Pieci iemesli, kāpēc nedrīkst samierināties ar ĶKP

Ķīnas sabiedrībā ir unikāla parādība, ko sauc par dzje fan (petīciju iesniedzēju pārtveršana). Virspusēji šķiet, ka Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ļauj pilsoņiem iesniegt valdībai petīcijas, ja uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas. Taču realitātē tā izmanto nelikumīgu pārtveršanas un aizturēšanas sistēmu, lai šos cilvēkus apklusinātu.

"Pēdējos gados Ķīnas varas iestādes ir sistemātiski un plašā mērogā nelikumīgi pārtvērušas, aizturējušas un spīdzinājušas petīciju iesniedzējus. Petīciju iesniedzēji ir personas, kas vēršas ar sūdzībām augstākā līmeņa valdības iestādēs Pekinā un provinču galvaspilsētās. Tas padara petīciju iesniedzējus par vienu no tām sociālajām grupām, kas Ķīnā ir visneaizsargātākā pret cilvēktiesību pārkāpumiem," bija teikts ASV Kongresa Izpildu komisijas Ķīnas jautājumos 2009. gada ziņojumā "Cilvēktiesību pārkāpumi, kas saistīti ar petīciju iesniedzēju oficiālu pārtveršanu Ķīnā".

16 gadus vēlāk situācija ir vēl vairāk pasliktinājusies, jo cenzūra, interneta uzraudzība un videonovērošana ir kļuvušas vēl stingrākas. Patiesībā petīciju iesniedzēju aizturēšana ir tikai viens no daudzajiem veidiem, kādos ĶKP izrīkojas ar Ķīnas iedzīvotājiem, lai saglabātu kontroli un nostiprinātu savu varu.

Mēs aplūkosim šo tēmu no pieciem aspektiem: ideoloģija, cilvēktiesības, cilvēka dzīvība, likuma pārkāpumi un tirdzniecība.

Neatkarīga domāšana nav pieļaujama

Cilvēkiem ir tiesības brīvi domāt. Domas brīvība un vārda brīvība arī ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Taču Padomju Savienība un tagad arī komunistiskā Ķīna cilvēkiem šīs pamattiesības atņēma. Gadu desmitiem ilgās "smadzeņu skalošanas" laikā ĶKP ir apmācījusi ķīniešus bez ierunām sekot partijai un atteikties no saviem uzskatiem.

ĶKP uzsāka līdzīgas kampaņas vēl pirms nākšanas pie varas. Viens no piemēriem ir kustība "labošana Jaņaņā", kas norisinājās no 1942. līdz 1945. gadam. Pēc tam, kad ĶKP bija sagrābusi varu, tā 1951. gadā uzsāka domu reformu kampaņu, kurai 1957. gadā sekoja antilabējā kampaņa.

Pekinas Starptautisko attiecību universitātes emeritētā angļu valodas profesora Vu Ninkuņa gadījums bija viena no neskaitāmajām traģēdijām, kas notika šo kampaņu rezultātā. Vu un Lī Tsun-Dao mācījās Čikāgas Universitātē. 1951. gadā Vu nolēma atgriezties Ķīnā. Kad Vu jautāja, kāpēc Lī neatgriezžas kopā ar viņu, Lī atbildēja: "Es nevēlos, lai man skalotu smadzenes."

Drīz pēc atgriešanās Vu piedzīvoja kampaņas pirmo vilni, kas viņam, kā jaunpienācējam no ārzemēm, bija salīdzinoši viegls. 1957. gadā ĶKP mudināja intelektuāļus atklāti paust savu viedokli. Tā solīja, ka tam nebūs nekādu seku, bet pēc tam pavērsās pret viņiem un sāka vajāt par šiem izteikumiem. 1957. gada septembrī Vu tika atzīts par "ultralabējo" un ieslodzīts. Tajā gadā Lī ieguva Nobela prēmiju fizikā.

"Ar komunistisko partiju nav iespējams sarunāties, jo tai nav nekādas loģikas," teica Vu sieva Li Jikaja. "Melnais un baltais vienmēr tiek samainīts vietām."

