Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) šoziem atteicās no savas "nulles kovida" politikas un atcēla visus ierobežojumus. Drīz visā Ķīnā pieauga inficēšanās gadījumu skaits, un medicīnas sistēma atkal bija pārslogota. Tas, kas notika Hebejas provinces Candžou pilsētā no oktobra beigām līdz decembra vidum, sniedz ieskatu par milzīgajo kaitējumu, ko rada režīma mētāšanās no vienas galējības otrā, lai aizsargātu savas prioritātes, nevis cilvēku labklājību.
Krasas pārmaiņas un melu turpināšanās
Candžou pilsētas teritorija oktobra beigās tika slēgta. Stingrā izolācija ilga aptuveni trīs nedēļas un tika atcelta 12. novembrī. Tomēr, kad tika konstatēti jauni inficēšanās gadījumi, pilsēta 21. novembrī atkal ieviesa ārkārtas ierobežojumus un tos atcēla tikai 30. novembrī.
Varas iestādes nekad nesniedza zinātniskus datus vai pierādījumus, kas attaisnotu lēmumu par stingras izolācijas noteikšanu vai atteikšanos no tās, jo viss, ko viņi darīja, kalpoja tikai politiskiem mērķiem. Laika gaitā mainījās arī drakonisko pasākumu nosaukumi, sākot no fen čen (karantīna) līdz dzjin mo (klusums) un liņ ši guaņ kun (pagaidu kontrole). Bet tie tika realizēti tādā pašā veidā… Visas sabiedriskās vietas tika slēgtas, tostarp lielveikali, pārtikas veikali, restorāni, mazumtirdzniecības veikali, zemnieku tirgi, jūras velšu tirgi un citi. Aizvēra skolas un rūpnīcas, satiksme (gan transportlīdzekļu, gan kājāmgājēju) tika apturēta. Pārvietoties drīkstēja tikai personāls ar speciālu atļauju.
Visa pilsēta apstājās, un nebija iespējams nodrošināt pat tādas pamatvajadzības kā medicīniskā aprūpe. Pilsēta izskatījās mirusi. Neapmierinātības un garlaicības māktie cilvēki izdomāja visdažādākos humoristiskos dzejoļus un jokus. Piemēram: "Visa pasaule skatās 2022. gada FIFA Pasaules kausu Katarā vai dara citas interesantas lietas, bet mēs, ķīnieši, joprojām stāvam rindā uz nukleīnskābju testiem."
Vietējo varas iestāžu paziņotais inficēto gadījumu skaits bija ļoti zems vai pat nulle, bet cilvēki zināja, ka patiesībā saslimšanas gadījumu ir daudz. Kādā dzejolī, kas izplatījās internetā, bija rakstīts: "Aizņemts ar [nukleīnskābju] testiem dienas laikā, naktī aizņemts ar [karantīnas pacientu] transportēšanu, aizņemts, ziņojot par nulles gadījumiem, un viss ir kārtībā."
"Nulles kovida" politikas dēļ, tās amatpersonas, kuras uzdrošinājās ziņot par inficēšanās gadījumiem, tika kritizētas un pat atstādinātas no amatiem, savukārt tie, kas slēpa šādus gadījumus, tika apbalvoti. Tāpēc visu līmeņu amatpersonas meloja par inficēšanās gadījumu skaitu. ĶKP rūp tikai savas varas saglabāšana, nevis cilvēku dzīvības. Patiesībā režīms, kopš 1949. gadā pārņēma varu, vienmēr ir melojis. Īpaši šīs pandēmijas laikā, patiesais inficēšanās gadījumu skaits kļuva par ļoti slepenu informāciju. Kad inficējās valdības amatpersonas, pat viņu tuvākie kolēģi, varēja par to nezināt.
Tomēr patiesie skaitļi bija ļoti augsti. Piemēram, novembra sākumā no vairāk nekā 6000 Candžou Centrālās slimnīcas darbiniekiem trešdaļai bija pozitīvs nukleīnskābju testa rezultāts. Šī slimnīca novembra beigās atvēra karantīnas nodaļu, un pirmajā dienā tajā tika uzņemti vairāk nekā 800 pacienti ar pozitīvu testu. Runāja, ka inficēts bija arī Candžou mērs Sjans Huejs. Augstā inficēšanās līmeņa dēļ dažas valsts iestādes bija vai nu jāslēdz vai tām bija jāsamazina sniegto pakalpojumu apjoms.
