Bijušā Valsts padomes vicepremjera Džana Gaoli noziegumi Faluņgun vajāšanā

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

24 gadus pēc tam, kad 1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka vajāt Faluņgun, praktizētāji no 44 valstīm pirms Cilvēktiesību dienas, 2023. gada 10. decembra, savu valstu valdībām iesniedza jaunu vainīgo personu sarakstu, mudinot saukt šīs personas pie atbildības par Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Praktizētāji lūdza savu valstu valdībām aizliegt vainīgajiem un viņu ģimenes locekļiem ieceļot valstī un iesaldēt viņu aktīvus ārvalstīs.

Šajā sarakstā bija arī Džans Gaoli, bijušais ĶKP Centrālās komitejas Pastāvīgās komitejas loceklis un Valsts padomes vicepremjers.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Vainīgā vārds un uzvārds: Džans (uzvārds) Gaoli (vārds) (张高丽).

Dzimums: vīrietis.

Valsts: Ķīna.

Dzimšanas gads/mēnesis: 1946. gada augusts.

Dzimšanas vieta: Dzjidzjanas pilsēta, Guandunas province.

null

Džans Gaoli.

Amats vai dienesta stāvoklis:

2013 – 2018: Ķīnas Valsts padomes vicepremjers.

2012 – 2017: Centrālās komitejas Pastāvīgās komitejas loceklis.

2007 – 2012: Tiaņdzjiņas pilsētas partijas komitejas sekretārs.

2002 – 2007: Šaņdunas provinces partijas komitejas sekretārs.

2001 – 2003: Šaņdunas provinces gubernators.

1998 – 2001: Guandunas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks, Šeņdžeņas pilsētas partijas komitejas sekretārs.

Kopš 1999. gada jūlija, kad sākās Faluņgun vajāšana, Džans Gaoli cieši sekoja bijušā ĶKP priekšsēdētāja Dzjana Dzemiņa īstenotajai genocīda vajāšanas politikai – "sagraut viņu reputāciju, iznīcināt viņus fiziski un izputināt finansiāli". Ieņemdams dažādus amatus Guandunā, Šeņdžeņā, Šaņdunā, Tiaņdzjiņā un citās vietās, Džans aktīvi piedalījās vajāšanā, kā rezultātā daudzi praktizētāji tika arestēti un notiesāti. Daži kļuva invalīdi vai nomira spīdzināšanas dēļ.

Galvenie noziegumi

1. Džana iesaistīšanās vajāšanā Šeņdžeņā

No 1998. līdz 2001. gadam Džans bija Guandunas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks, Šeņdžeņas pilsētas partijas komitejas sekretārs un Šeņdžeņas milicijas rajona partijas komitejas pirmais sekretārs. Tajā laikā viņš aktīvi veicināja ĶKP īstenoto vajāšanas politiku. 2001. gada martā Džans vadīja un uzsāka 90 dienu "spēcīga trieciena" operāciju Šeņdžeņā, uzsverot nepieciešamību "vērsties pret" un "apņēmīgi apkarot Faluņgun".

Saskaņā ar pieejamajiem datiem no vajāšanas sākuma 1999. gada 20. jūlijā līdz 2000. gada beigām Šeņdžeņas pilsētā tika arestēti vismaz 152 Faluņgun praktizētāji. 2001. gadā tika arestēti vismaz 60 Faluņgun praktizētāji.

Saskaņā ar Džana norādījumiem milicija, tiesas un prokuratūras Šeņdžeņas pilsētā strādāja roku rokā, lai Faluņgun praktizētājus ieslodzītu cietumā. 2000. gada martā Futiaņas rajona tiesa piesprieda Li Dzjaņhuejam četru gadu cietumsodu. Viņš kļuva par pirmo Faluņgun praktizētāju, kas notiesāts Guandunas provincē. Viņa sievai Dajai Jinai tika piespriests trīs gadus ilgs cietumsods. 2000. gada oktobrī Džou Lejs, Džuans Veņšu, Li Džeņmiņs, Čao Hao kungs un Li Fuliņs tika notiesāti uz 7 līdz 12 gadiem par Faluņgun informatīvo bukletu izplatīšanu Šeņnaņas prospektā, Huacjanas ceļā un uz citiem galvenajiem ceļiem Šeņdžeņā.