Tā vietā, lai "atbrīvotu" cilvēkus, kā to apgalvoja ĶKP, režīms pārņēma kontroli pār cilvēku prātiem. Smadzeņu skalošanas rezultātā Ķīnas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Ķīna un ĶKP ir neatdalāmas. Kad tiek pieminēti zemes īpašnieki vai kapitālisti, viņi uzreiz iedomājas ļaundarus, kas ekspluatē zemniekus vai strādniekus; kad vien kāds piemin intelektuāļus, viņi domā par reakcionāriem vai labējiem.

Laikam ejot, ĶKP koriģēja savu propagandu, bet galvenais vadmotīvs palika – partijai vienmēr ir taisnība, un ikviens, kurš kritizē partiju, tiek nodēvēts par "politiski ieinteresētu" vai "nepatriotisku".

Pēdējos gados šī stratēģija ir tikusi piemērota arī attiecībā uz Faluņgun praktizētājiem. Ar neskaitāmiem meliem, tādiem kā pašsadedzināšanās incidents Tiaņaņmeņas laukumā, ĶKP kurināja sabiedrībā naidu pret Faluņgun praktizētājiem, liekot Ķīnas iedzīvotājiem kļūt nejūtīgiem pret plaši izplatīto vardarbību, spīdzināšanu un pat orgānu piespiedu izņemšanu, kam praktizētāji tika pakļauti.

Pārdzīvojuši ĶKP politiskās kampaņas, vairums ķīniešu ir pieraduši nedomāt patstāvīgi, bet apzināti vai neapzināti sekot partijas līnijai.

Nav cilvēktiesību

Tā kā ĶKP kontrolē plašsaziņas līdzekļus un neļauj cilvēkiem domāt neatkarīgi, cilvēktiesību pārkāpumi ir neizbēgami un tos bieži ignorē. Dažos gadījumos sabiedrība tiem pat piekrīt. Pat Ķīnas komunistiskās partijas priekšsēdētājspriekšsēdētājs Liu Šaocji tika izslēgts no partijas Kultūras revolūcijas laikā un pasludināts par "valsts ienaidnieku", pirms viņš mira nožēlojamos apstākļos. Ņemot vērā to, kā partijas izrīkojās ar šādu augsta līmeņa ĶKP locekli, var tikai iedomāties, kā tā izturas pret vienkāršajiem pilsoņiem.

Kopš 1949. gada ĶKP ir īstenojusi virkni politisko kampaņu, tostarp Zemes reformu (1950–1953, vērsta pret zemes īpašniekiem), kampaņas "Trīs pret" un "Pieci pret" (1951–1952, vērstas pret uzņēmumu īpašniekiem), Četras tīrīšanas (1963–1965, kampaņas "Pieci pret" lauku versija), Kultūras revolūciju (1966–1976) un skatiņu Tiaņaņmeņas laukumā (1989). Pēc katras no šīm traģēdijām ĶKP atrada grēkāžus, lai attaisnotu sevi. Vienīgais izņēmums bija Tiaņaņmeņas laukuma slaktiņš, informācija par kuru tika stingri cenzēta.

Pēc Kultūras revolūcijas daudzi cilvēki aizdomājās par to, kas nogāja greizi, un apsprieda, kā novērst līdzīgu katastrofu nākotnē. Tikai nedaudzi saprata, ka problēmas saknes meklējamas pašā ĶKP, tāpēc šīs katastrofas bija neizbēgamas.

Šī patiesība vēlreiz apstiprinājās 1999. gadā, kad ĶKP sāka Faluņgun vajāšanu. Toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs, kurš uzsāka vajāšanu, izdeva pavēli "sagraut praktizētāju reputāciju, izputināt viņus finansiāli un iznīcināt fiziski."

Tā rezultātā desmitiem miljonu praktizētāju saskārās ar diskrimināciju, un daudzi no viņiem tika vajāti, arestēti, ieslodzīti un spīdzināti. Minghui.org ir ziņojis par vairāk nekā simts veidu spīdzināšanas metodēm, kas tiek pielietotas pret praktizētājiem, tostarp piekaušanu, piekarināšanu aiz roku dzelžiem, ieslodzīšanu vieninieku kamerā, nezināmu medikamentu piespiedu injicēšanu, piespiešanu ēst izkārnījumus un dzert urīnu, izvarošanu, abortu piespiedu veikšanu un pat orgānu izņemšanu. Ir apstiprināts, ka vajāšanas rezultātā ir miruši vairāk nekā 5000 praktizētāju, un patiesais upuru skaits, visticamāk, ir daudz lielāks.

