Patiesība par "25. aprīļa apelāciju"

Reaģējot uz stingrajiem pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojumiem Ķīnā, daudzi ķīnieši ir spēruši vēl nepieredzētu soli un sākuši protestēt, lai aizstāvētu savas pamattiesības uz normālu dzīvi. Cilvēki skaidri saprot šo protestu cēloņus, jo gandrīz katrs ķīnietis pats ir piedzīvojis stingru izolāciju un zina, kas tas ir.

Tomēr pirms 24 gadiem, kad viedtālruņi un internets vēl nebija tik izplatīti kā šodien, patiesība par 10 000 Faluņgun praktizētāju, kuri 1999. gada 25. aprīlī miermīlīgi protestēja pie Pekinas centrālās valdības ēkas, nebija tik labi zināma.

Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotās informācijas cenzūras un propagandas rezultātā daudziem cilvēkiem Ķīnā joprojām ir maldīgs priekšstats, ka tieši šī bezprecedenta protesta akcija motivēja valdību sākt Faluņgun vajāšanu. Viņi nekad nav sapratuši un joprojām nezina patieso iemeslu tam, kāpēc tik daudzi praktizētāji devās uz Pekinu.

1999. gada aprīlī zinātnieks He Džuosju, kurš bija arī Politisko un juridisko lietu komitejas ģenerālsekretāra Luo Gaņa svainis, publicēja rakstu žurnālā Youth Science and Technology ar nosaukumu "Es neatbalstu jauniešus, kas praktizē Faluņgun". Rakstā viņš atkārtoja savus apmelojošos apgalvojumus, ko bija izteicis 1998. gadā kāda Pekinas televīzijas kanāla raidījumā.

Sarūgtināti par to, kā rakstā apmelota sevis pilnveidošanas prakse, kura vienkārši labvēlīgi ietekmē apziņu un ķermeni, Faluņgun praktizētāji Tjaņdziņā no 18. līdz 24. aprīlim nāca pie žurnāla galvenās mītnes, lai mēģinātu noskaidrot pārpratumus, taču tika arestēti. Kad citi praktizētāji pieprasīja viņu atbrīvošanu, viņiem paziņoja, ka rīkojums par apcietināšanu nācis no Pekinas un tajā iesaistīta Sabiedriskās drošības ministrija. Tjaņdzjiņas milicija ieteica praktizētājiem doties uz Pekinu, lai atrisinātu šo jautājumu, kas galu galā pamudināja praktizētājus nākamajā dienā doties uz Pekinu meklēt taisnīgumu attiecībā uz Faluņgun.

Patiesībā no 1996. līdz 1999. gadam, vairākus gadus pirms incidenta Tiaņdzjiņā, toreizējais ĶKP vadītājs Dzjans Dzemiņs ar Luo Gaņa un Dzen Cjinhuna palīdzību jau bija organizējis vairākas slepenas operācijas un uzbrukumus, lai nomelnotu un diskreditētu Faluņgun. 1999. gada 25. aprīļa apelācijas mērķis bija ne tikai panākt praktizētāju atbrīvošanu Tiaņdzjiņā, bet arī nodrošināt mierīgu vidi Faluņgun praktizētājiem, lai viņi varētu praktizēt savu ticību.

Kad 25. aprīlī praktizētāji no tuvējām pilsētām un apgabaliem ieradās Pekinā, miliči lika viņiem izkārtoties ap centrālās valdības ēku. Vēlāk viņi apsūdzēja praktizētājus "valdības aplenkšanā" un izmantoja to kā ieganstu, lai 1999. gada jūlijā uzsāktu vajāšanu. Tātad apelācija nekad nav bijusi vajāšanas iemesls, bet gan notikums, ar kuru režīms manipulēja, lai attaisnotu vajāšanu.

Tad kāpēc cilvēki Ķīnā tik ātri noticēja komunistiskā režīma stāstam par "25. aprīļa protestu"? Manuprāt, tam ir trīs galvenie iemesli:

Pirmkārt, toreiz, 90. gados, pēc pusgadsimtu ilgas komunistiskā režīma valdīšanas, apelācijas un demonstrācijas tika uzskatītas par klaju nepaklausību un izaicinājumu ĶKP valdībai. Cilvēki vienkārši nebija gatavi pieņemt apelācijas ideju un uzskatīja, ka tas ir noziegums.