Pēkšņs, negaidīts pavērsiens
Tagad aplūkosim situāciju apgabala līmeņa pilsētā Huanhua, kas atrodas Candžou administrācijas pārvaldībā. Pēc piecu dienu izolācijas novembrī tur noteica vēl vienu mājsēdi no 25. līdz 29. novembrim.
Oficiālajā statistikā inficēšanās gadījumus skaits Huanhua pilsētā vienmēr bija nulle. Bet tas bija tālu no realitātes. Daudzās viesnīcās tika noteikta karantīna, un vienā no tām atradās aptuveni 170 cilvēku, kuriem bija pozitīvs tests. Bija daudz arī tādu, kuri atradās mājas karantīnā. Pilsētas mēroga nukleīnskābju testēšanas kampaņas laikā 25. novembrī tika atklāti vismaz 40 pozitīvi gadījumi, bet 5. decembrī – vairāk nekā 100 pozitīvu gadījumu.
5. decembrī ĶKP paziņoja par pandēmijas beigām un omikrona variantu klasificēja kā parasto gripu. Prasība veikt nukleīnskābju testus Huanhua pilsētā tika atcelta, un visi ierobežojumi tika noņemti 7. decembrī. Arī Huanhua Fancan (improvizētās) slimnīcas paplašināšana tika pārtraukta.
Šādi noslēdzās trīs gadus ilgā "nulles kovida" kampaņa (no 2019. gada 8. decembra līdz 2022. gada 7. decembrim). No ārkārtējiem kontroles pasākumiem (obligātās testēšanas, obligāta mājsēdes vai Fancan karantīnas) līdz galējai bezkontrolei – viss notika tik ātri un bez paskaidrojumiem, ka cilvēki jutās tā, it kā dzīvotu sapnī – vai tas notiek pa īstam? Vai tiešām "nulles kovida" politikas vairs nav? Tas atgādināja filmas skatīšanos, kad vēl esi pilnībā iegrimis stāstā, bet filma pēkšņi beidzas ar gaismas ieslēgšanu kinoteātrī.
Cilvēkiem bija grūti noticēt, ka ĶKP savā attieksmē pret pandēmiju pagriezusies par 180 grādiem. Sauklis "Uzstāt uz "nulles kovidu" bez šaubīšanās!” joprojām ir cilvēku prātos. Tiklīdz mēs esam sagatavojušies cīņai uz dzīvību vai nāvi karā pret vīrusu, pēkšņi viss ir beidzies. Vēl vakar tas, kurš neievēroja izolāciju vai atteicās veikt kovida testus, tiktu sodīts; šodien ikviens, kurš uzstāj uz izolāciju vai piespiedu testēšanu, tiks sodīts.
Cilvēki turpina uzdot jautājumus
ĶKP pēkšņā "nulles kovida" politikas atcelšana šķiet kā sapnis, kas beidzies pārāk ātri: vai tiešām viss ir atvērts? Vai tiešām mēs varam neveikt ikdienišķo un sāpīgo rīkles bakstīšanu, veicot nukleīnskābju testu? Bez maskām, bez veselības koda skenēšanas, bez sejas atpazīšanas, bez videonovērošanas un bez temperatūras pārbaudes lielveikalos un citās sabiedriskās vietās? Vai tiešām mēs varam doties ārā kaut kur paēst?
Tas viss starptautiskajai sabiedrībai var šķist absurdi, taču pēc tik ilgiem ierobežojumiem komunistiskajā Ķīnā cilvēki vairs nezina, kā dzīvot normālu dzīvi. Taču, pārdomājot šo jautājumu, var saskatīt divus faktorus, kas varēja novest pie pašreizējās situācijas.
Pirmais faktors – ĶKP bailes, ka cilvēki atmodīsies un sāks protestēt pret tās nežēlību un meliem. Cenzūras un informācijas kontroles dēļ, tādās mazās pilsētās kā Huanhua, maz kurš zināja par "balto lapu kustību". Tomēr daži cilvēki, kuri zināja, ka likumi nespēs izturēt šos drakoniskos ierobežojumus, sūdzējās vietējām amatpersonām. Tā ir taisnība, ka ĶKP nerūp cilvēku dzīvības, taču tā arī zina, ka spiediena katls var uzsprāgt, ja tam būs cieši noslēgti visi drošības vārsti.