"Ikviena ķīnieša dzīve ir apdraudēta. Taču šīs briesmas nav saistītas ar bandītiem, gangsteriem vai organizēto noziedzību, bet gan ar Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) nelikumīgo sistēmu," rakstīja advokāts Dzuo Džihajs no Juņnaņas provinces. "ĶKP tiesu sistēmas ietvaros tās vadītāji un amatpersonas var patvaļīgi izmantot savu varu, manipulējot ar miliciju, prokuratūru un tiesām, lai notiesātu jebkuru nevainīgu Ķīnas pilsoni.

Kad viņi saka, ka esi izdarījis slepkavību, tu kļūsti par slepkavu. Kad tevi apsūdz par izvarošanu, tu tiec atzīts par izvarotāju. Ja tiek apgalvots, ka esi traucējis pildīt dienesta pienākumus, pretojies arestam vai traucējis sabiedrisko kārtību, tev tiek izvirzīta apsūdzība par traucēšanu pildīt dienesta pienākumus, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu vai sabiedriskā miera traucēšanu. Viņi var safabricēt jebkurus nepieciešamos pierādījumus un iegūt jebkādus lieciniekus un liecības. Viņi pat var izmantot spīdzināšanu, lai piespiestu jūs atzīties noziegumos, kurus nekad neesat izdarījis," viņš teica.

Necieņa pret dzīvību

Ķīnā bērniem māca, ka ĶKP karoga sarkanā krāsa simbolizē to mocekļu asinis, kuri miruši par komunismu. Tomēr daudz vairāk ķīniešu ir gājuši bojā ĶKP nežēlības dēļ. Noslepenoti dokumenti liecina, ka Ķīnas pilsoņu kara laikā no 1945. līdz 1949. gadam ĶKP izmantoja lielu skaitu nevainīgu civiliedzīvotāju kā lielgabalu gaļu. Zemāk minēti trīs piemēri.

Kauja pie Sipinas

ĶKP Tautas atbrīvošanas armija no 1946. gada marta līdz 1948. gada martam cīnījās ar Guomiņdana armiju pie Sipinas, Dzjiliņas provincē. Bijušais Taivānas Likumdevēju palātas priekšsēdētājs Lians Sujuns šo cīņu aprakstīja grāmatā "Lielais pareizais un nepareizais: Liana Sujuna memuāri".

"Pēdējā uzbrukumā komunistu armija izmantoja cilvēku viļņu taktiku, organizējot civiliedzīvotājus vienībās un sūtot tos uz priekšu lieliem viļņiem. Civiliedzīvotāju līķi krājās kalnos. Guomiņdana armija vairs nevarēja turpināt cīņu. Tādējādi komunistu armija gāja pāri līķiem, ieejot Sipinā," rakstīja Lians.

Kāpēc civiliedzīvotāji piekrita šai taktikai? Lians paskaidroja: "Mana dzimtā pilsēta atradās 25 kilometru attālumā no Sipinas. Kad tur ieradās ĶKP amatpersonas, tās vispirms organizēja masu mītiņus un publiski izpildīja nāvessodus zemes īpašniekiem un turīgiem cilvēkiem. Pēc tam viņi draudēja vietējiem iedzīvotājiem: "Jūs vadījāt nāvessoda izpildi Guomiņdana muižniekiem un bagātajiem cilvēkiem. Ja Guomiņdans atgriezīsies, jūs mirsiet."

Ma Seņs, kanādiešu rakstnieks no Ķīnas, apstiprināja Liana teikto. "Kad Tautas atbrīvošanas armija uzbruka pilsētai, tās frontes pirmajās līnijās bija milzīgs neapbruņotu vecu un nespēcīgu zemnieku pūlis, kas neļāva Guomiņdana armijai atklāt uguni. Tas ļāva Tautas atbrīvošanas armijai viegli uzkāpt uz pilsētas mūriem," viņš atcerējās.

Menliangu kampaņa

Amerikāņu zinātnieks no Ķīnas Sjiņs Haoniaņs no kādas atvaļinātas Tautas atbrīvošanas armijas amatpersonas uzzināja par Menliangu kampaņu, kas notika 1947. gada maijā.

