Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 1994. gadā. Tolaik es biju jauns. Vecāki man teica, ka Faluņ Dafa (zināms arī kā Faluņgun) ir ļoti laba prakse, daudzi cilvēki ar to nodarbojas, un tagad viņu ģimenēs valda harmoija. Viņi jautāja, vai es arī gribētu to mācīties? Es biju ļoti ieinteresēts un piekritu. Es pieteicos uz deviņu dienu lekcijām Dzjinaņas pilsētā. Tagad es uzskatu, ka man tas bija liels gods.
Lekcijas notika Huantinas arēnā. Es joprojām visu atceros. Man šķita, ka arēna ir ļoti liela. Man paveicās, ka toreiz varēju sēdēt uz grīdas arēnas vidū. Tagad es zinu, kāds tas bija gods! Kad Skolotājs ienāca, klātesošie sirsnīgi aplaudēja. Skolotājs smaidīja un māja visiem ar roku. Pirmo reizi, kad ieraudzīju Skolotāju, mani pārņēma svēta sajūta: ak, tas ir tik brīnišķīgi! Pēc brīža zālē iestājās klusums. Es jutu, ka Skolotāja balss ir ļoti laipna, un tad es dzirdēju Skolotāju stāstām par aizvēsturisko kultūru.
Lai gan tolaik biju vēl jauns, man šķita, ka aizvēsturiskā kultūra ir patiešām pastāvējusi, tāpēc biju ļoti ieinteresēts. Es uzmanīgi klausījos Skolotāja teiktajā. Man šķita, ka lekcija bija ļoti īsa. Patiesībā Skolotājs bija runājis gandrīz pusotru stundu, bet man šķita, ka ir pagājušas piecas minūtes.
Nākamās dažas dienas Skolotājs ieradās zālē agrāk, lai atbildētu uz klausītāju jautājumiem, un pēc tam sāka lasīt lekcijas. Es domāju, ka Skolotājs zina pilnīgi visu.
Pēdējo divu lekciju laikā es izdarīju kaut ko nepareizu. Man šķita, ka šie vingrojumi ir ļoti labi, tāpēc atvedu uz lekciju savu draugu. Lai ietaupītu naudu, es rīkojos viltīgi un palūdzu viņam, lai viņš ar manu apliecību ienāk zālē pa centrālajām durvīm, bet pats paņēmu studenta apliecību, kurai beidzies derīguma termiņš, un ienācu zālē pa aizmugures durvīm. Ienākot pa šīm aizmugures durvīm, sadzirdēju Skolotāja skaļo balsi: "Kāds students pat iedeva citam cilvēkam savu apliecību, lai tas ieietu pa priekšējām durvīm, bet pats izmantoja savu studenta apliecību, kurai beidzies derīguma termiņš, lai ieietu pa aizmugures durvīm. Mēs jūs mācām būt labiem cilvēkiem, bet jūs maldināt mūsu darbiniekus."
Jutos tā, it kā es būtu saņēmis stingru brīdinājumu. Es biju apstulbis! Es domāju: "Vai tas bija teikts par mani! Esmu izdarījis lielu kļūdu! Cik neērti!" Skolotājs arī ļoti nopietni piebilda, ka, pat ja šāds cilvēks ienāks zālē, viņš neko nesaņems. Es to vēl joprojām spilgti atceros.
Nodarbību laikā es saņēmu atbildes uz daudziem jautājumiem, kurus iepriekš nebiju sapratis. No Skolotāja mācībām es arī sapratu, ka beidzot esmu atradis ceļu uz nemirstību, ko biju meklējis kopš bērnības.
