Zvērests joprojām ir spēkā, pat ja jūs vairs nepilnveidojaties Dafa

Pēc tam, kad Skolotājs Li (Faluņ Dafa dibinātājs) publicēja divus rakstus "Turieties tālāk no draudošajām briesmām" un "Dafa garīgās pilnveidošanās prakse ir nopietna", daudzi praktizētāji pārrunāja to, cik nopietni tas ir – pildīt savu zvērestu.

Praktizētāji, kas uzcītīgi pilnveidojas, kļuva iedvesmoti būt vēl uzcītīgākiem pēc Skolotāja rakstu izlasīšanas. Daži, kuriem neveicās labi, nobijās no nopietnajām sekām, ko radīs neveiksme sevis pilnveidošanā. Daži nekādi nespēja saprast, kāpēc viņiem joprojām ir jāpilda zvērests, ko viņi savulaik devuši Skolotājam, pat tad, ja viņi vairs nepilnveidojas. Es vēlos dalīties savās pārdomās par šo jautājumu.　

Kāpēc ir jāpilda zvērests pat tad, ja vairs nepilnveidojaties?

Ja kāds pārtrauc pilnveidošanos, tā ir vienpusēja līguma laušana, kas nav pamatota un nav spēkā esoša. Tiem, kas ir parakstījuši līgumu ar Skolotāju, tas ir jāievēro; vienpusēja līguma laušana šajā gadījumā nav atļauta, un tiem, kas pārkāpj šo noteikumu, ir jāuzņemas atbildība par sekām.

Vai tas ir joks, ja cilvēks vienpusēji atsakās no zvēresta, kas dots Dievišķajam, kas vēl jo vairāk ir jāciena. Ja kāds nepilda savu zvērestu un pārtrauc pilnveidoties vai pildīt savu misiju, viņam būs jāuzņemas atbildība par līguma laušanu. Runa nav par to, vai Skolotājs izjūt līdzjūtību pret šo cilvēku. Ja kāds ir devis zvērestu, zvērot pie savas dzīves, tad tas ir ierakstīts zvērestā.

Kā ir ar tiem, kas praktizēja bērnībā, bet pārtrauca to darīt, kad izauga?

Mums ir skaidri jāapzinās, ka līgumu ar Skolotāju ir parakstījis mūsu patiesais "es", mūsu patiesais ķermenis un mūsu patiesā dvēsele. Tam nav nekāda sakara ar mūsu cilvēcisko pusi, neatkarīgi no tā, vai esam bērns vai pieaugušais.

Bērna zinošā puse nav jauna vai nezinoša. Viņa zinošajai pusei ir viss nepieciešamais, lai izdarītu izvēli. Citās dimensijās vecākiem nav atļauts parakstīt līgumu par saviem bērniem, tik nozīmīga izvēle – praktizēt Dafa vai nē – ir jāizdara pašiem.

Kā minēts iepriekš, zvērestu nevar vienpusēji lauzt, un tas ir jāizpilda, tiklīdz tas ir dots. Daudzu praktizētāju ģimenēm neizdodas labi audzināt savus gados jaunākos praktizētājus, un šie mazie sekotāji pārtrauc praktizēt, kad izaug. Šie praktizētāji ir parādā saviem bērniem, un viņiem vajadzētu nožēlot, ka pievīluši Skolotāju. Viņiem vajadzētu pasteigties un parādīt bijušajiem jaunajiem sekotājiem divus jaunos Skolotāja rakstus, un vislabāk, ja viņi varētu atgriezties pie Dafa pilnveidošanās un palīdzēt Skolotājam glābt cilvēkus.

Bailes tikt atsijātam par zvēresta neizpildīšanu

Daži praktizētāji uzskatīja, ka tas nav taisnīgi, ka viņi tiks atsijāti, ja pēc tik daudzu gadu pūliņiem viņiem neizdosies gūt panākumus sevis pilnveidošanā, kas padarīs viņus sliktākus par tiem nepraktizētājiem, kas atzina, ka Dafa ir labs, un izstājās no ĶKP.

Tie, kam ir šādas domas, ir nomaldījušies. Viņiem vajadzētu sev pajautāt, – kāpēc, kad viņi guva labumu no Dafa, viņi nesūdzējās, bet, kad ir pienācis laiks veikt savu misiju, viņi vēlas izvairīties no atbildības. Vai tad viņu Sjiņsjin nav pielīdzināms nepraktizētāja Sjiņsjin? Mūsu dzīves mērķis ir pilnveidot sevi. Mūsu pilnveidošanās nav domāta tikai mūsu pašu glābšanai.

Tiem, kas nepilnveidojas Dafa, ir savi glābšanas standarti un vietas, kurp viņi dosies. Dafa sekotājiem ir mūsu standarti un Sasnieguma statuss, kad mēs sasniedzam pilnību. Tas, ko mēs sasniedzam, ir daudz augstāks, un grūtības, kas mums jāpārvar, arī ir daudz lielākas.