Kaujas laikā Tautas atbrīvošanas armija uzsāka trīs uzbrukumus. Pēc tam, kad Guomiņdana kareivji atklāja uguni, viņi pārsteigti atklāja, ka pretinieka priekšējās līnijās bija vecāka gadagājuma cilvēki (muižnieki, bagātie zemnieki un kontrrevolucionāri). Tāpēc viņi pārstāja šaut.

Otrajā uzbrukumā priekšējās līnijās gāja bērni, kas bija atņemti muižniekiem un bagātajiem zemniekiem. Guomiņdana armijai neatlika nekas cits, kā vien atkal nolikt ieročus. Tautas atbrīvošanas armija izmantoja iespēju uzbrukt, bet Guomiņdans to sakāva.

Kad sākās trešais uzbrukums, Tautas atbrīvošanas armijas priekšējā līnija tika aizsegta ar baltiem palagiem. Tieši tajā brīdī, kad Guomiņdana kareivji bija gatavi atklāt uguni, palagi tika noņemti. Aiz tiem stāvēja kailas jaunas sievietes – muižnieku un bagāto zemnieku meitas un vedeklas. Guomiņdana kareivji nometa ieročus – viņi zināja, ka nekad nespēs cīnīties šādā karā.

Tādā veidā Tautas atbrīvošanas armija uzvarēja kaujas laukā. Viens no tā laika veiksmīgākajiem Guomiņdana ģenerāļiem, Džans Linfu, izdarīja pašnāvību.

Cits Guomiņdana ģenerālis – Hu Liaņs savam draugam zinātniekam He Dzjahua aprakstīja līdzīgu pieredzi. "Cīnoties ar Tautas atbrīvošanas armijas karavīriem Jimena kalnos, es personīgi redzēju, kā viņi piespieda civiliedzīvotājus uzbrukt pretinieka pozīcijām, katram iedodot tikai divas rokas granātas. Mana armija atklāja uguni ar ložmetējiem un tad tikai saprata, ka visi bojāgājušie ir civiliedzīvotāji. Mēs nevarējām tā turpināt un pārtraucām uguni – tad ieradās Tautas atbrīvošanas armija," viņš teica. "Es zinu par "cilvēku viļņu" taktiku, bet vai mēs to drīkstam izmantot? Mēs drīzāk atzīsim sakāvi."

Čančuņas aplenkums

Čančuņas aplenkums ilga no 1948. gada maija līdz oktobrim. ĶKP propaganda apgalvoja, ka pilsēta tika ieņemta "bez asinsizliešanas", taču tas bija tālu no patiesības.

Čančuņā bija aptuveni 500 000 civiliedzīvotāju, un pārtikas krājumu varēja pietikt tikai līdz jūlija beigām. Guomiņdana līderis Džens Dunguo lūdza civiliedzīvotājus pamest pilsētu, tačus viņus apturēja Tautas atbrīvošanas armija. Tos, kuri pameta pilsētu, aizturēja Tautas atbrīvošanas armijas karavīri, un viņi gāja bojā. Tie, kas mēģināja aizbēgt, tika nošauti.

Līdz brīdim, kad Guomiņdana armija bija spiesta padoties, gandrīz 200 000 cilvēku ĶKP nežēlības dēļ bija nomiruši badā. Homare Endo, kas dzimusi Čančunā 1941. gadā, bija šo notikumu aculieciniece un dokumentēja šo traģēdiju savā grāmatā."Japāņu meitene Čančuņas aplenkumā: kā es izdzīvoju Ķīnas kara laika zvērībās".

"Tas bija komunistiskās partijas pamatprincips. Tam nebija nozīmes, cik daudz cilvēku gāja bojā, lai pierādītu tās spēkā esamību. Bija vienalga, cik daudz dzīvību vajadzēja upurēt, lai pierādītu šīs mācības loģiku," viņa rakstīja. "Pēc daudziem gadiem es to sapratu."

Kopš tā laika ir pagājuši astoņdesmit gadi, bet vai ĶKP ir mainījusies? Nejauši noklausītā ĶKP līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas prezidenta Vladimira Putina saruna 2025. gada septembrī liecina, ka dažas ĶKP amatpersonas tagad pagarina savu dzīves ilgumu, veicot orgānu transplantāciju. Tikmēr neatkarīgas izmeklēšanas ir atklājušas, ka pārliecības dēļ ieslodzītos, tostarp Faluņgun praktizētājus, ĶKP ir nogalinājusi, īstenojot orgānu piespiedu izņemšanu. Jau iepriekš minētie kara laika piemēri parāda ĶKP attieksmi pret cilvēka dzīvību, bet orgānu piespiedu izņemšana ir vēl viens solis tālāk.

