Pirms dažiem gadiem es redzēju sapnī tiltu ar 17 arkām. Ziņkārības dzīts es meklēju internetā un atklāju, ka šāds tilts patiešām atrodas Pekinā, Bezrūpīgā miera dārzā (tagad pazīstams kā Vasaras pils). Šis 17 arku tilts tika rūpīgi projektēts un būvēts. No abām pusēm tā margas rotā 544 akmens lauvas, un tas ir mākslas un arhitektūras šedevrs.
Cjinu dinastijas (pēdējās Ķīnas imperatoru dinastijas) imperators Cjaņluns 1750. gadā par godu savas mātes 60. dzimšanas dienai lika izveidot dārzus un uzbūvēt tiltu. Cjaņluns pats izstrādāja dārzu plānojumu un tilta skices un daudzās vietās uz tilta atstāja uzrakstus.
Daži cilvēki uzskatīja, ka šāda dārza ierīkošana ir izšķērdība. Manuprāt, tā nebija tikai dāvana viņa mātei. Tā bija daļa no Cjaņluna atstātā mantojuma, lai mudinātu cilvēkus ievērot konfūcisma labestības, taisnīguma, pieklājības, gudrības un uzticības principus. Turklāt cilvēkam jābūt cieši saistītam ar dievišķo, citādi var notikt nelaimes. Viena no ēkām dārzā bija templis, kas apliecināja pateicību dievišķajam.
Cjaņluna māte dievbijīgi ticēja budismam, un visu mūžu tika ļoti cienīta. Vēsturiskie pieraksti liecina, ka galvenā aktivitāte viņas 60. dzimšanas dienā – gan viņai, gan imperatoram, gan ierēdņiem un vienkāršiem cilvēkiem – bija Budas pielūgsme.
Dievišķā palīdzība, lai pabeigtu tiltu
Pastāv leģenda par 17 arku tilta būvniecības pabeigšanu. Kādu dienu vecs vīrs ieradās būvlaukumā ar savu darbarīku kasti un iesaucās: "Kurš vēlas iegādāties akmeni no Lunmena (Drakona vārtu) alām?" Tolaik tur bija daudz apdāvinātu mūrnieku, bet neviens no viņiem neinteresējās par akmeni, ko viņš pārdeva. Tad vīrs devās uz kādu netālu vietu un katru dienu sēdēja zem ceriņu krūma, pats kaldams akmeni. Kāds ciema iedzīvotājs, vārdā Vans, pažēloja veco vīru un piedāvāja viņam naktsmājas. Pēc tam, kad vecais vīrs akmeni bija kalis apmēram gadu, viņš to atdeva Vanam un aizgāja.
Kad 17 arku tilts bija gandrīz pabeigts, mūrnieki mēģināja izkalt pēdējo akmeni tilta vidū. Lai arī cik ļoti viņi centās, viņiem vienkārši nekas neizdevās. Tad kāds atcerējās par veco vīru un viņa kalto akmeni un nosūtīja kādu pie Vana pēc šī akmens. Brīnumainā kārtā tas lieliski iederējās savā vietā uz tilta, un mūrnieki saprata, ka viņiem ir palīdzējis dievišķais.
Tradicionālo vērtību saglabāšana un pamatu veidošana nākotnei
Imperators Cjaņluns savas dzīves laikā guva ievērojamus sasniegumus un apliecināja lielu gudrību. Es personīgi uzskatu, ka viņa dzīve bija pilnveidošanās ceļojums, un domāju, ka viņa misija bija saglabāt tradicionālās vērtības.
Kad imperatoram Cjaņlunam bija 12 gadi, viņa dziļā izpratne par klasisko ķīniešu literatūru un konfūcismu atstāja dziļu iespaidu uz viņa vectēvu, imperatoru Kansji. Kad 25 gadu vecumā Cjaņluns kļuva par imperatoru, viņš spēja sekmīgi risināt svarīgus valsts jautājumus. Tas bija ne tikai tādēļ, ka viņam bija stabila izpratne par klasiku, bet arī viņa Skolotāja Džandzja, dzīvā tantrisma Budas, ietekmes dēļ.
Deviņus gadus pēc tam, kad Cjaņluns kļuva par imperatoru, Džandzja ierosināja pārvērst Junhe pili par templi, un Cjaņluns tam piekrita. Imperatoram bija arī liela, no balta sandalkoka izgriezta Budas statuja. Kultūras revolūcijas laikā trīs sarkangvardi mēģināja sabojāt šo Budas statuju, un divi no viņiem tika savainoti. Pēc tam neviens vairs neuzdrīkstējās ķerties šai statujai klāt.
Vēl viens piemērs imperatora Cjaņluna ieguldījumam tradicionālās kultūras saglabāšanā bija britu sūtņu ierašanās 1793. gadā. Viņi vēlējās atvērt tirdzniecības ostas un veikt misionāru darbību, taču Cjaņluns atteicās dot viņiem atļauju. Kā es saprotu, viņš tā darīja, lai saglabātu tradicionālo ķīniešu kultūru un morālās vērtības. Saskaņā ar manu ierobežoto izpratni britu sūtņi vēlējās eksportēt savu kultūru uz Ķīnu. Imperators Cjaņluns vēlējās nākamajām paaudzēm saglabāt kultūru, kuru ķīniešiem bija nodevuši dievi.
Vēl viens piemērs Cjaņluna izcilajam veikumam bija viņa sastādītā Siku Cjuaņšu (Pilnīga kolekcija četrās grāmatu krātuvēs). Ar 2,3 miljoniem lappušu tā bija Ķīnas lielākā enciklopēdija. Cjaņluns arī izveidoja daudzus imperatora dārzus Vasaras pilī un Desmit tūkstošu Budu pagodu Beihai parkā.
Jauns skatījums uz Hešeņu
Hešeņs bija viens no korumpētākajiem ierēdņiem Ķīnas vēsturē, tomēr imperators Cjaņluns viņam izrādīja labvēlību. Kad Cjaņluns nomira, Hešeņa bagātības tika konfiscētas. Tika atklāts, ka viņa īpašumā ir aptuveni 1,1 miljards taelu sudraba, kas viņu padarīja par bagātāko cilvēku valstī.
Daudzi cilvēki nicināja Heseņu par tā korumpētību un brīnījās, kāpēc Cjaņluns to pacieš. Tagad, kad par to domāju, man šķiet, ka tā varētu būt bijusi noruna vēsturē. Iespējams, tā nebija nejaušība, ka Cjinu dinastijai bija tik lojāls ierēdnis kā Suņs Dzjagaņs un tik korumpēts ierēdnis kā Hešeņs. Tikai tad, ja vienlaicīgi pastāv gan labais, gan sliktais, cilvēki var tos atšķirt un zināt, kā izdarīt pareizo izvēli.
Mēs, iespējams, nesaprotam dažas lietas, ko imperators Cjaņluns darīja savā mūžā, bet, iespējams, viņš vienkārši pildīja savu misiju. Citiem vārdiem sakot, no pilnveidošanās prakses viedokļa daudzi vēsturiskie notikumi tika organizēti ar dziļāku mērķi.
Redaktora piezīme: Šis raksts atspoguļo tikai autora izpratni pašreizējā pilnveidošanās stāvoklī un paredzēts savstarpējai pieredzes apmaiņai starp praktizētājiem, lai mēs varētu "salīdzināt mācoties, salīdzināt pilnveidojoties." (Patiesa pilnveidošanās, Hun Jiņ)
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/12/25/213477.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.