Mēs visi zinām, cik grūti ir pilnveidoties un saglabāt uzcītību, bet grūtības, ko mēs pārciešam un izturam, nav veltīgas. Viss, ko mēs darām, tiek darīts sevis dēļ, nevis Skolotāja vai Dafa dēļ. Dzīves, ko mēs izglābsim, galu galā būs dzīvās būtnes mūsu pašu pasaulē. Vai mēs kaut ko zaudējam ciešanu dēļ? Mēs nekad nespēsim atlīdzināt par to, ko Skolotājs mums dod.

Skolotājs mums teica, ka Viņš ir uzņēmies visu Visuma būtņu karmiskos parādus. Tomēr Viņš nemeklē nekādu atlīdzību no saviem sekotājiem vai dzīvām būtnēm.

Šajā Dharmas beigu periodā, ja Skolotājs neizlabos Fa, viss Visums un ikviena tajā esošā būtne, neatkarīgi no tā, cik augsts ir viņas dievišķais statuss, kļūs par putekļiem! Skolotājs deva mums Dafa un iespēju pilnveidoties, un mēs joprojām raizējamies par saviem paša ieguvumiem un zaudējumiem. Vai tad mūsu izpratnes spēja nav nožēlojami zema?

Daži var teikt: "Es neceru, ka sasniegšu tik augstu Sasnieguma statusu; es tikai vēlos izdzīvot galīgajā likvidācijā." Taču mums jāatceras, ka mēs visi esam devuši zvērestu, pirms devāmies lejā uz zemi, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam to pārkāpt. Ja cilvēka izdzīvošana ir apdraudēta, tas ir pieķeršanos un sliktas izpratnes spējas dēļ. Tikai labojot savas kļūdas un uzcītīgi pilnveidojot sevi, var samazināt zaudējumus.

Skolotājs mums jau ir skaidri izskaidrojis Likumā – mēs esam tie, kas deva zvērestu, un mēs arī esam to lauzuši. Kam nav izdevies izpildīt zvērestu, tam ir jārēķinās ar sekām. Tas ir Visuma princips. Ja cilvēks nožēlo, ka nav labi pilnveidojies, tātad viņa izpratne ir pareiza. Bet, ja kāds nožēlo, ka sāka pilnveidoties Dafa, tātad viņš vienkārši nedomā skaidri.

Esiet vēl uzcītīgāki pilnveidošanās procesā

Lai gan mēs visi esam sapratuši, cik nopietni ir nepildīt savu zvērestu, tas nepalīdz, ja cilvēku pārņem bailes. Tā ir vēl viena pieķeršanās, kas var novest pie nepareizas rīcības. Ja cilvēks nespēj īsteni pilnveidoties vai nespēj izpildīt savu misiju, pamatproblēma ir tā, ka viņam, iespējams, nav bijusi patiesa ticība Skolotājam un Fa.

Skolotājs ir vairākkārt pagarinājis beigu laiku tiem, kas atpaliek, lai viņi varētu atgūt nokavēto. Viņš turpina dot mums iespējas. Mums ir jārīkojas labi, lai glābtu sevi. Vienīgais veids, kā sevi glābt, ir izpildīt savu zvērestu un palīdzēt Skolotājam Likuma izlabošanas procesā. Citas iespējas nav.

Iedomājieties, ja ir viens cilvēks, kuru mums vajadzēja glābt, bet mēs to neizdarījām, tad viņš un neskaitāmās būtnes, ko viņš pārstāv, tiks pilnībā iznīcinātas. Ko darīt, ja mums neizdodas glābt nevienu cilvēku? Sekas varētu būt katastrofiskas! Cik gan biedējoši tas ir?

Mums ir jādara viss iespējamais, lai bijušie praktizētāji izlasītu Skolotāja jaunos rakstus; daži to jau ir izdarījuši, un rezultāti ir daudzsološi. Ja jums nav veicies labi vai pat pieļautas lielas kļūdas, kompensējiet to, atsākot praktizēšanu no jauna un cītīgi pilnveidojoties.

Neatkarīgi no tā, cik slikti mums ir veicies, Skolotājs Li joprojām māca mums Likumu un dod mums iespējas pilnveidoties. Skolotājs ir tik žēlsirdīgs. Vienkārši esiet pateicīgi un praktizējiet no jauna sevis un citu dēļ!

Dzīvo būtņu glābšana ir sevis glābšana. Pilnveidojieties cieņpilni un godprātīgi. Ja mēs spēsim pilnveidoties tāpat kā toreiz, kad pirmo reizi saņēmām Fa, mēs noteikti sasniegsim pilnību.

 

Redaktora piezīme: Šis raksts atspoguļo tikai autora izpratni pašreizējā pilnveidošanās stāvoklī un paredzēts savstarpējai pieredzes apmaiņai starp praktizētājiem, lai mēs varētu "salīdzināt mācoties, salīdzināt pilnveidojoties." (Patiesa pilnveidošanās, Hun Jiņ)

 

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/9/22/211435.html