Lekciju noslēgumā Skolotājs lūdza visiem uzrakstīt savas pārdomas par to, ko viņi ir uzzinājuši, un teica, ka viņš izlasīs tās visas bez izņēmuma. Lai gan man nebija lielas pieredzes rakstīšanā, es domāju, ka man ir jāklausa Skolotājs, tāpēc uzrakstīju vienu lapu un pateicu Skolotājam, ka visu esmu sapratis. Es apzinājos, ka pilnveidošanās ceļš būs ļoti grūts. Nebiju drošs, vai varēšu izturēt līdz galam, tāpēc beigās uzrakstīju teikumu: "Es zinu, kā praktizētājam ir jārīkojas." Es nolēmu, ka man ir jāsasniedz pilnveidošanās mērķis, lai arī cik grūti tas būtu.
Tagad, kad es to atceros, tas tiešām ir tieši tā, kā teica Skolotājs:
"Es domāju, ka tie, kam ir iespēja klātienē klausīties manu Likuma izklāstu un prakses apmācību, būs patiešām... Nākotnē tu sapratīsi, ka šis laika periods tev ir bijis ārkārtīgi vērtīgs." (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija)
Pēc lekciju kursa apmeklējuma es atgriezos parasto cilvēku vidū. Lai gan uzskatīju, ka esmu praktizētājs, mana domāšana neko īpaši neuzlabojās; saskaroties ar problēmām, es nevarēju izturēt pārbaudījumus.
Pēc koledžas beigšanas 1995. gadā, es atradu kolektīvu prakses vietu savā dzimtajā pilsētā. Kopā ar citiem praktizētājiem iepazīstināju citus cilvēkus ar Dafa. Piedalījos arī kopīgās sanāksmēs, deviņu dienu semināros, kuros tika atskaņoti Skolotāja lekciju videoieraksti, un plaša mēroga kolektīvos pasākumos. Šajā laikā es jutu, ka mana domāšana nav īpaši uzlabojusies, bet, par laimi, šeit bija vide, kurā bija iespēja mācīties Likumu grupā. Ja nebūtu šīs kopīgās Likuma mācīšanās un dalīšanās pieredzē, kad viens otru iedrošina, daudzi no mums būtu atkrituši.
Tādējādi, līdz 1999. gada 20. jūlijam mums tika ātri pārsūtīti Skolotāja jaunākie kanoni, kā arī Skolotāja lekciju videoieraksti no ārzemēm. Es biju ļoti laimīgs, ka varēju tos ātri iegūt un noskatīties. Tajā laikā Faluņ Dafa izplatījās ļoti ātri. Manā dzimtajā pilsētā mēs organizējām grupu nodarbības, kurās piedalījās tūkstošiem cilvēku.
1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka Faluņ Dafa vajāšanu. Praktizētāji daudzās prakses nodarbību vietās un mācību grupās vairs neuzdrošinājās turpināt nodarbības. Arī mūsu grupas darbība tika apturēta. Pēc tam, kad sākās vajāšanas, es domāju, ka man nevajadzētu nokļūt cietumā; kas notiks, ja es neizturēšu spīdzināšanu un cietumā izdarīšu kaut ko nepareizi? Es zināju, ka nedrīkstu darīt neko tādu, kas būtu nodevība pret Skolotāju un Dafa, un es noteikti turpināšu praktizēt. Kādu dienu Skolotājs atgriezīsies, un es šo dienu noteikti sagaidīšu.
Kad vēlāk darbavietā man lūdza uzrakstīt "garantijas paziņojumu" par atteikšanos no sevis pilnveidošanas, es uzrakstīju, ka neiesaistīšos kultā un nepiedalīšos nekādās kulta aktivitātēs. Pēc tam darbavietā mani vairs netraucēja. Vēlāk es sapratu, ka tas nav pareizi, tāpēc uzrakstīju svinīgu paziņojumu, norādot, ka šis garantijas paziņojums nav spēkā esošs un es neatteikšos no savas prakses.