Daži tīmekļa lietotāji Ķīnā tagad sevi dēvē par "žeņ kuan" – "cilvēku izejmateriālu", kurš tiek nesaudzīgi ekspluatēts, līdz galu galā izmests atkritumos.

Likuma ļaunprātīga izmantošana, lai vajātu ticību

No visām ĶKP īstenotajām politiskajām kampaņām Faluņgun vajāšana ir visilgākā, vērienīgākā un cilvēcei postošākā. Kopš 1999. gada jūlija aptuveni 100 miljoni Faluņgun praktizētāju un viņu ģimenes locekļu ir tikuši dažādos veidos diskriminēti un apspiesti. Atšķirībā no iepriekšējām politiskajām kampaņām, kurās cilvēki tika vajāti, pamatojoties uz viņu sociālo stāvokli vai politiskajiem uzskatiem, praktizētāji tiek vajāti tikai tāpēc, ka vēlas būt labāki cilvēki un dzīvot saskaņā ar Īstenības, Labestības un Pacietības principiem.

Faluņgun praktizē cilvēki vairāk nekā 100 valstīs, un daži Rietumu līderi ir pievērsuši uzmanību šīs vajāšanas smagumam. "Ķīna karo pret ticību. Tas ir karš, kurā viņi neuzvarēs," 2025. gada 27. un 28. oktobrī notikušajā Ķīnas forumā sacīja bijušais ASV īpašais vēstnieks starptautiskās reliģiskās brīvības jautājumos Semjuels Braunbeks.

ĶKP īsteno šo vajāšanu, pārkāpjot Ķīnas likumus. Konkrētāk runājot, tā:

1) Pārkāpj starptautiskos tiesību aktus saistībā ar noziegumiem pret cilvēci, spīdzināšanu un genocīdu.

2) Pārkāpj Ķīnas Konstitūcijas 36. pantu: "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņi var brīvi paust savu reliģisko pārliecību."

3) Pārkāpj Konstitūcijas 35. pantu, kurš nosaka, ka "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņiem tiek garantēta vārda, preses, pulcēšanās, biedrošanās, gājienu un demonstrāciju brīvība".

4) Pārkāpj Ķīnas Krimināllikumu, tostarp:

234. pantu, kas paredz, ka tīši nodarīti miesas bojājumi citai personai tiek sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, kriminālsodu vai uzraudzību dzīvesvietā.

246. pantu, kas nosaka, ka tiem, kas atklāti aizvaino citus, izmantojot spēku vai citus paņēmienus, vai izdomā par citiem nepatiesus stāstus, gadījumā, ja lieta ir nopietna, piespriež brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, pakļauj kriminālsodam vai uzraudzībai dzīvesvietā, vai arī atņem politiskās tiesības.

245. pantu, kurā teikts, ka tiem, kas nelikumīgi veic citu personu fizisku pārmeklēšanu vai nelikumīgi pārmeklē citu personu dzīvesvietas, vai tiem, kas nelikumīgi ielaužas citu personu dzīvesvietās, piespriež brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, vai arī viņiem piemēro kriminālsodu.

248. pantu, kurš nosaka, ka cietumu, aizturēšanas centru un citu ieslodzījuma vietu uzraudzības un vadības personāls, kas piekauj vai fiziski vardarbīgi izturas pret ieslodzītajiem, ja gadījums ir smags, tiek sodīts ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai kriminālsodu. Ja lieta ir īpaši nopietna, viņiem var piespriest cietumsodu no trim līdz desmit gadiem.

251. pantu, kurā teikts, ka valsts iestāžu darbiniekiem, kas nelikumīgi liedz pilsoņiem tiesības uz reliģisko ticību vai ierobežo mazākumtautību pārstāvju tradīcijas vai ieražas, ja gadījums ir nopietns, piespriež brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, vai arī piemēro kriminālsodu – apcietinājumu.