Turklāt daudzi praktizētāji tika turēti "Šeņdžeņas tiesiskās izglītošanas skolā" un tika pakļauti smadzeņu skalošanai. Daudziem citiem tika piespriesti termiņi piespiedu darba nometnēs. Praktizētāji vīrieši parasti tika turēti Šeņdžeņas pilsētas Otrajā piespiedu darba nometnē, bet sievietes praktizētājas tika turētas Guandunas provinces Sieviešu darba nometnē. Šeņdžeņas varas iestādes vērsās pat pret praktizētājiem no Honkongas, Taivānas un ārzemēs dzīvojošajiem.

2. Džana iesaistīšanās vajāšanā Šaņdunas provincē

No 2001. līdz 2007. gadam Džans bija Šaņdunas provinces gubernators un Šaņdunas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks un sekretārs. Viņš vairākkārt publiskajās un organizācijas iekšējās runās atbalstīja Faluņgun vajāšanu. Šaņdunas province kļuva par vienu no provincēm, kur notika vissmagākās vajāšanas.

2002. gada 21. martā Džans, būdams Šaņdunas gubernators, Šaņdunas provinces Devītā tautas kongresa piektajā sesijā uzstājās ar ziņojumu par valdības darba rezultātiem. Viņš aicināja turpināt Faluņgun apspiešanu, lai sociālās stabilitātes vārdā nostiprinātu ĶKP politisko varu.

2002. gada 8. decembrī Džans apmeklēja Šaņdunas provinces Sabiedriskās drošības pārvaldi, provinces Apelāciju biroju (kas izskata lūgumrakstus un sūdzības) un citus departamentus. Viņš uzsvēra: "Mums ir apņēmīgi jāapkaro Faluņgun, jāuztur spēcīga spiediena politika un nekad nedrīkstam atslābināties vai būt mīkstsirdīgi."

2003. gada 8. janvārī Džans piedalījās Šaņdunas provinces ĶKP Politiski-juridisko lietu konferencē, kurā tika uzsvērta nepieciešamība "padziļināt cīņu pret Faluņgun" un turpināt stingru apspiešanu.

2003. gada 4. jūnijā Džans uzstājās ĶKP Šaņdunas provinces komitejas darba konferencē un uzsvēra, ka "apņēmīga Faluņgun apkarošana" ir viņa darba mērķis, lai "izveidotu stabilu un harmonisku sociālo vidi".

2004. gada janvārī Šaņdunas provinces ĶKP komiteja un provinces valdība izdeva "Lēmumu par "drošas Šaņdunas" izveidošanu", kurā Faluņgun tika minēts kā stingras apspiešanas subjekts. 2004. gadā Džans kā Šaņdunas gubernators 45 reizes deva norādījumus saistībā ar "Drošu Šaņdunu".

2004. gadā Šaņdunas province ierindojās trešajā vietā valstī pēc to Faluņgun praktizētāju skaita, kuri tika vajāti līdz nāvei. Kā piemēru var minēt prefektūras līmeņa pilsētu Veifanu. Laikā, kad Džans ieņēma amatus Šaņdunā (2001. – 2007. g.), tiešas vajāšanas rezultātā bija miruši 59 cilvēki. Vēl 67 praktizētāji tika notiesāti Veifanas pilsētā (17 – 2002. gadā, 19 – 2003. gadā, 16 – 2004. gadā, 3 – 2005. gadā, 3 – 2006. gadā un 9 – 2007. gadā) un 355 cilvēki tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm (74 – 2002. gadā, 28 – 2003. gadā, 44 – 2004. gadā, 64 – 2005. gadā, 44 – 2006. gadā un 101 – 2007. gadā).

Vēl viens piemērs ir Šenli naftas atradne un Dunjinas pilsēta Šaņdunā. Līdz 2003. gada martam viens praktizētājs Šenli naftas atradnē tika vajāts līdz nāvei, bet trim tika piespriests cietumsods. 57 tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm, 142 tika aizturēti, pieci tika turēti psihiatriskajās slimnīcās, 67 tika pārmeklētas viņu mājas, 77 bija spiesti dzīvot prom no mājām, lai izvairītos no vajāšanas, un 383 cilvēki tika arestēti un pakļauti uzraudzībai.