Zaudējis savu pilnveidošanās vidi, es pamazām atslābināju Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildīšanu. Es biju gandrīz pārtraucis praktizēt. Ilgu laiku neizpildīju vingrojumus un nemācījos Likumu. Es gribēju pilnveidoties, bet nebiju uzcītīgs. Biju kā parasts cilvēks, dzēru un ļāvos iekārei. Par laimi, Skolotājs mani nepameta. Man izdevās iegūt visas Skolotāja jaunākās lekcijas un sazināties ar Dafa sekotājiem.
Kopš 1996. gada es strādāju un vēlējos iestāties komunistiskajā partijā. 2004. gada beigās man bija iespēja iestāties partijā. Uzzinot, ka mans pieteikums ir apstiprināts, kāds no praktizētājiem man teica: "Kāpēc tu tajā gribi iestāties? ĶKP mūs tagad vajā. Mums nevajadzētu tai pievienoties."
Kad viņš aizgāja, es apsvēru šo jautājumu: iestāties vai neiestāties partijā? Beigās nolēmu neiestāties. 2005. gada sākumā Minghui.org publicēja"Deviņus komentārus par komunistisko partiju", un sākās izstāšanās vilnis no ĶKP un ar to saistītajām organizācijām. Priecājos, ka toreiz nepievienojos partijai; pretējā gadījumā man tagad būtu no tās jāizstājas.
Vēlāk es pārcēlos uz citu pilsētu un vēlējos sazināties ar vietējiem praktizētājiem. Varbūt Skolotājs redzēja manu sirdi, tāpēc palīdzēja man atrast kādu praktizētāju, kura visus šos gadus bija drukājusi un izplatījusi patiesību skaidrojošus materiālus šajā pilsētā.
Pēc tam, kad mēs sazinājāmies, es uzzināju, kā uzstādīt NTDTV satelīta uztvērējus. Kopš tā laika es katru gadu skatos Shen Yun izrādes. No viņas iemācījos, kā sagatavot patiesības skaidrošanas materiālus, uzstādīt datorsistēmas utt.
Lai gan es sadarbojos ar citiem praktizētājiem, lai skaidrotu cilvēkiem patiesību, es gadiem ilgi nespēju uzcītīgi mācīties Likumu un izpildīt vingrojumus. Es nebiju centīgs savā pilnveidošanās ceļā. Es bieži izklaidējos ar saviem draugiem, kuri nepraktizē, un nereti arī iedzēru kādu glāzi alus. Tieši pirms 2024. gada Ķīniešu Jaunā gada, es apņēmos sākt kārtīgi praktizēt; lai kas arī notiktu, es vairs nedzeršu alu un vīnu. Kopš tā laika es vairs neesmu pieskāries alkoholam.
Saskaņā ar Skolotāja plāniem, es pievienojos Likuma mācīšanās grupai. Apmēram kopš pagājušā gada oktobra, ar kāda praktizētāja pamudinājumu, mēs sākām mācīties Likumu no galvas. Mēs pārvarējām sākotnējās bailes no grūtībām. Tagad mēs jau mācāmies no galvas ceturtās lekcijas nodaļu "Sjiņsjin paaugstināšana". Iespējams, pateicoties Likuma iegaumēšanai, es pēdējā laikā jūtu, ka mana pieķeršanās iekārei ir kļuvusi daudz vājāka, tādā mērā, ka es spēju to kontrolēt. Izpildot vingrojumus, es arī jūtu, ka spēju ieiet miera stāvokli. Es domāju, ka tas varētu būt saistīts ar Likuma mācīšanos no galvas. Man vajadzēja sākt darīt to jau agrāk.
Praktizējot pilnveidošanos, mans raksturs un domāšanas veids nav būtiski uzlabojies. Dažus iesīkstējušus priekšstatus ir bijis grūti pārvarēt, un man ir grūti atmest dažas savas pieķeršanās. Bija arī problēmas ar manu raksturu. Pēdējo divu gadu laikā man nav izdevies saprasties ar dažiem kolēģiem un kaimiņiem. Pat konfliktu laikā es nevēlējos mainīties, un tas ir tikai saasinājis situāciju. Baiļu un izvairības dēļ mani pārcēla strādāt citā darbā, ar kuru es neesmu pārāk apmierināts. Darbā es piedzīvoju nopietnu neveiksmi, kas uz kādu laiku mani ļoti nomāca.