Otrs faktors – režīms nespēja uzveikt vīrusu, neskatoties uz solījumiem to izdarīt. Sākot ar marksisma doktrīnu, naida kurināšanu un cīņu pret atsevišķām grupām, tie ir bijuši galvenie spēki, kas nosaka ĶKP lēmumus. Pēdējo trīs gadu laikā režīms ir izsmēlis visus resursus, no cilvēkiem līdz naudai un infrastruktūrai, taču nav spējis uzveikt sīku vīrusu. "Nulles kovida" politika izrādījās neizpildāma, un ĶKP nevarēja ilgāk turēt miliciju kaujas gatavībā, kā tautas pasakā "Ķeizara jaunais tērps". Aiz izmisuma un tāpēc, ka totalitārajam režīmam tik un tā nekad nav rūpējušas cilvēku dzīvības, tas nolēma atteikties no šīs politikas un atcelt visus ierobežojumus. Tagad tas apgalvo, ka katrs pilsonis pats ir atbildīgs par savu veselību, kas nozīmē, ka režīmam nav nekāda sakara ar to ka, ja kāds saslimst ar vīrusu.
Skarbā realitāte
Apstākļos, kad visapkārt valdīja apjukums, cilvēki saskārās ar jaunu saslimstības vilni, lai gan propaganda vēstīja par pandēmijas beigām. Tika saņemta informācija, ka simtiem inficēto pacientu no Hebejas un Šaņdunas provinču universitātēm tika pārvesti uz izolāciju citviet. Kovida profilakses un kontroles preses konferencē Pekinā 24. novembrī amatpersonas ziņoja, ka inficēto gadījumu skaits Pekinā pieaug. Tas pats tika teikts 28. novembra preses konferencē. Arī Pekinas Veselības komisija 4. decembrī apstiprināja, ka situācija joprojām ir ļoti nopietna.
Tomēr oficiāli reģistrētais jauno gadījumu skaits Huanhua pilsētā joprojām bija nulle, lai gan cilvēki zināja, ka viņu paziņu lokā ir daudz jaunu inficēšanās gadījumu. Pretrunīgā informācija lika cilvēkiem izmēģināt visus līdzekļus, lai paliktu drošībā. Rezultātā, pārdošanā vairs nebija pieejamas zāles pret gripu, tāpat kā zāles pret drudzi, klepu un pretvīrusu medikamenti. Daudzi cilvēki izvēlējās valkāt N95 maskas, lai gan to nēsāšana vairs nebija nepieciešama. Turklāt citi izvairījās iziet no mājām – ielas izskatījās pamestas un veikali gandrīz tukši.
Neskatoties uz to, cilvēki joprojām viens pēc otra inficējās, ieskaitot jaundzimušos un gados vecus cilvēkus. Candžou Dzemdību un bērnu veselības aprūpes slimnīcā pacientu skaits bija pārāk liels, lai tos varētu saskaitīt. Daudzās vietējās darbavietās bija vērojams augsts inficēšanās līmenis, sākot no 20–50% līdz pat 70–100%. "Mēs šeit esam ieguvuši kovida attīrīšanu," jokoja kāds iedzīvotājs. "Kovids mūs visus ir attīrījis – visi ir inficēti."
Citās vietās bija līdzīga situācija. Runāja, ka gandrīz visi Hebejas provinces Šidzjadžuanas, Baodinas un Sjiņtai pilsētu iedzīvotāji bija inficēti. Tā rezultātā, sākot ar decembra vidu, arvien vairāk veikalu tika slēgti vai samazināja darba laiku līdz 3,5 stundām dienā. Viens no iemesliem bija mazais pircēju skaits, bet otrs – tas, ka inficēšanās dēļ uz darbu neieradās daudz darbinieku. Īpaši tas skāra pārtikas piegādātājus un restorānus – daudzās vietās bija tukši plaukti un sēdvietas.