Otrkārt, to praktizētāju skaits, kuri tajā dienā bija sapulcējušies uz apleāciju, bija biedējoši liels, un tāpēc to varēja viegli attēlot kā "aplenkumu". Ņemot vērā, ka tolaik Faluņgun praktizēja aptuveni 70 – 100 miljoni cilvēku, aptuveni 10 000 dalībnieku veidoja tikai 0,01% no to kopējā skaita, tomēr ĶKP acīs tas tik un tā bija "drauds" vai "aplenkums".

Treškārt, Faluņgun praktizētāji 1996. gadā, kad ĶKP pirmo reizi sāka viņus diskreditēt un traucēt, bija atturīgi un klusējot pacieta notiekošo. ĶKP vienmēr ir labi pratusi izskaust visas oponentu balsis un cilvēkus, kas tai nepatīk. Faluņgun māca pacietību, tāpēc praktizētāji klusēja, cerot, ka laiks pierādīs viņu nevainīgumu. Tomēr Dzjans Dzemiņs ar nicinājumu raudzījās uz praktizētāju paškontroli un iecietību un nosprauda sev mērķi izskaust Faluņgun.

Neslavas celšanas kampaņa

Faluņgun, zināms arī kā Faluņ Dafa, sabiedrībai tika atklāts 1992. gada maijā. Brīnišķīgi labvēlīgā ietekme uz veselību un "Īstenības, Labestības Pacietības" principi piesaistīja šai praksei lielu skaitu cilvēku. Kad 1999. gadā sākās vajāšanas, partija lēsa, ka praktizētāju skaits ir no 70 līdz 100 miljoniem.

Šādu popularitāti ātri ievēroja komunistiskais režīms, kas jau 1994. gadā sāka pētīt šīs grupas darbību. Izmeklēšanas rezultāti, tostarp slepeno aģentu ziņojumi, liecināja, ka Faluņgun ir vienkārši meditācijas grupa, kas augstu vērtē fiziskās veselības nostiprināšanu un morāles vērtības. Lai gan netika konstatēts nekas negatīvs, partija nepadevās.

Pirms apmelojošā raksta publicēšanas, kas 1999. gadā noveda pie praktizētāju arestiem Tiaņdzjiņā, ĶKP organizēja vairākas kampaņas, lai uzbruktu Faluņgun.

Laikraksts Guangming Daily bija pirmais, kas 1996. gada 17. jūnijā publicēja Faluņgun nomelnojošu rakstu.

1996. gada 24. jūlijā Ķīnas Preses un izdevējdarbības pārvalde izdeva iekšēju dokumentu visām izdevniecībām valstī, aizliedzot izdot un izplatīt Faluņgun grāmatas, tostarp "Džuaņ Faluņ" un "Faluņgun".

Sabiedriskās drošības ministrija 1997. gada janvārī un jūlijā visā valstī izmeklēja Faluņgun darbību un mēģināja to klasificēt kā kultu. Viņiem ne tikai neizdevās savākt nevienu pierādījumu, kas apstiprinātu šo apgalvojumu, bet daudzi no tiem, kas piedalījās izmeklēšanā, paši pievērsās Faluņgun.

1998. gada jūlijā Sabiedriskās drošības ministrija Luo Gaņa vadībā pasludināja Faluņgun par kultu, bet pēc tam organizēja valsts mēroga kampaņu pierādījumu vākšanai.

1998. gada 21. jūlijā Sabiedriskās drošības ministrijas Pirmais birojs deva rīkojumu milicijai Siņdzjanas, Heilundzjanas, Hebejas un Fudzjaņas provincēs izklīdināt Faluņgun praktizētājus, kuri vingroja parkos, veikt kratīšanu viņu mājās un konfiscēt viņu mantu.

Lai gan tolaik daudzi ķīnieši noticēja ĶKP īstenotajai demonizējošajai propagandai un nepareizi saprata Faluņgun, daudzi ir mainījuši savu viedokli, pateicoties praktizētāju neatlaidīgajiem centieniem informēt sabiedrību pēdējo 24 gadu laikā. Daudzi saprata ĶKP patieso būtību pēc tam, kad paši piedzīvoja apspiešanu. Kad visi ĶKP noziegumi beidzot tiks atklāti, tās galīgais sabrukums nebūs ilgi jāgaida. Tikai tad tauta varēs iegūt brīvību un mieru, kas tai jau pārāk ilgi nav bijuši pieejami.

Sīkāku informāciju par 25. aprīļa apelāciju angļu valodā var lasīt šeit: From 1996 to 1999: A Holistic View of the April 25 Appeal in Beijing 22 Years Ago

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/4/10/208017.html