Tradicionālā ķīniešu kultūra un tās saikne ar dievišķo

Runājot par tradicionālo ķīniešu kultūru, daudzi cilvēki to bieži saista ar senajām filozofijām, dzeju, glezniecību un dažādām mākslas formām. Pateicoties daudzajām izpausmēm, mēs varam ieskatīties tās būtībā – dievišķajā saknē – un tajā, kā tā ir iedvesmojusi ķīniešu kultūru jau tūkstošiem gadu.

Budisms, daoisms un konfūcisms ir trīs tradicionālās ķīniešu kultūras pīlāri. Tie ir sākumpunkts, pamats un vadošie principi, kas tiek ievēroti visā vēstures gaitā. Tie pārstāv tradicionālās ķīniešu kultūras pamatvērtības.

Dievišķā saikne

Atskatoties atpakaļ, redzams, ka šīs trīs ticības sistēmas radās aptuveni vienā un tajā pašā laikā. Budismu ieviesa Šakjamuni, daoismu – Laodzi un konfūcismu – Konfūcijs. Tas viss notika apmēram 6. gadsimtā pirms mūsu ēras, aptuveni tāpat kā Sokrata laikā (470.-399 p.m.ē.) Rietumu civilizācijā. Kopā viņi ietekmēja krāšņo seno civilizāciju un palīdzēja cilvēcei apzināties pasauli un saprast, kā būt labākam cilvēkam.

Daoisms runā par harmoniju starp debesīm, zemi un cilvēci. Konfūcisms runā par laipnību cilvēku pasaulē. Budisms pievērš uzmanību līdzjūtībai, kā arī attiecību cēloņiem un sekām visā reinkarnāciju ciklā.

Nav grūti saprast dievišķo saikni ar daoismu. Laodzi uzskatīja, ka gan debesis, gan zeme ir radušās no Dao, un tāpēc cilvēcei ir jāseko dievišķajam. Ķīniešu valodā Dao nozīmē "ceļš" un tāpēc cilvēcei būtu jāvadās pēc dievišķā vadlīnijām. Citiem vārdiem sakot, Debesu likums nosaka cilvēciskos principus.

Budismā uzskata, ka cilvēkus ir radījis dievišķais. Pārciešot grūtības reinkarnāciju ciklos, cilvēks var atgriezties Debesu valstībā. Saskaņā ar "Vēlīnās Haņu dinastijas vēstures pierakstiem", Haņu dinastijas (206. g.p.m.ē. – 220. g.m.ē.) imperators Mins (28. – 75. g.m.ē.) reiz sapnī redzēja Budu un uzcēla pirmo budistu templi, ko sauc par Baltā zirga templi. Citi dokumenti liecināja, ka budisms Ķīnā varētu būt ienācis vēl agrāk, iespējams, pa Zīda ceļu.

Sākot ar trešo gadsimtu, Ķīnā uzplauka budisms, un jau ceturtajā gadsimtā tas guva plašu atzinību mācītu ļaužu vidū. Tam bija nozīmīga loma Ķīnas vēstures, literatūras un mākslas attīstībā.

Konfūcija un Laodzi saruna

Tagad aplūkosim konfūcisma pīlāru. Tā dibinātājs Konfūcijs apgalvoja, ka ir bijis Laodzi skolnieks. "Dižā vēsturnieka pierakstos" (ķīniešu valodā Šidzji), Sima Cjaņs rakstīja, ka Konfūcijs apmeklējis Laodzi un jautājis viņam par Dao.

"Ja Dao būtu kas taustāms, ko var iedot cilvēkiem, tad ļaudis aizgūtnēm sacenstos par iespēju dāvāt to valdniekam. Ja Dao varētu nodot citiem, cilvēki to dāvinātu ģimenes locekļiem," sacīja Laodzi.

"Dzimis starp debesīm un zemi, cilvēks ir harmonijā ar debesīm un zemi. Debesis un zeme ir dabiskas lietas," turpināja Laodzi. "Dabā ir pavasaris, vasara, rudens un ziema. Tāpat arī cilvēkam, kā kaut kam dabiskam, ir bērnība, jaunība, briedums un novecošana. Tāpēc par savu dzīvi nav jāuztraucas."