Saskaņā ar 9. decembrī pieņemto jauno politiku, visās slimnīcās ar 100 vai vairāk gultām, neatkarīgi no slimnīcas tipa, bija jāizveido drudža klīnikas. Jebkuram ārstam neatkarīgi no viņa specialitātes, bija jāspēj pieņemt pacientus šajās klīnikās. Vecās prasības [pirms "nulles kovida" politikas beigām] šādām klīnikām – sadalīt pacientus trīs grupās (neinficētie, ar aizdomām par inficēšanos un inficētie) un nodrošināt divus gaiteņus (viens ārstiem ieiešanai/iziešanai, un otrs pacientiem), tika atceltas, kas palielināja ārstu inficēšanās iespējamību. Uz 21. decembri dažās slimnīcās ārstu inficēšanās līmenis sasniedza pat 90%. Šis rādītājs bija tik augsts, ka daudzās slimnīcās ārsti ar pozitīviem testa rezultātiem bija spiesti turpināt pieņemt pacientus.
Ķīnas Nacionālā veselības komisija 21. decembra kovida pacientu ārstēšanai veltītajā videokonferencē paziņoja, ka jaunu inficēšanās gadījumu skaits pieaug. Ķīnas Slimību kontroles centrs konferencē sniedza jaunāko informāciju par kovida situāciju valstī. Tā bija ļoti smaga Sičuaņā, Aņhuejā, Hubejā, Šanhajā un Hunaņā. Sičuaņā inficēšanās līmenis pārsniedza 50%. Daudzi gadījumi bija konstatēti Pekinā, Tiaņdzjiņā un Hebejā, un Pekinā bija fiksēts maksimālais saslimšanas gadījumu skaits. Lai gan infekcija izplatījās salīdzinoši lēni Jandzi upes lejtecē un Ķīnas ziemeļaustrumos, tā nikni plosījās Henaņas provincē, īpaši netālu no provinces administratīvā centra Džendžou. Visbeidzot slimība izplatījās no provinču galvaspilsētām uz citām pilsētām un no pilsētu teritorijām uz laukiem. Nedēļu pēc maksimuma sasniegšanas bija gaidāms vēl viens smags inficēšanās gadījumu vilnis.
Atmosties no meliem
Neskaitāms daudzums ķīniešu tagad cieš no kovida simptomiem, tādiem kā drudzis, galvassāpes, reibonis, klepus, kakla sāpes, nogurums, aritmiska sirdsdarbība un apgrūtināta elpošana. Daudzi zīdaiņi nonāca komā, viņiem bija grūtības ar ēšanu, bija vemšana. Taču ĶKP tos neiekļāva kopējā statistikā, jo uzskatīja tos par "asimptomātiskiem gadījumiem".
No Nacionālās veselības komisijas nopludināts 21. decembra dokuments liecināja, ka decembra pirmajās trīs nedēļās konstatēti 248 miljoni jaunu inficēšanās gadījumu. Tomēr varas iestādes joprojām apgalvoja, ka epidēmija ir gandrīz beigusies. 20. decembrī Hebejas provincē oficiāli reģistrēti tikai 15 jauni saslimšanas gadījumi.
Taču šī nav pirmā reize, kad Ķīnas pilsoņi zaudē savas dzīvības ĶKP nežēlības un melu dēļ. Vēsturnieks Frenks Dikoters savā grāmatā "Mao Lielais izrāviens" rakstīja, ka laikā, kad liela sabiedrības daļa 1958. gadā sekoja partijai tās ārprātīgajā "Lielajā izrāvienā", maz kurš gaidīja, ka turpmākajos gados šis absurds prasīs vairāk nekā 45 miljonus dzīvību.
Bet asiņaino vēsturi ātri aizmirsa, pateicoties ĶKP masīvajai propagandai un "smadzeņu skalošanai". Un atkal jau cilvēki piedzīvoja kultūras revolūcijas sāpes, lai pēc tam aizmirstu par tām un piedzīvotu Tiaņaņmeņas laukuma slaktiņu. Lai gan, redzot nogalinātos studentus, cilvēki bija satriekti, viņi drīz par to aizmirsa. Līdz laikam, kad 1999. gadā ĶKP sāka Faluņgun vajāšanu, partijas labi ieeļļotā propagandas mašīna bija tik efektīva, ka daudzi cilvēki bija zaudējuši spēju atšķirt labo no ļaunā. Daudzi pievienojās vajāšanas politikai.
