svarīgu politisko lēmumu pieņemšanai. Pēc problēmas noteikšanas vietējā līmenī attiecīgajām ministrijām ir jāveic izmeklēšana. Pēc tam izmeklēšanas secinājumi ir jāiesniedz Valsts padomei turpmāko norādījumu saņemšanai.
Taču Faluņgun jautājumā Dzjans rīkojās pretēji. Vispirms viņš secināja, ka Faluņgun apspiešana ir politisks uzdevums, un pēc tam noteica, kurām ministrijām jāīsteno šī kampaņa. Iekšējā sanāksmē, kurā piedalījās Pekinas pašvaldības un Sabiedrības drošības ministrijas pārstāvji, neviena ministrija nevēlējās uzņemties atbildību par nepamatoto lēmumu apspiest Faluņgun. Dzjana spiediena rezultātā sanāksmes dalībnieki piekrita uzticēt šo atbildību sporta ministram Vu Šaodzu, kurš tajā dienā nevarēja piedalīties sanāksmē.
Līdzīgas absurdas situācijas ir notikušas arī pirms vairākiem gadu desmitiem, kad KKP rīkoja anti-labējo kampaņu. Toreiz ĶKP līderis Mao Dzeduns bija noteicis kvotas tam, cik daudz "labējo" (reakcionāru) vajadzētu atmaskot un nosodīt. Kāda cilvēku grupa tika aicināta "izvēlēties" vienu labējo no sava vidus, bet neviesn nevēlējās uzņemties šo lomu. Galu galā cilvēks, kurš bija devies uz tualeti, atgriezās un atklāja, ka ir "izvēlēts būt par labējo".
Genocīds turpinās
Neskatoties uz 1999. gada 25. aprīļa apelāciju, kas tika atrisināta mierīgā ceļā, Dzjans tā paša gada jūlijā uzsāka sistemātisku Faluņgun vajāšanas kamapaņu. Kad pēc dažiem gadiem Dzjans aizgāja pensijā, nākamie ĶKP līderi turpināja vajāšanu.
Lai gan 1999. gada aprīlī Dzjans neīstenoja slaktiņu, pēc diviem mēnešiem viņš pavēlēja izveidot ārpus likuma ietvariem pastāvošo "ofisu 610", lai tas uzraudzītu vajāšanu visā valstī. Pēc tam liels skaits cilvēku tika aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti par Faluņgun praktizēšanu. Daudzi no viņiem tika pakļauti piespiedu darbam un pat padarīti par orgānu izņemšanas upuriem.
Kopsavilkums
Sekojot "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem, Faluņgun praktizētāji cenšas kļūt par labākiem cilvēkiem. Dzjana un viņa pēcteču īstenotā vajāšana nav ne juridiski, ne morāli pamatota, un ir izraisījusi reālu cilvēktiesību katastrofu.
Faluņgun vajāšana ir kaitējusi arī parastajiem Ķīnas pilsoņiem. Ja tā nebūtu sākusies, vēl vairāk cilvēku varētu gūt labumu no Faluņgun un Ķīna kļūtu par tiesisku valsti, kurā varētu notikt morāla atdzimšana.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/2/8/232592.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...