"Dzimšana ir dabiska, tāpat arī nāve ir dabiska. Ļaujiet notikumiem ritēt savu dabisko gaitu, un cilvēka patiesais "es" tiks saglabāts. Kamēr vien cilvēks, pretēji dabas likumiem, neatlaidīgi tiecas pēc humānisma un taisnīguma, kas ir konfuciānisma pamatvērtības (ķīniešu valodā – žeņ ji), viņa sākotnējā būtība var tikt savaldīta," turpināja Laodzi. "Kad prātā ir slava un reputācija, rodas trauksmainas jūtas. Kad prātā ir materiālās intereses, pastiprinās raizes."

Uzklausot Laodzi teikto, Konfūcijs sacīja: "Es baidos, ka, ja lielais ceļš (Dao) tiks pamests un cilvēki nesekos žeņ un ji, tas var novest pie nemitīgiem kariem un nemieriem tautā. Dzīve ir īsa. Es vēlos dot savu ieguldījumu pasaulē un palīdzēt cilvēkiem."

Norādot uz Dzelteno upi, Laodzi sacīja: "Kāpēc gan tev nemācīties ūdens tikumu?"

"Kādi tikumi piemīt ūdenim?" Konfūcijs jautāja.

"Augstākā tikumība ir līdzīga ūdenim – tas sniedz labumu visiem, bet ne ar vienu nekonkurē. Ūdens ir arī pazemīgs un paliek vietās, kas nepatīk citiem," skaidroja Laodzi. "Jūra ir vieta, kur satiekas visas upes. Tā kā tā prot būt pazemīga, tā kļūst par visu upju valdnieci."

"Ūdens ir vismaigākā lieta šajā pasaulē, bet cietās vielas nespēj to uzvarēt, tas ir maiguma tikums. Tas nozīmē, ka maigais uzvarēs cieto, un vājais uzvarēs spēcīgo," turpināja Laodzi. "Tā kā tam nav formas, tas spēj iekļūt gandrīz jebkur. No tā mēs varam gūt "mācību bez vārdiem" par labumu, ko dod sekošana dabiskai lietu kārtībai."

Dzirdot šos vārdus, Konfūcijs bija ļoti pārsteigts. "Jūsu vārdi nāk no sirds, un tie aizkustina manu dvēseli," viņš sacīja. "Es no tiem gūstu tik daudz labuma un nekad tos neaizmirsīšu."

Pēc Laodzi apmeklēšanas, Konfūcijs trīs dienas neteica ne vārda. Viņa māceklis Dziguns jautāja, kāpēc viņš ir tik kluss.

"Ja es sastopu kādu, kura domas ir brīvas kā lidojošs putns, es varu viņam trāpīt un pakļaut ar saviem argumentiem tikpat precīziem un asiem kā loks un bulta," atbildēja Konfūcijs. "Ja viņa domas ir straujas kā briedis, es varētu tām dzīties pakaļ ar medību suni un savaldīt tās ar saviem spriedumiem. Ja viņa domas ir dziļas kā zivs, kas peld teoriju dziļajos ūdeņos, es tās varētu noķert ar makšķerāķi."

"Bet, ja kāda domas ir kā drakons, kas bez formas nenotverams lidinās mākoņos un ceļo iluzorā pasaulē, es nevarēšu tām sekot un tās notvert," viņš teica. "Tiekoties ar Laodzi, es sajutu, ka viņa domu valstība ir kā drakons debesīs, augsta un netverama, un tādēļ, atverot muti, es nevarēju pateikt ne vārda. Mana mēle bija ārā, un nespēju to ievilkt atpakaļ. Tas viss mani mulsināja – vai viņš ir cilvēks vai dievišķa būtne? Laodzi patiešām ir mans skolotājs!"