Ķīnai ir bagāta, aptuveni 5000 gadu sena vēsture, kuras laikā vienmēr tika augsti vērtēta tikumība, godīgums un uzticība. Tomēr tikai dažu desmitu gadu laikā, kopš ĶKP 1949. gadā pārņēma varu, tā gandrīz iznīcināja tradicionālās vērtības, iedēstīja cilvēku prātos naidu un sagrozīja vēsturi. Pēc tam, kad 1992. gadā, lai atgrieztu Ķīnas sabiedrību uz pareizā ceļa, tauta tika iepazīstināta ar Faluņgun – meditatīvu sistēmu, kas balstīta uz "Īstenības, Labestības, Pacietības" principu, ĶKP cenšas visiem līdzekļiem nomelnot šo praksi.
Papildus tam, ka 1999. gada jūlijā visā valstī tika uzsākta Faluņgun apspiešana, bijušais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs izveidoja ārpus likuma ietvariem pastāvošu institūciju "ofiss 610", lai pilnībā īstenotu vajāšanas politiku. Rezultātā tiesu sistēma (milicija, tiesas, prokuratūras), plašsaziņas līdzekļi, valsts iestādes, uzņēmumi, izglītība un gandrīz visas sabiedrības jomas tika mobilizētas, lai apmelotu nevainīgus Faluņgun praktizētājus.
Desmitiem miljonu Faluņgun praktizētāju un viņu ģimenes tiek pakļautas diskriminācijai. Liels skaits praktizētāju ir tikuši aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti. Šādi smagi cilvēktiesību pārkāpumi turpinājās arī pandēmijas laikā. Daži praktizētāji no Huanhua stāstīja, ka pat dodoties iepirkties, viņiem sekoja miliči vai cilvēki, kuriem milicija par to maksāja.
Liu Dzaijuņa un trīs citi Faluņgun praktizētāji tika arestēti par savu ticību 2022. gada 11. janvārī, un kopš tā laika tiek turēti Candžou aizturēšanas centrā. Lai gan Juņhe prokuratūra divas reizes atgrieza viņu lietas, atsaucoties uz nepietiekamiem pierādījumiem, Sjiņhu milicijas pārvalde nepadevās un turpināja fabricēt informāciju, lai apsūdzētu praktizētājus. Galu galā šiem četriem praktizētājiem tika izvirzītas apsūdzības, un viņi stājās Juņhe tiesas priekšā.
Faluņgun vajāšanas iniciators Dzjans ir miris, taču 23 gadus ilgā apspiešana joprojām turpinās. ĶKP var ieviest militāra tipa ierobežojumus, atcelt "nulles kovida" politiku vai pieņemt citus mērus, lai uz laiku mazinātu sabiedrības dusmas. Bet kamēr cilvēki dzīvos ĶKP radītajos maldos, vienmēr pastāvēs briesmas, tāpat kā daudzās traģēdijas, ko ĶKP ir izraisījusi pēdējo desmitgažu laikā. Pandēmija varētu sniegt iespēju cilvēkiem apzināties ĶKP būtību un pārtraukt uzdot vēlamo par esošo, cerot, ka partija kādreiz sāks rūpēties par cilvēkiem.
Faluņgun dibinātājs Li Hundži kungs rakstīja: "Epidēmijas plāno Dievi, un vēstures gaitā tās ir neizbēgamas. Kad cilvēku sirdis vairs nava labas, viņi rada karmu, saslimst un cieš no nelaimēm." "Taču tagadējā "ĶKP vīrusa" (Vuhaņas pneimonijas) epidēmija ir radusies ar noteiktu nolūku un tai ir konkrēts mērķis. Tā ir atnākusi atsijāt tos, kuri pieder pie ļaunās partijas, un tos, kuri atbalsta ļauno partiju." "ĶKP atrodas pirmsnāves agonijā un, lai kaitētu cilvēkiem, rada haosu sabiedrībā." ("Racionalitāte")
Mums ir svarīgi saglabāt skaidru galvu, noraidīt ĶKP un sekot tradicionālām vērtībām labākas nākotnes vārdā.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/12/26/205371.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...