Kā labestība var palīdzēt veidot labāku sabiedrību

Platons reiz teica: "Labi darbi dod mums spēku un iedvesmo citus darīt labus darbus." Arī senais ķīniešu gudrais Laodzi rakstīja: "Augstākais tikums ir kā ūdens. Ūdens dod labumu visām būtnēm un necīnās ar tām." Ja tikumīga un veselīga sociālā vide cilvēkiem ir tik labvēlīga, kā to var izveidot? Šeit ir divi stāsti par šo tēmu.

Esiet labs piemērs

Saskaņā ar "Sunu vēsturi" Čeņs Jaodzuo, kurš dzīvoja Sunu dinastijas laikā, bija laipns un taupīgs cilvēks. Lai gan viņa tēvs bija augsta ranga ierēdnis, Čeņs bieži salaboja salauztus sadzīves priekšmetus un salāpīja vecās drēbes, nevis tās izmeta. Kad viņš devās veikt pārbaudes un ieraudzīja savvaļas dzīvniekus, viņš lika saviem palīgiem nedarīt tiem pāri.

Kamēr Čeņs strādāja par ierēdni Šoudžou (mūsdienu Aņhujas provincē), sākās bads. Zinot, ka daudziem cilvēkiem nav ko ēst, Čeņs sāka izdalīt graudus un organizēja maltīšu sagatavošanu izsalkušajiem. Uzzinot par viņa rīcību, viņa piemēram sekoja citas Šoudžou amatpersonas un dažas turīgas ģimenes. Viņi ziedoja milzīgus pārtikas daudzumus, un desmitiem tūkstošu cilvēku tika izglābti.

Kad premjerministrs Ļujs Jidzjans atkāpās no amata, Sunu dinastijas imperators Žeņdzuns viņam lūdza ieteikt pēcteci. Ļujs ieteica Čeņu, sakot, ka viņam ir "dziļa izpratne par to, kā dzīvo parastie cilvēki". Vēlāk Čeņs tika iecelts par premjerministru.

Rūpējies par citiem

"Suju grāmatā" ir stāsts par Sjiņu Gunji. Jau no mazotnes viņš cītīgi mācījās, un, kļūstot par ierēdni, rūpējās par saviem ļaudīm. Kad Sjiņs bija Miņdžou (mūsdienu Gaņsu province) pārvaldnieks, viņš redzēja, ka daudzas ģimenes nerūpējas par slimajiem radiniekiem, baidoties saslimt. Šāda attieksme tika novērota pat starp vecākiem un bērniem vai vīru un sievu. Tas nozīmēja, ka daudzi slimi cilvēki nomira aprūpes un ārstēšanas trūkuma dēļ.

Satraukts par to, ka cilvēki zaudē labestību un dievbijību, Sjiņs nolēma kaut ko darīt, lai to novērstu. Viņš sūtīja zemāka ranga ierēdņus meklēt slimos cilvēkus un nogādāt viņus viņa paša mājas priekšnamā. Turpat viņš iekārtoja sev guļvietu un aprūpēja slimniekus no rīta līdz vakaram. Par savu naudu Sjiņs pirka zāles un maksāja ārstiem par šo cilvēku ārstēšanu. Viņš arī palīdzēja viņus pabarot. Tā rezultātā daudzi pacienti atveseļojās.

Pēc tam Sjiņs aicināja ierasties pacientu tuviniekus. "Agrāk, kad cilvēki pameta savus slimos ģimenes locekļus, viņi nomira. Es viņus atvedu uz šejieni un biju kopā ar viņiem katru dienu. Ja, rūpējoties par slimajiem, cilvēks saslimtu, es jau būtu saslimis," viņš teica. "Bet man viss ir kārtībā, un slimie cilvēki ir atveseļojušies."

Ar vainas apziņu sirdī cilvēki pateicās viņam un devās prom kopā ar saviem, nu jau veselajiem, ģimenes locekļiem. Pēc tam cilvēki sāka viens par otru vairāk rūpēties.

Secinājums

Konfūcijs teica: "Ja sabiedrība ievēro debesu likumu... Tie, kam piemīt tikums un talants, tiek iecelti [par ierēdņiem], un cilvēki ir godīgi un saticīgi. Rezultātā cilvēki izturas ne tikai pret saviem vecākiem, kā pret vecākiem, bet arī pret saviem bērniem, kā pret bērniem. Tādējādi vecie cilvēki tiek aprūpēti, pieaugušie maksimāli izmanto savus spēkus, un jaunie var augt un attīstīties."

Taču tas ir iespējams tikai tad, ja cilvēku sirdīs ir labestība. Tomēr mūsdienu Ķīnā komunistiskās partijas līderi cīnās tikai par personīgām interesēm un iesaista Ķīnas tautu savās mahinācijās. Viņi apspiež un maldina vienkāršos cilvēkus, vajājot nevainīgus Faluņgun sekotājus par ticību "Īstenībai, Labestībai, Pacietībai". Šāda politika tikai novedīs Ķīnu uz nestabila ceļa, un vienīgais veids, kā izvairīties no satricinājumiem, ir distancēties no ĶKP un noraidīt tās cīņas ideoloģiju.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/7/3/210151.html