Konfūcisms un dievišķums

Par to, cik lielu cieņu Konfūcijs izjuta pret Dao, liecina viņa izteikumi, kas atrodami "Konfūcija apkopoto runu" sadaļā Li Žeņ: "Ja no rīta esi dzirdējis Dao, tad vakarā nav žēl nomirt."

Arī citi raksti apliecināja Konfūcija cieņu un godbijību pret dievišķo. Piemēram:

"... 50 gadu vecumā es sapratu sava likteņa gribu (dievišķo kārtību)..." ("Konfūcija apkopoto runu" sadaļa Vei Džen)

"Ja cilvēks nav klausījis dievišķajam, no lūgšanām nebūs nekādas jēgas." ("Konfūcija apkopoto runu" sadaļa Ba Ji)

Kad Sunu dinastijas augsta amatpersona Hens Tujs mēģināja nogalināt Konfūciju, Konfūcijs teica saviem mācekļiem: "Mans tikums nāk no dievišķā. Hens Tujs tur neko nevar padarīt." ("Konfūcija apkopoto runu" sadaļa Šu Er)

Kopumā, lai gan Konfūcijs visu savu mūžu aizstāvēja li (rituālus) un žeņ (humānismu), aiz tā slēpās viņa uzticība un paklausība dievišķajam.

Vēlākās paaudzes

Konfūcija ietekmē arī viņa mācekļi un sekotāji turpināja tradīciju – saikni ar dievišķo.

Viņa māceklis Bu Šans (pazīstams arī kā Dzisja) reiz teica: "Es dzirdēju, ka cilvēka dzīve un nāve ir likteņa ziņā, bet bagātība ir atkarīga no dievišķās svētības."

Līdzīgas domas atrodamas arī Mendzi un Sjuņdzi piezīmēs. Piemēram, Mendzi uzskatīja, ka cilvēkiem piemīt labestīga daba, un ka starp dievišķo un cilvēci pastāv harmonija. Arī Sjuņdzi raksti par li (rituāliem) un dži (gudrību) norādīja uz līdzīgiem uzskatiem.

Konfūcisms uzplauka Haņu un Tanu dinastiju laikā. Haņu imperators Vu noraidīja citas teorijas un popularizēja tikai konfūcismu. Kad viņš jautāja mācītam vīram Dunam Džunšu par saistību starp valdnieka morāli, debesu gribu un personību, Duns atbildēja: "Valdnieks seko debesu gribai un kārtībai, vienlaikus labi izglītojot cilvēkus, lai izkoptu viņu personību." ("Duna Džunšu biogrāfija" no "Agrīnās Haņu dinastijas vēstures")

Atzīmējot konfūcisma nozīmi, Duns lika uzsvaru arī uz Debesu likumu. "Cilvēce radās, pateicoties dievišķajam," viņš teica. Piemēram, cilvēka ķermenī ir 365 mazi kauliņi, kas atbilst 365 dienām gadā, un 12 lieli kauli, kas atbilst 12 mēnešiem. Pieci galvenie cilvēka ķermeņa orgāni atbilst pieciem elementiem, bet četras ekstremitātes atbilst četriem gadalaikiem. Cilvēka stingrums un maigums ir attiecīgi ziemas un vasaras izpausmes, bet skumjas un prieks ir jiņ un jan atspulgi. Tas nozīmē, ka cilvēks ir dievišķā kopija. Tikai pakļauties Debesu likumam, cilvēks var būt vesels un drošībā."

Vēl viens konfūcisma popularitātes vilnis bija vērojams starp Sunu un Minu dinastijām, kā arī Cjinu dinastijas laikā. Džu Sji un citi koncentrējās uz li (principiem) un ar to palīdzību skaidroja cilvēku un lietu būtību šajā pasaulē. Arī viņi uzsvēra, ka cilvēkiem ir jāievēro Debesu likums.

Tādējādi, līdzīgi budismam un daoismam, konfūcisms tika izveidots un nodots paaudžu paaudzēs kopā ar tā dziļajām dievišķajām saiknēm. Šī tradīcija ir redzama Ķīnas rakstniecībā, dzejā, mākslas darbos, tērpos, valodā un pat ikdienas dzīvē.