254. pantu, kas nosaka, ka valsts iestāžu darbinieki, kuri veicot dienesta pienākumus, ļaunprātīgi izmanto savu varu, atriebjoties apsūdzētājiem, petīciju iesniedzējiem, kritiķiem vai informatoriem, tiek sodīti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai arī viņiem piemēro kriminālsodu ar brīvības atņemšanu. Ja lieta ir nopietna, viņiem var piespriest cietumsodu no diviem līdz septiņiem gadiem.

5) Pārkāpj Ķīnas cietumu likumu.

6) Pārkāpj Ķīnas Uzraudzības likumu, Civildienesta likumu, Milicijas likumu u. c.

Apdraudējums brīvajai pasaulei

Pēc Ķīnas un Padomju Savienības šķelšanās 60. gados ĶKP nonāca starptautiskā izolācijā. Tomēr ASV prezidenta Ričarda Niksona vizīte Ķīnā 1972. gadā iezīmēja politikas maiņu. Pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas ar Ķīnu 1979. gadā ASV ignorēja 1989. gadā notikušo slaktiņu Tiaņaņanmeņas laukumā un 2001. gadā palīdzēja Ķīnai pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO).

Taču ĶKP totalitārā ideoloģija ir diametrāli pretēja brīvās pasaules ideoloģijai. Gan Dens Sjaopins (kurš vadīja studentu slepkavošanu Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā), gan Dzjans Dzemiņs (kurš 1999. gadā uzsāka Faluņgun vajāšanu) īstenoja ĶKP stratēģiju "slēpt savu spēku, gaidīt savu laiku". ĶKP strauji attīstījās, pastāvīgi pārkāpjot PTO saistības, piemēram pārtraukt rūpniecības subsidēšanu un intelektuālā īpašuma zādzības.

ĶKP neaprobežojās ar kaitējuma nodarīšanu saviem tirdzniecības partneriem. Tā ir pastiprinājusi arī ideoloģisko infiltrāciju un ārvalstu valdību amatpersonu uzpirkšanu. ĶKP mērķis ir vājināt savus šķietamos ienaidniekus, īstenojot "neierobežotu karu", tostarp eksportējot narkotikas, sējot nesaskaņas un šķelšanos ar propagandas palīdzību, un ar izklaides industrijas un sociālo plašsaziņas līdzekļu starpniecību uzspiežot cilvēkiem ĶKP labvēlīgus uzskatus.

Turklāt ĶKP, īstenojot transnacionālas represijas, grauj cilvēku tiesības brīvās valstīs. Tas nozīmē draudus disidentiem, kas runā par režīma cilvēktiesību pārkāpumiem, un cenzūru pat ārzemēs. Piemēram, ĶKP ir mudinājusi fiziski uzbrukt Faluņgun praktizētājiem ASV, izdarījusi spiedienu uz sabiedriskajām organizācijām, lai tās neļautu praktizētājiem piedalīties gājienos, kā arī draudējusi ar spridzināšanu teātriem, kuros notiek Shen Yun Performing Arts izrādes.

Tāpat kā Kārlim Marksam un Padomju Savienībai, arī ĶKP galīgais mērķis ir dominēt pasaulē ar savu komunistisko ideoloģiju. Par laimi, arvien vairāk cilvēku brīvajā pasaulē mostas, un dažas valstis ir pievienojušās ASV centieniem stāties pretī ĶKP. Par galveno diskusiju tēmu ir kļuvusi arī nežēlīgā reliģiskā vajāšana Ķīnā.

"Ķīnas īstenotā Faluņgun praktizētāju vajāšana ir uzbrukums reliģijas brīvībai un cilvēktiesībām. Jau sen ir pienācis laiks likvidēt ĶKP valsts organizēto orgānu ieguves nozari," 2025. gada martā, iepazīstinot ar "Faluņgun aizsardzības likumu", paziņojumā presei sacīja ASV senators Teds Krūzs. "Es aicinu savus kolēģus pievienoties man, lai cīnītos pret šiem cilvēktiesību pārkāpumiem un nodrošinātu, ka ĶKP tiek saukta pie atbildības," viņš turpināja.

ĶKP nepārstāv Ķīnas civilizāciju. Gluži pretēji, tā ir nodarījusi lielu kaitējumu ķīniešu tautai, vienlaikus apdraudot visu pasauli. Vairāk nekā 450 miljoni ķīniešu ir atteikušies no piederības ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Kad vēl vairāk cilvēku pasaulē sāks rīkoties, situācija mainīsies.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/12/30/231944.html