Es apspriedu to ar citiem praktizētājiem. Ar viņu palīdzību es atklāju daudzas savas problēmas, piemēram, skaudību, tieksmi cīnīties, lepnību, nepatiku, aizvainojumu, neapmierinātību, izlikšanos, tiekšanos pēc slavas un bagātības. Es ieskatījos sevī un sapratu, ka ir pienācis laiks pilnībā atbrīvoties no šīm pieķeršanām.
Šajā laikā es lasīju grāmatu "Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē" un klausījos audio "Atbrīvoties no Ķīnas komunistiskās partijas kultūras". Es jautāju sev: "Ar ko es atšķiros no ĶKP? Komunisma ļauno garu veido naids un deģenerēta zemāko līmeņu matērija. Mans sāncensības gars, kaujinieciskā mentalitāte izriet no naida un aizvainojuma – es tiecos pēc atzinības un sasniegumiem, man patīk strīdēties un atriebties, man ir nosliece uz konfrontāciju un asām vārdu apmaiņām. Kad gūstu virsroku, es jūtos apmierināts; kad man veicas, jūtos laimīgs; kad neveicas, esmu nelaimīgs. Ar ko es atšķiros no parasta cilvēka? Man patiešām vajadzētu atmest šīs pieķeršanās." Es daudz par to domāju.
Es sapratu, ka tad, kad citi izturas pret mani slikti un zaudē savaldību, viņi palīdz man likvidēt karmu. Ja es varētu domāt par šīm lietām, brīdī, kad man ir nesaskaņas ar citiem, vai es rīkotos tāpat kā otra puse? Vai es dusmotos? Vai arī varētu viņam no visas sirds pateikties? Man viņam patiešām jāsaka paldies! Skolotājs aicina mūs būt īstiem praktizētājiem.
Šo gadu laikā esmu ievērojami atpalicis un rīkojies ļoti neefektīvi, izšķērdējot ļoti daudz laika, tomēr labestīgais, diženais Skolotājs nepameta mani. Visu šo laiku viņš ir par mani rūpējies. Skolotājs mani ir sargājis visa ceļa garumā. Lai gan es nebiju uzcītīgs, viņš tomēr ļāva man atgriezties uz pilnveidošanās ceļa. Skolotājs patiešām ir dižens! Es vēlos atgūt nokavēto, uzcītīgi darīt trīs lietas un atgriezties kopā ar Skolotāju! Paldies Jums, Skolotāj!
Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums ar aicinājumu iesniegt darbus šai pieredzes apmaiņas konferencei, es atcerējos, ka katras lekcijas beigās Skolotājs lūdza jaunos skolniekus uzrakstīt savas pārdomas. Skolotājs teica, ka izlasīs katru rakstu. Tāpēc es nodomāju, ka man ir jādara tas, ko Skolotājs teica, pat tad, ja es to nevaru izdarīt labi.
Pēc šīs pieredzes uzrakstīšanas es sajutu, ka esmu izvērtējis savu pilnveidošanās ceļu no Likuma saņemšanas brīža līdz šodienai. Es jutu, ka visu šo laiku esmu bijis Likumā, un visu ir organizējis Skolotājs. Skolotājs visu laiku ir mani pieskatījis.
Mēs nedrīkstam nodot Skolotāja žēlsirdību un to, ko viņš mūsu dēļ ir izcietis. Dzīvās būtnes debesīs mūs gaida, neskaitāmas dzīvās būtnes gaida glābiņu, un mūsu solījumi ir jāizpilda!
Lūdzu, izlabojiet mani, ja es pateicu ko tādu, kas neatbilst Likumam. Heši.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/1/12/232283.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...