Gandrīz zudušas vērtības

Senatnē cilvēki vienmēr ievēroja budisma, daoisma un konfūcisma principus, jo viņi ticēja dievišķajam. "Vēlīnās Haņu dinastijas vēstures pierakstos" ir stāsts par Janu Džeņu. Pēc tam, kad viņš tika iecelts augstā amatā, viņa draugs Vans Mi apciemoja viņu vēlu vakarā un atnesa 5 kilogramus zelta. Kad Jans atteicās to pieņemt, Vans teica, ka neviens neuzzinās, ka viņam tikusi iedota nauda. "Dievišķais to zina, tu to zini, un es to zinu. Ko tu ar to domā, ka neviens nezina?" Jans jautāja.

Ticība Dievam un Budam, ticība Debesu valstības pastāvēšanai, stingra pārliecība, ka labais un ļaunais uz zemes tiks atalgots un cilvēka sirds pašdisciplīna, kas izriet no principa, ka "Dievs visu redz" (Jans Džeņs no Austrumu Haņu dinastijas), ir visu skaisto tradicionālo kultūru pamatelementi. Ķīniešu kultūra, kas ir bagāta ar humānismu, nepretstata ticību un saprātu (zinātni), kā to dara Rietumu kultūra, bet gan izmanto ticību, lai vadītu saprātu, un, balstoties uz ticību, racionāli veido dažādas estētiskas un unikālas tradicionālās ķīniešu kultūras formas.

Tikai pateicoties konfūcisma skolā valdošajam humānisma principiem, kuru pamatā ir teisms, var rasties tik daudz vēl nepieredzētu kultūras formu. Skaistie kultūras svētki, ko pasaulei piedāvā Shen Yun, vislabāk atspoguļo patieso tradicionālo ķīniešu kultūru.

Bez ticības dieviem un Budām un prasības kontrolēt savu uzvedību, cilvēki būs augstprātīgi un bezdievīgi, darīs visu, ko gribēs, un viņu dēmoniskā daba izlauzīsies virspusē, tādējādi paātrinot cilvēces iznīcību. Raugoties uz mūsdienu pasauli, vai tad visas vietas, kur bieži notiek katastrofas un kur cilvēki nonāk nelaimē, nav vietas, kur varas iestādes sludina ateismu? Atbilde ir pašsaprotama. Cilvēki, kas nepārzina Ķīnas vēsturi un citu pasaules tautu un cilvēku dzīvesveidu, kuriem nemitīgi tiek skalotas smadzenes ar meliem, ir paši nožēlojamākie.

Dievišķās kultūras pirmsākumi ir meklējami Ķīnā. Mēs to esam mantojuši bez pārtraukuma tūkstošiem gadu. Mums ir vissenākā gudrība un skaistākā un neparastākā kultūra. Lai to visu atgūtu un atgrieztu tās laimīgās dienas, kuras kādreiz bija svētījis Dievs, mums vispirms ir jāsaprot elementārā patiesība, ka mēs visi esam Dieva tauta, un mūsu kultūras pamatā ir teisms. Mūsu ticība Dievam nekad nav pārtrūkusi tūkstošiem gadu laikā.

Pēc tam, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) pirms vairākiem gadu desmitiem sagrāba varu Ķīnā, tā vērsās pret visām ticības sistēmām un iznīcināja tradicionālās vērtības, īstenojot daudzas politiskas kampaņas, tostarp Kultūras revolūciju. Rezultātā Ķīnas sabiedrība tika piepildīta ar brutalitāti, korupciju un meliem.

Par laimi, Faluņ Dafa un tā princips "Īstenība Labestība Pacietība" ir atjaunojuši tradicionālās cilvēku vērtības un palīdzējuši praktizētājiem vairāk nekā 100 valstīs uzlabot apziņu un ķermeni. Tas ne tikai atgriezīs tradicionālās vērtības, bet arī palīdzēs cilvēkiem atjaunot saikni ar dievišķo.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/9/1/211105.html