Kas aizsargāja cilvēci, kad šīs katastrofas gandrīz iznīcināja Zemi? (2. daļa)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un ASV Slimību kontroles un profilakses centru (ASV SPKC) datiem satiksmes negadījumos pasaulē katru gadu iet bojā aptuveni 1,35 miljoni cilvēku. Tas nozīmē, ka katru dienu tiek zaudētas 3700 dzīvības jeb ik pēc 25 sekundēm iet bojā viens cilvēks.

Kā tad ir ar "negadījumiem" kosmosā? Kas būs, ja notiks sadursmes vai cita veida negadījumi, kuros iesaistīta Zeme? Patiesībā tas laiku pa laikam notiek, kā mēs šajā rakstā to aplūkosim.

(Turpinājums no 1. daļas).

Čeļabinskas meteorīts Krievijā

2000. gadā žurnāls Discover uzskaitīja 20 veidus, kā pasaule varētu beigt pastāvēt. Pirmais sarakstā bija "Asteroīda trieciens".

Meteors, kas 2013. gada februārī nonāca atmosfērā Krievijas Dienvidurālu reģionā, varēja iznīcināt pusi pasaules iedzīvotāju, taču tas brīnumainā kārtā eksplodēja tieši pirms Zemes virsmas sasniegšanas.

15. februārī pulkstens 9:20 aptuveni 30 kilometru augstumā virs Čeļabinskas pilsētas Sibīrijā pēkšņi uzplaiksnīja milzīga, žilbinoši balta gaisma, kas virzījās uz Zemi. Baltā gaisma eksplodēja, pārvēršoties par spožu uguns bumbu un izgaismojot debesis virs pilsētas.

Vēlāk no iegūtajiem attēlu datiem zinātnieki noskaidroja, ka baltā gaisma debesīs bija meteorīts, kura rādiuss bija 8,5 metri un svars – aptuveni 7200 tonnas. To fiksēja ASV novērošanas satelīts, kad tas ar ātrumu 19 kilometri sekundē iegāja atmosfērā. Līdz tā nokrišanai uz zemes bija palikušas dažas sekundes, kas padarīja tā pārtveršanu neiespējamu. Meteora trajektorija liecināja – tam būtu jāietriecas zemē mazāk nekā 100 kilometru attālumā no Čeļabinskas atomelektrostacijas un kodolmateriālu noliktavas. Tā iznīcinošais spēks būtu līdzvērtīgs 500 000 tonnu TNT (30 reižu vairāk enerģijas nekā atombumbai, kas tika nomesta uz Hirosimu), un būtu uzspridzinājis atomelektrostaciju. Eirāzijas kontinents būtu pārstājis eksistēt, un visai cilvēcei, iespējams, draudētu izmiršana.

Kā pastāstīja kāds civilais pilots, kas atradās šajā teritorijā, lidmašīnas apkalpes locekļi sajuta karstuma vilni, kas satricināja lidmašīnu. Viņi redzēja, kā meteors sadalījās gabalos. Notikušais tā arī palika mīkla. Trīs dienas vēlāk Krievijā tika publicēts auto videoreģistratora ieraksts, kurā redzams, ka brīdī kad meteors jau grasās ietriekties zemē, to panāk nezināms objekts un sasķeļ gabalos. Tā kā meteors pārvietojās ar ātrumu 18 kilometri sekundē, zinātnieki aprēķināja, ka šis objekts, iespējams, pārvietojās ar ātrumu 40 kilometri sekundē, kas ir daudz ātrāk nekā visātrākā kodolraķete (6,4 kilometri sekundē). Krievijas varasiestādes apgalvoja, ka nav veikušas nekādus pasākumus, jo nav pamanījušas meteoru, kas tuvojās Zemei.

Čeļabinskas meteorīts 2013. gada 15. februārī.

Daudzi cilvēki Krievijā redzēja, kā meteors krīt un tiek iznīcināts, un daudzi nofotografēja objektu, kas aizlidoja prom pēc meteora sadalīšanās gabalos. Tā atlūzas sabojāja vairāk nekā 7000 ēku un ievainoja gandrīz tūkstoti cilvēku, taču nāves gadījumi netika reģistrēti. Arī meteorīta fragmenti, kas tagad atrodas muzejā Čeļabinskā, uzvedās noslēpumaini. Kad daži cilvēki muzejā aplūkoja lielo, 500 kg smago, meteorīta fragmentu, caurspīdīgais pārsegs virs tā viegli pacēlās gaisā. Arī muzeja darbinieki bija ļoti pārsteigti. Viņi apgalvoja, ka neviens nav mēģinājis izspēlēt joku, un nevarēja izskaidrot šo parādību. Laikraksts The Moscow Times par to ziņoja 2019. gada 18. decembrī rakstā ar nosaukumu "Krievijas muzejā stikla pārsegs virs meteora noslēpumaini paceļas gaisā".

