Ārzemēs dzīvojošie ķīnieši atceras miermīlīgo apelācju pirms 25 gadiem

Pēc tam, kad Tiaņdzjiņā tika arestēti 45 Faluņgun praktizētāji, aptuveni 10 000 praktizētāju 1999. gada 25. aprīlī devās uz Valsts Padomes Apelāciju biroju Pekinā lūgt viņu atbrīvošanu. Viņi arī prasīja valdībai atļaut izdot Faluņgun grāmatas, lai praktizētāji varētu brīvi praktizēt savu ticību.

Pamattiesību aizsardzība

Žurnāla Beijing Spring ārštata zurnāliste Mena Dzjameja no Jaunzēlandes uzsver, ka tas, ko darīja Faluņgun praktizētāji, ir saskaņā ar pilsoņu pamattiesībām uz ticības un vārda brīvību.

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ir slavena ar to, ka atņem cilvēkiem viņu tiesības. "Apelāciju sistēma Ķīnā ir viens no nedaudzajiem likumā paredzētajiem veidiem, kā aizsargāt pilsoņu tiesības," skaidroja Mena. "Diemžēl Ķīnas varas iestādes ir aizturējušas daudzus Faluņgun praktizētājus, kā arī daudzus petīciju iesniedzējus, kuri ir gājuši šo ceļu, un tas ir absurds."

Cilvēktiesību aizstāvis Džou Fens uzskata, ka miermīlīgā apelācija 1999. gadā bija likumīga praktizētāju rīcība, kas saistīta ar ticības brīvību. "Tas liecina par viņu ticību taisnīgumam, un šis notikums bija miermīlīgs, racionāls un likumīgs," viņš piebilda. "Tas netraucēja sabiedriskajai kārtībai un neviena interesēm."

Disidentam Canam Sunam, kurš tagad dzīvo Īrijā, Ķīnā piederēja bizness, kuru ĶKP slēdza. Viņš sacīja, ka Faluņgun praktizētāji iesniedza apelāciju, jo viņi uzticējās valdībai un cerēja, ka netaisnīgo attieksmi izdosies novērst. "Taču turpmākā apspiešana un nežēlīgā izturēšanās bija pretrunā ar likumā noteikto pilsoņu pamattiesību aizsardzību. Tas arī iznīcināja cilvēku uzticēšanos valdībai. Tāpēc tas ir nožēlojami un netaisnīgi."

Nopietni cilvēktiesību pārkāpumi

Trīs mēnešus pēc miermīlīgās apelācijas ĶKP 1999. gada jūlijā uzsāka sistemātisku vajāšanu visā valstī. Toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs izdeva vairākas pret praktizētājiem vērstas pavēles: "nomelnot viņu reputāciju, izputināt viņus finansiāli un iznīcināt fiziski" ar piebildi ka "viņu nonāvēšana tiks uzskatīta par pašnāvību". Tā rezultātā daudzi praktizētāji ir kļuvuši par melu un vardarbības upuriem. Traģēdijas ilgst jau vairāk nekā 20 gadus.

Šīs ieilgušās un smagās vajāšanas laikā ĶKP pret Faluņgun praktizētājiem ir vērsusies ar ārkārtējiem līdzekļiem, tostarp arestiem, turēšanu apcietinājumā, spīdzināšanu, smadzeņu skalošanu, medicīnisku vardarbību un daudz ko citu. "Tā ir būtiska praktizētāju cilvēktiesību ierobežošana. Turklāt tas ir arī starptautisko konvenciju un morāles pamatprincipu pārkāpums," sacīja Džou.

Cans norādīja, ka ĶKP ir paplašinājusi apspiešanu, iekļaujot tajā arī orgānu piespiedu izņemšanu, kas ir noziegums pret cilvēci. Tas ir nopietns ticības pamatbrīvības pārkāpums un cilvēka pamattiesību noliegums. "Kontrolējot to, ko cilvēki runā, ierobežojot brīvību un apspiežot disidentus, tā ir atņēmusi pilsoņiem pamattiesības un brīvību. Tas nozīmē, ka ĶKP totalitārais režīms ir vērsts pret cilvēkiem," viņš piebilda.

Kas nepieciešams mūsu sabiedrībai

Džou dēvē ĶKP īstenoto Faluņgun vajāšanu, kas ilgst jau 25 gadus, par galēju politisku apspiešanu. Tas ir nopietns cilvēktiesību un demokrātisko vērtību pārkāpums, un starptautiskajai sabiedrībai tas ir jānosoda. "Es atbalstu Faluņgun praktizētāju likumīgās darbības, cenšoties nodrošināt ticības brīvību un pamattiesības. Es arī aicinu Ķīnas valdību pārtraukt nežēlīgo izturēšanos pret praktizētājiem un atgriezt viņiem cilvēka pamattiesības un cilvēka cieņu," viņš teica.

Mena ieteica ĶKP politiskajā sistēmā strādājošajiem divreiz padomāt, pirms nodarīt kaitējumu nevainīgiem pilsoņiem. "Vai tādos jautājumos kā Faluņgun ir vērts akli sekot ĶKP līdz pat tās galam? Vai arī mums vajadzētu paraudzīties apkārt un veikt pasākumus, kas ilgtermiņā nesīs labumu mūsu pašu nākotnei?" viņa jautā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/4/17/216617.html