Saskaņā ar turpmākajiem ziņojumiem no 2003. gada marta līdz 2009. gada novembrim divi praktizētāji no Šenli naftas atradnēm un Dunjinas pilsētas nomira vajāšanu rezultātā, 71 tika piespriests cietumsods vai piespriesti ieslodzījuma termiņi piespiedu darba nometnēs, bet 198 cilvēki tika aizturēti un pakļauti smadzeņu skalošanai.

Iepriekš minētais ir tikai daļa no vajāšanas gadījumiem. Ņemot vērā stingro informācijas cenzūru, tiek uzskatīts, ka faktiskais skaits ir daudz lielāks.

3. Džana iesaistīšanās vajāšanā Tiaņdzjiņā

No 2007. līdz 2012. gadam Džans turpināja Faluņgun vajāšanu pēc tam, kad pārcēlās uz Tiaņdzjiņu, lai strādātu par pilsētas partijas komitejas sekretāru. Pirms 2008. gada Pekinas Olimpiskajām spēlēm viņš aicināja "pastiprināt Faluņgun apspiešanas intensitāti" un "izskaust Faluņgun". Viņš pavēlēja policijas iecirkņiem visos rajonos, apgabalos un pilsētās veikt kratīšanu milicijas sarakstā iekļauto Faluņgun praktizētāju mājās.

Džans arī devās uz Daganas rajonu, lai personīgi dotu norādījumus milicijai vajāt un arestēt praktizētājus, lai piespiestu viņus apsolīt Olimpisko spēļu laikā neapelēt Faluņgun aizstāvībai. Praktizētāju darba vietām un ģimenēm tika pavēlēts viņus uzraudzīt. Šajā laikā Tiaņdzjiņā tika arestēti daudzi praktizētāji.

Lūk, daži gadījumi no Vucjinas rajona Tiaņdzjiņā. No 2007. līdz 2012. gadam, kad Džans bija pie varas Tiaņdzjiņā, vismaz 9 praktizētāji tika vajāti līdz nāvei, 18 tika notiesāti un 5 tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm.

Līdz 2009. gada jūlijam Daganas rajonā, Tiaņdzjiņā, tika aizturēti vairāk nekā 400 praktizētāji, vairāk nekā 200 tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm, 20 tika atlaisti no darba un vairāk nekā 10 ģimenes tika šķirtas. Daganas rajonā milicija, apkaimes komiteja vai partijas biedri darba vietās vajāja vismaz 588 praktizētājus. Vēl 236 cilvēki tika arestēti, un 67 cilvēku mājās tika veikta kratīšana. Tika konfiscēti daudzas viņu personīgās mantas, piemēram, datori, televizori, printeri un Faluņgun grāmatas.

Džana "mantojumā atstātā" vajāšana turpinās arī pēc viņa aiziešanas no Tiaņdzjiņas. Līdz 2017. gada augustam Vucjinas rajonā 27 praktizētāji tika vajāti līdz nāvei, 66 tika notiesāti, 93 tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm, 818 tika arestēti, 97 tika turēti "smadzeņu skalošanas" klasēs, 104 tika vajāti, 11 – atlaisti no darba un viens praktizētājs pazuda bez vēsts.

Turklāt Džans arī atbalstīja orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Laikā, kad viņš strādāja Šaņdunā un Tiaņdzjiņā, vairākas Šaņdunas provinces orgānu transplantācijas iestādes, piemēram, Cjaņfošaņas slimnīcas Aknu transplantācijas centrs un Tiaņdzjiņas Pirmās centrālās slimnīcas Orgānu transplantācijas centrs, plašā mērogā ir veikušas transplantācijas ar orgāniem, kas iegūti no dzīviem cilvēkiem. 2010. gada jūlijā Džans pārbaudīja Tiaņdzjiņas Pirmās centrālās slimnīcas Orgānu transplantācijas centru un mudināja centru "turpināt izmantot tā priekšrocības orgānu transplantācijā". Tajā gadā centra veikto aknu transplantāciju skaits sastādīja vienu trešdaļu no kopējā Ķīnā veikto aknu transplantāciju skaita.



Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/1/23/214419.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.