Vēl viens gandrīz notikušais negadījums

Tāpat kā Čeļabinskas meteors, arī citi incidenti, kas apdraudēja visu cilvēci, tika mistiski novērsti. Viens no piemēriem ir 2012. gada liktenīgā diena, ko paredzēja maiju pravietojums. Lai gan cilvēki par to smējās un sauca par muļķībām, 2012. gada jūlijā gandrīz notika nelaime.

"2012. gada 23. jūlijā saule izmeta divus milzīgus plazmas mākoņus, kas tikai par mata tiesu nenonāca katastrofālā sadursmē ar Zemes atmosfēru. Šie plazmas mākoņi, ko dēvē par koronālās masas izvirdumiem, veidoja Saules vētru, kas tiek uzskatīta par spēcīgāko vismaz pēdējo 150 gadu laikā," ziņoja laikraksts The Washington Post 2014. gada jūlija rakstā ar nosaukumu "Kā Saules vētra pirms diviem gadiem gandrīz izraisīja katastrofu uz Zemes" (How a solar storm two years ago nearly caused a catastrophe on Earth).

Kolorādo Universitātes fiziķis Daniels Beikers (Daniel Baker) teica, ka notikuma laikam bija izšķiroša nozīme. "Par laimi, koronālās masas izvirduma vieta nebija vērsta pret Zemi. Ja tas būtu noticis nedēļu agrāk, kad izvirduma vieta bija vērsta pret Zemi, iznākums varētu būt katastofāls," turpināts rakstā. "Analītiķi uzskata, ka tiešs trāpījums ... varētu izraisīt plašus elektrības padeves traucējumus, izvedot no ierindas visu, kas pieslēgts kontaktligzdai sienā. Lielākā daļa cilvēku pat nevarētu noskalot tualeti, jo ūdensapgāde pilsētās lielā mērā ir atkarīga no elektriskajiem sūkņiem."

ASV specializētā NASA aģentūra Solar Dynamics Observatory (SDO, Saules dinamikas observatorija) NASA oficiālajā SDO tīmekļa vietnē iepriekš publicēja augstas izšķirtspējas Saules virsmas attēlus, kuros redzamas anomālijas Saules plankumu aktīvajos reģionos NOAA-1042 un NOAA-1401. Tas bija visnopietnākais Saules izvirdums, kas reģistrēts visu Saules novērojumu vēsturē. Kamēr zinātnieki apstulbumā un pat izmisumā nezināja ko iesākt, notika kas dīvains. Pēkšņi uz Saules virsmas un ap Sauli parādījās simtiem melnu, neidentificētu objektu un, šķiet, sāka absorbēt saules enerģiju. Pēc tam Saules vētra novirzījās no Zemes.

Dievišķā aizsardzība

Kopš seniem laikiem Zeme un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši daudzas tuvojošās katastrofas, tostarp šajā rakstā minētos piemērus. Kāpēc mums līdz šim ir tik ļoti veicies? Vai ir iespējams, ka esam Dievu svētīti, kas ir ļāvis izvairīties no šādām briesmām?

Uz "Īstenības, Labestības, Pacietības" principiem balstītās meditācijas sistēmas Faluņ Dafa dibinātājs Li Hundži šā gada janvārī publicēja rakstu "Kāpēc pastāv cilvēce".

Viņš raksta:

"Visums izveidojas, eksistē, sabrūk un iznīkst, un cilvēki piedzimst, noveco, slimo un mirst – tādas ir Visuma likumsakarības."

"Debesis, Zemi, cilvēkus un Dievus ir radījis Radītājs, un pavisam noteikti nevar būt tā, ka Viņš pret vienām būtnēm izturas labi, un pret citām – slikti. Cēloņsakarību izraisītā karmiskā atmaksa – tas ir galvenais iemesls, kāpēc daži cilvēki dzīvo laimīgi, bet citi ne."

"[Dzīves] nolaidās lejā pasaulē un kļuva par cilvēkiem, lai dzēstu grēku karmu un labi pilnveidotu sevi. Cilvēki nāca pasaulē, lai tiktu glābti, un kļuva par cilvēkiem, lai gaidītu, kad Radītājs viņus glābs atpakaļ uz Debesu valstībām. Gaidot viņi dzīvi pēc dzīves ir uzkrājuši nopelnus un tikumu, un tas ir pārdzimšanas mērķis. Haotiskā pasaule ir domāta, lai visas būtnes [sasniegtu panākumus un] realizētu sevi."

Kopā mēs varētu labāk saprast, kas mēs esam, kāpēc esam šeit un kurp ejam.

(Beigas)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/4/4/207945.html